www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Eiženija, Ženija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Rožkrustieši03.08.2005

Rožkrustieši ir leģendārs un noslēpumains ordenis, kas tiek datēts ar 15. līdz 17. gadsimtu un lielākoties saistās ar Rozes Krusta simbolu, kas tiek izmantots arī dažos brīvmūrnieku rituālos. Mūsdienās izveidotas vairākas modernas biedrības, kas studē rožkrustību un ar to saisītas lietas. Daudzi uzskata, ka modernie rožkrustieši nekādā veidā nav saistīti ar 17. gadsimta "Rozes Krusta brālību", lai arī viņi tieši seko to mācībai.

Vēsture un aizsākumi

Rozes Krusta templisAtsaucoties uz leģendu, Rožrustiešu Ordeni dibināja Vācu svētceļnieks Kristians Rozenkreics (Christian Rosenkreuz, 1378-1484) 1407. gadā. Viņš bija mācījies Svētajā zemē vairāku okultu skolotāju vadībā. Viņa dzīves laikā ordenis drīkstēja būt tikai ļoti mazs - atļauti bija ne vairāk kā astoņi biedri. Kad Rozenkreics 1484. gadā nomira, ordeņa darbība apsīka, lai "atdzimtu" 17. gs. sākumā. Modernie rožkrustieši šo leģendu vērtē dažādi - daži to uzskata par absolūtu patiesību, savukārt citi domā, ka Rozenkreics ir bijis kādas slavenākas vēsturiskas personas pseidonīms (bieži tiek minēts Frēnsiss Bēkons).

Atsaucoties uz mazāk zināmu leģendu, kas meklējama brīvmūrnieku literatūrā, rožkrustiešu ordenis ticis dibināts 46. gadā, kad kādu Aleksandrijas gnosticisma gudro vārdā Ormus un viņa sešus sekotājus pārveidoja Jēzus māceklis Marks. Tā dzima rožkrustība, kas sevī apvienoja primitīvu kristietību ar ēģiptiešu mistērijām. Šīs leģendas patiesīgums nozīmētu, ka Rozenkreics bijis tikai iniciēts un kļuvis par Lielmeistaru jau pastāvošā ordenī, nevis bijis tā dibinātājs.

Vēl cita versija vēsta, ka rožkrustiešu mācības sākums meklējams jau mistēriju skolās Senajā Ēģiptē. Pirmā bija «Ozirisa skola» (1500 p.m.ē.), kurā varēja mācīties tikai izredzētie stingras slepenības režīmā un speciāli būvētās celtnēs, arī piramīdās. Tajās notika praktiskās nodarbības sevis un pasaules izzināšanā, iesvētību ceremonijas un mistiski rituāli. Laika gaitā mācība sāka izplatīties ārpus Ēģiptes robežām. Grieķu filosofs Pitagors lielu daļu zināšanu ieguva Ēģiptē. Atgriezies Grieķijā, viņš nodibināja okultās filosofijas skolu (Pitagoriešu skola), kas lieliski atbilda tā laika vajadzībām. Arī Grieķijā mācības noslēpums tika uzticēts tikai nedaudziem - tiem, kuri spēja izturēt ilgstošus pārbaudījumus. Mūsu ēras 3. gadsimtā ordeņa idejas un mācība izplatās Itālijā, bet 8. gadsimtā - Francijā, Anglijā, Vācijā un citviet. Vēlākajos gadsimtos, pateicoties templiešiem un alķīmiķiem, ordeņa mācību jau pazina visā Eiropā un Austrumzemēs.

Būtībā tas, kas 17. gs. bija pazīstams kā "Rožkrustiešu biedrība" (Rosenkreuzer), visdrīzāk bija grupiņa atsevišķu indivīdu ar līdzīgiem viedokļiem par noteiktām lietām. Nav nekādu liecību, kas vēstītu, ka notikušas jebkādas sanāksmes vai ka pastāvējušas amatpersonas. Kas attiecas uz viņu rakstītajiem darbiem, redzams, ka to autori, kas teicās būt rožkrustieši, bija morāli un reliģiski reformatori, kas galvenokārt izmantoja ķīmiju (alķīmiju) un zinātnes, lai izteiktu savu viedokli. Viņu darbiem piemita mistiska vai okulta nokrāsa. Tomēr iespējams arī, ka viduslaikos mācības notika slepeni - vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka cilvēki vēl nav gatavi saņemt slepenās zināšanas un ka tās, bez izpratnes pielietotas, varētu nodarīt neatgriezenisku ļaunumu cilvēcei. Būtisks šķērslis mācības atklātai paušanai bija arī inkvizīcija, kas vajāja citādi domājošos. Tomēr tieši 17. gadsimtā Rozes Krusta ordenis sevi pieteica ar vairākiem atklātiem manifestiem. Fama Fraternitatis (1416),Confessio Fraternitatis (1615) un Kristiana Rozenkreica ķīmiskās kāzas (1616) publicēšana izraisīja sajūsmu visā Eiropā, kas veicināja ne vien neskaitāmus atkārtotus izdevumus, bet tiem sekoja arī daudzi pamfleti, par un pret, kuru autori bieži vien nezināja neko par manifestu autoru īstajiem nodomiem. Saskaņā ar vēstures avotiem, iespējams, ka pirmais darbs manuskripta veidā pastāvēja jau no apmēram 1610. gada, bet, ja tā, tad pirms šīs dekādes nekas par ordeni nebija dzirdēts. Pētījumi liecina, ka visus trīs dokumentus, tostarp arī Rožkrustiešu ordeņa konceptu, iespējams, radījis teologs Johans Valentīns Andrea (Johann Valentin Andrea, 1586-1654), lai arī oficiāli apstiprināts, ka viņš ir tikai "Ķīmisko kāzu autors", ko vēlāk pats apraksta kā Ludibrimum.

Rožkrustiešu darbu autori pārsvarā deva priekšroku luterānismam, nevis Romas katolicismam.

Slaveni cilvēki, ko uzskata par rožkrustiešiem vai kam bijusi liela ietekme uz Rožkrustiešu ordeni

pirms Rožkrustiešu manifestu gadsimtos
Ramons Lulls (Ramon Llull), Portugāles Deniss (Denis of Portugal), Portugāles Elizabete, Leonardo da Vinči (Leonardo da Vinci), Heinriks Korneliuss Agripa (Heinrich Cornelius Agrippa), Paracelss (Paracelsus), Fransuā Rablē (François Rabelais), Nostradamuss (Nostradamus), Migels Servets (Miguel Servet), Džons Dī (John Dee), Džordāno Bruno (Giordano Bruno).

17. un 18. gadsimtā
Frēnsiss Bēkons (Francis Bacon), Viljams Šekspīrs (William Shakespeare), Maikls Maiers (Michael Maier), Jākobs Bēme (Jacob Boehme), Renē Dekarts (René Descartes), Blēzs Paskāls (Blaise Pascal), Īzaks Ņūtons (Isaac Newton), Gotfrīds Vilhelms Leibnics (Gottfried Leibniz), Johans Sebastians Bahs (Johann Sebastian Bach), Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin), Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe), Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart), Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven).

19. un 20. gadsimtā
Viktors Igo (Victor Hugo), Paskāls Beverlijs Randolfs (Paschal Beverly Randolph), Francs Hartmans (Franz Hartmann), Viljams Vinns Vestskots (William Wynn Westcott), Semuels Laidels Makgregors Maters (Samuel Liddell MacGregor Mathers), Rūdolfs Štainers (Rudolf Steiner), Makss Heindels (Max Heindel), Arnolds Krūmhellers (Arnold Krumm-Heller), Hārvijs Spensers Lūiss (Harvey Spencer Lewis), Džordžs Aleksandrs Salivans (George Alexander Sullivan), Hermanis Hese (Hermann Hesse), Klods Debisī, Eriks Satī, Nikolas Rērihs, Edīte Piafa.

Latvijā - Vaira Vīķe-Freiberga.

Organizācijas

Tempļi

Mācības

Citi krājumi

Saturs iegūts no lv.wikipedia.org

Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv