www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Ginta, Gunda, Gunta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Sadhu Sundar Singhs "Dieva īstenība"16.08.2005
 

Sadhu Sundar Singhs "Dieva īstenība"


Vairākas Sadhu Sundar Singha grāmatas izdeva vēl 30-tos gados. Šīs grāmatas padomju laikos garīgās pagrīdes cilvēki pārrakstīja gan ar roku, gan mašīnrakstā un izplatīja, jo šajās tekstuāli ļoti vienkāršajās grāmatās slēpjas saskaņā ar savu pasaules uzskatu un ticību tiešām dzīvojoša cilvēka rāmā pievilcība. Pēcpadomju laikā, kad pieejamās literatūras klāsts tik ļoti paplašinājies, tās izskatās piemirsušās.


 

Sadhu Sundar Singhs

DIEVA ĪSTENĪBA

Pārdomas par Dievu, cilvēku un dabu

No vācu val. tulkojuma tulkojis mahz. p. P. Gulbis

Stud. theol. A. Freija pārstrādājumā

Rīgā, 1926. gadā

K. Brēķa Kristīgu Rakstu Apgādes izdevums

Priekšvārdi.

Še gribu Jums pasniegt manā meditācijā radušās pārdomas. Neesmu filozofs un arī ne teologs, bet pazemīgs Dieva kalps, kura dziļākais prieks ir domāt par viņa lielo mīlestību un radīšanas brīnumiem.

Nespēju visu aprakstīt, ko savā sirdsprātā un lūgšanā esmu pārdzīvojis un sajutis. Vārdi neizteic tādos brīžos izjustās patiesības. Tādas neizteiktas patiesības tik attīstītāki cilvēki uztver vieglāki, jo vārdi noved arvien ātrāki pie pārprašanas, nekā pie pareizas izpratnes. Vēl reiz norādu uz savu nespēju izteikt vārdos visus savas dvēseles pārdzīvojumus un pārdomas. Tomēr centīšos še dažas gan izteikt.

Ja ar tām būšu lasītājus kaut drusku ierosinājis uz pārdomām, tad vēlāk rakstīšu par citiem pārdzīvojumiem savas idejas apgaismojumā.

 

Sabatu, Simla Hills,

1923. g. septembrī

 

Sundar Singh.


 

I

Radīšanas mērķis

„Iesākumā bija Vārds un tas Vārds bija pie Dieva un Dievs bija tas Vārds... Visas lietas ir darītas caur viņu un bez viņa nekas nav darīts, kas ir darīts.” Jāņa ev. 1, 1–3.)

Mūžīgais Vārds (logos) bija pirms visiem laikiem un pirms pasaules visuma radīšanas. Caur viņu tapa visas lietas kā dzīvās tā nedzīvās. Nedzīvām lietām nav iespējams pašām no sevis tapt vai radīt dzīvas būtnes, jo dzīvību var radīt tikai dzīvība, kuras pirmavots ir Dievs. Dieva radīšanas spēkā tapa nedzīvas lietas. Viņš iedvesa tām dzīvību un cilvēkam, kā augstākai būtnei „iepūta dzīvības dvašu, un cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus gr. 2,7.) Dievs radīja cilvēku pēc savas līdzības un nodeva tam visas zemes valdību.

 

1.

Radīšanas mērķis nav papildināt kaut kādu Dieva būtības nepilnību, jo viņš pats sevī ir pilnīgs. Dievs rada, jo viņa būtībā ir – radīt. Viņš dāvina dzīvību, jo dzīvību izplatīt ir viņa būtības darbība un spēks. Caur radīšanu cilvēkus darīt laimīgus un ar savu klātbūtni liet tiem sirdī īstu prieku, ir Dieva mīlestības īpatnēja būtības pazīme. Laimei, kuru mēs, radību vērojot, savā dvēselē sajūtam, ir savas robežas. Vienīgi Dievs spēj cilvēku sirdsilgas klusēt un dot tiem pilnīgu apmierinājumu. Ja cilvēki ir bez šī prieka, tad tas ir tikai viņu nezināšanas vai nepakļautības sekas.

 

2.

Redzamā un neredzamā pasaulē ir neskaitāmi daudz būtņu. Šo būtņu neskaitāmos veidos parādās Dieva daudzējādās īpašības. Katrs veids, skatoties pēc tā īpatnējām spējām, atspoguļo kādu no daudzējām Dieva īpašībām. Tā arī grēciniekos parādās viņa tēva mīlestība, kurā tie spēj nožēlot grēkus un iegūt prieka un miera pilnu mūžīgu dzīvību.


 

II

Miesā tapšana.

1.

Tik bērns saprot vārdu „Dievs” kā vārdu, neuztverot nemaz viņā apslēpto patiesību. Pieaugot garā tas sāk domāt un daudzmaz izprast šī vārda nozīmi. – Tāpat arī iesācējs garīgā dzīvē. Lai viņš būtu kā mācīts un izglītots, miesā tapušo „Vārdu” – Kristu, uzskatīs par lielu garu, vai pravieti, bet augstāki viņu gan nevērtēs. Bet ja savā garīgā dzīvē tas būs lielāks audzis un pārdzīvojis Kristus klātbūtni, tad tas arī atzīs patiesību, ka Kristus ir miesā tapušais Dievs, kurā mājo dievības pilnība (Kolos. 2,9). Viņā bija dzīvība un dzīvība bija cilvēku gaišums (Jāņa ev. 1,4).

 

2.

Cilvēks savu personību nespēj pilnīgi izteikt vārdos un arī ne simbolos un gleznās, kaut dažreiz savu ideju izskaidrošanai tas spēj radīt jaunus vārdus.

Tāpat miesa nespēj izteikt visas dvēseles īpašības un spēkus. Garīgā būtne atklājas pilnīgi tikai garīgā pasaulē, kad visi ārējie un iekšējie noteikumi kalpo vienīgi viņas vajadzībām un sekmē viņas darbību. Ja tas nu attiecas uz cilvēcisko garu, cik daudz grūtāki tad ir mūžīgam „Vārdam” izteikt miesā savu dievišķību. Viņš atklājas tik daudz, cik tas bija iespējams un nepieciešami cilvēces pētīšanai. Tikai debesīs reiz parādīsies visā pilnībā viņa patiesā godība.

 

3.

Daži jautās: „Kā varam ticēt Dieva īstenībai, viņu pilnīgi neredzot un nepazīstot?”

Tādiem paskaidrotu, ka pilnīgā Dieva īstenības pazīšana vēl nebūt nav vajadzīga, lai viņam ticētu. Piemēram, mūsu miesas orgāni, no kuriem atkarājas pat mūsu dzīvība, paliek pilnīgi mūsu acīm apslēpti. Neviens nav redzējis ne savas smadzenes, ne sirdi un tomēr nenoliegs, ka tie nebūtu. Ja nu nespējam savas smadzenes un sirdi redzēt, no kurām tik lielā mērā atkarīga mūsu dzīvība, cik daudz grūtāki tad nenākas cilvēkam saskatīt savas sirds un smadzeņu Radītāju.


 

III.

Lūgšana

1.

Ir stādi, kuru lapas un ziedi, saulei noejot, aizveras; un tiklīdz saules pirmie rīta stari tos skar, tie atkal atveras. Tā uzsūc viņi saules siltumu un dzīvību, kas viņu augšanai un dzīvei.

Tāpat lūgšanā mūsu sirdis atveras lielai taisnības saulei, un tā, pasargāti no tumsības briesmām, sasniedzam Kristus diženumu.

 

2.

Ar lūgšanu mēs nespējam grozīt Dieva nodomus, kā daži to domā. Lūdzējs pats pārvēršas, jo nepilnīgās dvēseles spējas lūgšanā ikdienas tuvojas pilnībai.

Putns perēdams sēž uz savām olām, kurās šķidrums ir bez noteikta veida. Bet tiklīdz māte turpina bez pārtraukuma uz viņām sēdēt, olu bezveidīgā viela pārvēršas un pieņem mātes – perētājas veidu. Pārveidošanās nenotiek mātē, bet olās. Tā nepārvēršas vis Dievs, kad viņu lūdzam, bet gan paši viņa līdzībā.

 

3.

Saules tveicē radies tvaiks, kā smaguma pievilkšanas likumam spītēdams, paceļas no zemes augšup. Tur atvēsinājies, lietus veidā krīt atkal uz zemi, darot to auglīgu. Tā paceļas mūsu lūgšanas pret Dievu, Svētā Gara uguns ieliesmotas, ļaunumu uzvarēdamas, un svētības pilnas nāk atkal uz zemi.

 

4.

Ktenozoru* miesas uzbūve ir tik vārīga, ka pat vieglākie jūras viļņu skārieni var tās sadragāt. pamanot tuvojošās vētras pazīmes, tie nolaižas jūras dziļumos, kur tie top pasargāti no saniknotiem jūras viļņiem.

Tā arī Dieva lūdzējs, manot ļaunā uzbrukumus, grēka un ciešanu vētrām tuvojoties, nogrimst Dieva mīlestības jūras mierā un klusumā.

 

5.

Reiz kāds filozofs apmeklēja kādu mistiķi. Tie labu brīdi klusēdami sēdēja kopā. Kad filozofs taisījās aiziet, mistiķis to uzrunāja: „Es jūtu visu, ko tu domā.” – Filozofs atbildēja: „Es atkal visu, ko tu jūti, nevaru iedomāties.” Skaidri, ka mūsu gudrība nespēj Dieva īstenību ne sajust, ne saprast. Vienīgi tie, kas lūgšanā vienoti ar Dievu, spēj pareizi uztvert Viņa īstenību.

 

6.

Brīnišķīgais miers, ko lūdzējs sajūt lūgšanas brīdī, nav viņa paša iedoma, bet Dieva klātbūtnes pierādījums viņa dvēselē.

Ezera izgarotais tvaiks vēl nerada lietus mākoni. Tik no varenā okeāna izgarojumiem var rasties zemi atspirdzinošas un to auglīgu darošas lietus gāzes.

Miers ieplūst mūsu dvēselēs ne no mūsu zemapziņas, bet no Dieva mīlestības plašās jūras.

 

7.

Dienas un nakts maiņa, kā arī gada laiki nav atkarīgi no saules, bet no zemes riņķošanas. Tāpat arī taisnības saule ir tā pati „vakar, šodien un mūžīgi.” (Ebr. 13,8) Ja ejam apgarotā prieka pilni, vai atkal dvēselē plosās sāpju vētras, tad cēloņi ir meklējami mūsu pašu attiecībās pret tiem. Taisnības saules stari mūsu vainas dziedēs un darīs mūs pilnīgi veselus, ja vien savas sirdis atvērsim garīgā apcerē un lūgšanā (Malak. 4,2).

 

8.

Dabas likumi ir līdzekļi, caur kuriem Dievs darbojas cilvēkos un pārējos radījumos. Brīnumi nav pretstati dabas likumiem, jo ir vēl augstāki dabas likumi, kurus mēs parasti nepazīstam un nesaprotam. Brīnumi norisinās pilnīgā saskaņā ar šiem augstākiem dabas likumiem un lūgšanās mēs pakāpeniski tuvojamies šo likumu atziņai.

Lielais brīnums, kad mūsu dvēseles top miera un prieka pilnas. Mēdz domāt, ka šāds miers grēku un ciešanu pilnā pasaulē nav sasniedzams. Tomēr neiespējamais lūgšanā top iespējams. Ābeles neaug siltos apvidos, un mangus – zemēs, kur uzkrīt salna. Tomēr tropisko zemju stādi aug arī aukstās zemēs, ja tiem sagādājam vajadzīgos dzīves apstākļus.

 

9.

Ja visiem cilvēkiem būtu vienādas spējas satvert Dieva vārdu, tad nevajadzētu evaņģēliju un praviešu. Nav viņiem šī vienādība un tādēļ nepieciešami tiem to sludināt. Dažreiz tomēr vairāk panāk ar lūgšanu, nekā ar sludināšanu. Cilvēks, kas savā klusā kambarī lūdz, var citiem daudz ko palīdzēt. Tāds nemanot iespaido visu apkārtni, jo līdzīgi radiofonam, lūgšanās izrunātos vārdus noslēpumainos viļņojumos uztver citi.

 

10.

Dažreiz redzam karstos un lietus nabadzīgos apvidos augam zaļojošus un auglīgus kokus. Pārmeklējot šādas vietas atradīsim, ka to apslēptās saknes atradušas neredzamus apakšzemes strautiņus, no kuriem tie uzsūc sev spēku un svaigumu.

Ir savādi, ka šīs pasaules grēka postažā atrodami miera un starojoša prieka pilni cilvēki, kas dzīvo radošu dzīvi. Un tikai tādēļ tiem iespējams tādiem būt, ka viņu ticības apslēptās saknes sasniedz dzīvā ūdens avotus, kut smelt spēku un dzīvību un nes mūžīgās dzīvības augļus. (Dāv. dz. 1, 2–3.)

 

11.

Koku sakņu galotnes ir tik jūtīgas, ka instinktīvi tās novirzās no tām vietām, kur trūktu tām barība un manāmi izplešas tur, kur viņi var uzsūkt dzīvības sulu. Arī Dieva lūdzējam ir šī asprātība. Ar neviļošu atziņu tas novēršas no māņiem un atrod dzīvību uzturošu Dieva īstenību.

 

12.

Cilvēki, kuriem trūkst lūgšanu satiksmes ar Dievu, nav cienīgi, ka tos sauktu par cilvēkiem.

Viņi ir līdzīgi iemācītiem kustoņiem, kuri izdara iemācīto noteiktā laikā un kārtībā. Bet dažreiz, neatzīstot ne savu niecību, ne savas attiecības un pienākumus pret Dievu un cilvēkiem, tie ir vēl ļaunāki par kustoņiem. Turpretim, lūdzējs iemanto tiesību tapt Dieva bērns un veidoties pēc Dieva līdzības.
 

* jūras dzīvnieki

 

http://tradition.lf.lv/

 

.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv