www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Jānis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Slieksnis uz Nekurieni19.09.2005

Ilgs kritiens Nekurienē. Nepārvaramas šausmu un baiļu izjūtas. Acumirklīgs atmiņu uzplaiksnījums, kur vienā mirklī pazib visi tuvinieki, draugi, mājas, mīļās vietas un dzīves svarīgākie notikumi. Garš gaitenis ar burvim: dažas ir ciet, citas – vaļā, bet gaiteņa grīda pārpilna bedrēm, tur nav citas gaismas kā vien – gaisma gaiteņa galā. Saucēja balss, kas kaut kur aicina.... Sen mirušo tuvinieku un draugu tēli, kurus apstaro savāda gaisma. Klīniskā nāve. Koma. Brīdis pirms......

Tas no kurienes neatgriežas....

Tās ir tikai dažas visbiežāk minētās izjūtas un vērojumi, kurus pārdzīvojuši cilvēki klīniskās nāves brīdī. Nomirt, nokļūt citā pasaulē, pēc tam atgriezties tepat uz zemes, pievienotam pie sistēmām un dzīvībai svarīgos orgānus stimulējošiem aparātiem, ar apziņu, ka esi pabijis tur, no kurienes parasti neatgriežas. Sadzirdēt vēstījumu no Turienes par savas dzīves neizpildīto misiju un atgriezties. Sajust Dieva klātbūtni, atgriezties un pilnībā pārmainīt savu tālāko dzīvi un tās veidu. Just sevī iepriekš nepazītas gaišreģa (ekstrasensa) spējas. Atgriezties un dzīvot. Arī tie ir tikai visbiežāk minētie iespaidi un vērojumi par pārmaiņām cilvēkos pēc atgūšanās no klīniskās nāves. Tos visus vieno šis kopējais vārds – atgriešanās, kā arī fakts, ka neviens cilvēks, kurš atgriezies no Turienes, vairs nav tāds kā iepriekš – viņš ir redzējis citu pasauli, bet tas savukārt neizbēgami atstāj iespaidu gan uz domāšanas veidu, attieksmi pret dzīves vērtībām, gan uz garīgo izaugsmi.

Cilvēkus vienmēr interesējis jautājums – kas ir Tur, aiz šīs netveramās robežas starp Dzīvību un Nāvi? Cita dzīve? Daļēji šī interese sakņojas dabiskajā ziņkārībā, daļēji – mūžsenās peilēs no Augstākās varas, Soģa, no tā brīža, kad, beidzoties šīs zemes gaitām, būs jāatbild par šajā dzīvē padarīto vai nepadarīto. Arī – bailēs no iznīcības, fiziskas iznīcības – šī doma sevišķi mokoša šķiet pārliecinātiem materiālistiem, kuri savas dzīves laikā cieši ievērojuši principu „dzīvo nost uz visu banku!” – viņi nespēj aptvert, ka viss gluži vienkārši tā uzreiz var beigties.....

Okultisms: fantomi un „dzīvības spēks”...

Interesanti ir ezoterisko zinātņu un okulto rituālu un pētnieku/ zinātāju domas par cilvēka nāvi un dvēseles ceļojumiem pēc tās. Viņi uzskata, ka cilvēkam mirstot, viņa gars un dvēsele kopā ar astrālo ķermeni pamet miesu. Tiklīdz tas notiek, cilvēks pārvēršas bezmiesīgā būtnē. Astrālais ķermenis vadīja fiziskā ķermeņa dzīvības norises un uzturēja tā molekulu saistību, bet pēc tā aiziešanas fiziskais ķermenis pakāpeniski sāk sadalīties. Tomēr tajā vēl palikusi neapzinātā dzīvības enerģija, kas koncentrējas asins molekulās. To mēdz dēvēt par ēterisko ķermeni. Šā „dzīvības spēka” iespaidā līķim turpina augt mati un nagi. Atdaloties no ķermeņa, „dzīvības spēks” veido bezformīgu fantomu vai spīdumu, ko tumšās naktīs var novērot kapsētās. Tikmēr miesu atstājušais astrālais ķermenis nokļūst astrālajā virpulī.

Jo garīgāka un gaišāka ir mirušā cilvēka dvēsele, jo ātrāk un vieglāk tā sarauj saikni ar ķermeni. Ja cilvēku dvēsele ir kaislību pilna, to nomāc „zemes smagums” un tā ne tikai nespēj atrauties no kapa, kur apglabāts līķis, bet reizēm cenšas atgriezties līķī. Lai paveiktu iesākto un nepabeigto. Iespējams, lai labotos.....

Asaras, ko izraud mirušā tuvinieki, īstenībā ir gudra dabas velte, jo raudošs cilvēks asarās zaudē zināmu tiesu garīgās enerģijas, kuru saņem cita cilvēka (šai gadījumā aizgājēja) dvēsele un tas palīdz tai pārvarēt grūtības, kas radušās dvēselei ierodoties astrālajā pasaulē.

Slieksnis uz citu dimensiju....

Interesanti, ka kosmiskajā pasaules izpratnē nāve ir durvis / slieksnis uz citu dzīves vai eksistences dimensiju. Un caur šīm durvīm spiesti iziet visi cilvēki. Visuma pētnieki uzskata – cilvēkam nebūtu jābaidās no nāves, jo brīdī, kad viņš iegūst kosmisko apziņu un spēju apjēgt savu fizisko ķermeni, kā arī procesus un parādības, kuras notiek ne tikai fiziskajā, bet arī garīgajā pasaulē, viņam atklājas arī tā saucamā nāves jēga un uzdevums.

Nebaidieties – dvēsele atdzimst.....

Budisms, īpaši Tibetas mūku filozofiskie traktējumi mirušu, nāvi un tālāko gara un dvēseles attīstības struktūru skaidro ārkārtīgi sarežģīti. Taču šia skaidrojumā ir vairākas šķietami vienkāršas patiesības.

Budismā valda uzskats, ka pēc fiziskās nāves cilvēka gars 49 dienas atrodas tā saucamajā karmiskās veidošanās ciklā, šai laikā ik pēc septiņām dienām atkal nomirstot un vēlreiz atmostoties jaunā karmiskā veidolā. Taču šis skaitlis nav absolūts – atkarībā no aizgājēja gara attīstības pakāpes pārveidošanās laiks var būt vairākus mēnešus, gadus, gadu desmitus vai pat simtus ilgs.

Uz vienu vai otru pusi.....

Dažādi pasaules uzskati, dažādas reliģijas, dažādas filozofijas. Atšķiras izpratne par cilvēka uzbūvi (fizisko, garīgo un dvēselisko), atšķiras jēdzieni un to skaidrojumi, atšķiras leģendas un konkrēti piemēri no dzīves. Paliek pretstati.

Mūsdienu zinātnes materiālās pasaules uzskats ar ārpus cilvēka dzīves noliegšanu pretstatā kristīgās ticības mācībai par mūžīgās dzīves svētlaimi, Pastaro tiesu un Augšāmcelšanās dienu. Vai arī – pretstatā budisma mācībai par reinkarnāciju – dvēseļu pārceļošanu, pārdzimšanu. Un visam pa vidu – cilvēki, kuri atgriezušies no Turienes, pārkāpuši šo slieksni.............



Diāna Runce.
„Sieviete” 10/2003


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv