www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




TIBETAS JOGA07.12.2005

TIBETAS JOGA
Raksts par Namhaja Norbu “Jantra jogu” un Tenzina Vangjāla “Trulhor”.

Joprojām lielā mērā noslēpuma klāta, senā Tibetas jogas prakse pamazām ienāk Rietumos. Tomēr skolotāji turpina būt piesardzīgi attiecībā uz jogas noslēpumu atklāšanu.

IEDZIĻINĀŠANĀS MISTIKĀ

Divdesmitais gadsimts – tas bija laiks, kad dienasgaismu ieraudzīja daudzi senie Tibetas jogas noslēpumi. Tibetas garīgie meistari atnesa savas zināšanas un tradīcijas uz Rietumiem, it visur satraucot mistiķu, meklētāju un zinātnieku iztēli. Patiesi, stāsti par Tibetu, kuri sāka parādīties Eiropā  divdesmitā gadsimta sākumā, šķita gluži fantastiski – jogi, kuri spēj ģenerēt milzīgu iekšējo karstumu, pilnīgi pietiekamu, lai izdzīvotu bez apģērba skarbajā un aukstajā Tibetas klimatā; citi, kuri prot burtiski atvērt savu galvas virsu un pārnest apziņu kādā citā būtnē vai arī tādi, kuri var viegli pārvietot sevi milzīgos attālumos ar cilvēkam neiedomājamu ātrumu.
Pēdējos gadu desmitos Tibetas meistari atklāja eiropiešu prātiem mācības par apziņas būtību un attīstību, kuru gaismā visi šie brīnumi kļuva saprotami. Taču vienmēr bijusi vērojama liela piesardzība attiecībā uz Tibetas izcelsmes fizisko prakšu īpatnību atklāšanu.

Lai arī tekstos, kuri apraksta Tibetas tantriskā budisma un citu Tibetas mācību meditācijas un pranajamas prakses, bija ietverti neskaitāmi mājieni, vairumā gadījumu tās bija ļoti vispārīgas un nenoteiktas norādes, ar atgādinājumu par šo prakšu ārkārtīgi noslēpumaino raksturu. Tomēr kustību prakses patiešām pastāv, tām patiešām ir nozīmīga loma ķermeņa, runas (enerģijas) un prāta trīsvienībā, uz kuru balstās garīgā realizācija Tibetas budismā.
Līdz pat pašam pēdējam laikam Rietumu cilvēkiem bijis pieejams ļoti maz ziņu par šiem Tibetas jogas ceļiem. Tomēr nesen divu Tibetas garīgo tradīciju skolotāji ir sākuši atklāt daļu no saviem senajiem noslēpumiem - divas Rietumu cilvēkiem agrāk nezināmas kustību prakses.
Pirmo formu sauc Jantra Joga (tā nav Indijas jantra joga, kura mums asociējas ar ģeometriskiem attēliem), un to pasniedz Čogjals Namkajs Norbu, Dzogčen meditācijas kopienu līderis Neapolē, Itālijā un Konvejā, Masačūsetā. Norbu, kurš pirmais sāka padarīt praksi pieejamāku, ir dzimis Tibetā 1938. gadā; divu gadu vecumā viņš tika atzīts par liela Dzogčen meistara inkarnāciju. Viņš nesen ir beidzis pildīt Neapoles Universitātes Orientālistikas institūta tibetiešu un mongoļu valodas un literatūras profesora pienākumus, ko veica divdesmit astoņus gadus. Viņš ir dzīvs Jantra jogas mācības glabātājs – mācības, kura balstās uz senu tekstu “Saules un Mēness savienošana”. Saskaņā ar budisma izdevniecības Sniega Lauva kataloga datiem, mācības saknes aizved pie pazīstamā Tibetas tulkotāja Vairočanas.
Otru formu uz Rietumiem atnesa Tenzins Vangjals Rinpoče, Dzogčen meditatīvās tradīcijas Bon skolas meistars.
1992. gadā viņš nodibināja Ligminča Institūtu, kurš atrodas Virdžīnijas štatā, Šarlotsvilā, ar filiālēm Teksasā, Kalifornijā, Polijā un Meksikā. Viņa mērķis ir “sniegt Rietumiem viedumu, ko nes sevī Bonpo tradīcija, saistīta ar iekšējo un ārējo enerģiju apvienojumu”. Viena no šīs viedās prakses daļām ir Tibetas jogas prakse, kuru Lingminča praktizētāji sauc Trulkhor. (Šajā rakstā termins Trulkhor, uzrakstīts ar lielo burtu, apzīmē praksi, kuru māca pieminētie Ligminč institūta skolotāji, bet “trulkhor” ar mazo  burtu nozīmē Tibetas kustību prakses kopumā).
Jantra Joga un Trulkhor ir formas, kuras gadsimtu gaitā saglabājušas savu veselumu; tās ir radītas, lai skolnieki, kuri tās praktizē, sasniegtu “dabiskā prāta” stāvokli. Nesen ir kļuvuši pieejami semināri, nodarbības, mācību videofilmas, publicētas grāmatas, kas palielinājušas Rietumu cilvēku interesi par Tibetas jogu. Šo prakšu zinātāji ne reizi vien izteikuši cerību, ka šī joga netiks profanizēta vai mīkstināta, kā tas noticis ar hatha jogu. Šī disciplīna, kura, ja tajā pilnībā iedziļinās, ir ne vien spēcīga, bet arī neparasti prasīga, cerams, nekad netiks iekļauta atveseļošanās klubu programmās. Taču nopietns meklētājs, atradis šo ceļu, atklās, ka senās tradīcijas maģija joprojām saglabājusies neskarta.

MAĢISKAIS RATS

Aleksandro Čeol-Raičs, ar Linminča institūtu saistīts skolotājs un Hjūstonas Raisa Universitātes filosofijas doktors, reliģijas zinātņu kandidāts saka, ka Trulkhor tulkojumā nozīmē “maģiskais rats”. Čeol-Raičs tika apguvis Trulkhor, septiņu apļu secību, kurā pavisam ir 38 kustības, Tritan Norbuce Bon klosterī Katmandu (Nepālā). Rezultātā viņš kopā ar savu skolotāju Tenzinu Vangjalu Rinpoči spēja veikt kustības, balstoties uz oriģinālo Tibetas tekstu.
Forma, kas pazīstama kā Jantra Joga, satur 108 kustības (labvēlīgs skaitlis, kurš atbilst 108 Budas kanoniskajiem tekstiem). Jantra Joga ir viena no nedaudzajām budisma tradīcijas trulkhor praksēm, kuru pilnvaroti skolotāji vismaz daļēji pasniedz arī tādiem skolniekiem, kuri iepriekš nav piedalījušies trīsgadīgajā ritrītu procesā, kuri nav  veikuši ngondro* prakses.

Čogjals Namkajs Norbu izskaidro atšķirību starp hatha jogu un jantra jogu savā priešvārdā “Astoņām jantra jogas kustībām”. “Jantra jogā asana, jeb poza, gan ir viens no svarīgiem aspektiem, tomēr ne galvenais. Kustība ir svarīgāka. Piemēram, ieejot asanā, elpošana un kustība ir saistītas un tiek pielietotas pakāpeniski. Kustība arī hatha jogā ir ierobežota laikā, ko nosaka periodi, no kuriem katrs sastāv no četrām fāzēm: periods ieiešanai pozā, noteikts pozas izturēšanas periods, un pozas nobeigšanas periods. Jantra Jogā tas viss ir saistīts. Tas ir ļoti būtisks moments.”
Jantra jogas praktiķis Maikls Kacs piekrīt, ka fokusēšanās uz elpošanu ir galvenais moments, ar ko atšķiras Jantra joga un hatha joga, kādu to šobrīd pasniedz Rietumos. “Jantra joga izskatās aktīvāka, vairāk orientēta uz kustību – tā ir pirmā atšķirība, kas krīt acīs. Šeit ir ļoti spēcīgs akcents uz elpošanas procesu, un daudzie vingrinājumi, kas pārstāvēti šajā jogas formā, ir radīti, lai pilnveidotu augsta līmeņa elpošanas vingrinājumus”
Arī Trulkhor, ko pasniedz Čeol-Raičs, tiek likts šis pats uzsvars uz kustību un elpošanu.  “Viena no visvieglāk saskatāmajām atšķirībām ar hatha jogu ir tāda, ka Trulkhor pozas ir nevis fiksētas asanas, bet nepārtraukta kustība, dažkārt ļoti enerģiska. Vēl viena Trulkhor atšķirība ir tāda, ka praktizējošais aiztur elpu uz visu kustības laiku un atlaiž to tikai pozas izpildīšanas beigās. Daži saka, ka savas enerģiskās dabas dēļ Trulkhor līdzinās tam, ko Rietumos mēdz saukt par Kundalīni Jogu”.

VAI TĀ IR MAĢIJA?
Ja šķiet dīvaini, ka kāda tradīcija var palikt tik mazpazīstama un noslēpumaina šodien, kad faktiski ir izpētīts katrs pasaules stūrītis, tad tas tikai apstiprina šeit aprakstīto prakšu spēku. Kā jau teikts, pirmie Tibetas apceļotāji no Rietumiem stāstīja par jogiem, kuriem piemitušas fenomenālas, gandrīz neticamas spējas. Trulkhor prakses spēj padarīt šo meistarību iespējamu, kustības ir izveidotas ļoti spēcīgas un satur neierobežotu potenciālu izdziedināšanai un ķermeņa, prāta un gara sabalansēšanai. Tomēr šīs kustības, iespējams, var kļūt bīstamas cilvēkiem, kuri tās veic pārāk agresīvi vai bez atbilstošām instrukcijām. Taču tas mācību līmenis, kāds šobrīd ir pieejams Rietumos, nenovedīs skolniekus bīstamās galējībās.
“Teorētiski ir iespējams attīstīt šos spēkus ar trulkhor prakses palīdzību, konkrēti – ar Saules un mēness apvienošanu,” saka Kacs. “Es neesmu dzirdējis par kādiem Rietumu praktizējošajiem mūsdienās, kuri būtu saņēmuši tāda līmeņa mācības... Tomēr es ticu, ka šīs prakses ir ļoti dziļas. Daži, kuri ir veltījuši savu dzīvi šo prakšu apgūšanai ritrītos, var ar to palīdzību attīstīt minētās spējas.”
Tomēr lielākā daļa rietumnieku atrodas līmenī, kuru Kacs ir apzīmējis kā “garīgs jauniņais”, un mūsu spējas vēl ir visai tālu no šādas neparastas meistarības. Vēl vairāk, trulkhor var radīt negatīvas sekas, ja to izpilda nepareizi vai ar augstprātību. Trulkhor nereti tiek dēvēts par “ceļu pa naža asmeni”, tādējādi īpaši uzsverot, ka šī metode, nepareizi pielietota, var kļūt par cēloni veselības problēmām. To patiešām nevajag veikt vieglprātīgi.
Šī veselībai kaitīgo seku iespējamība, ja kustības tiek pielietotas nepareizi, ir likusi skolotājiem kļūt piesardzīgākiem, piešķirt mācībām slepenības un noslēpumainības oreolu. Briesmas ir daudz smalkākas nekā sastieptas saites un sāpoši muskuļi. Elpošana ir cieši saistīta ar enerģiju. Tā var iedarboties uz cilvēka enerģētisko sistēmu daudz dziļāk nekā kustība, tāpēc parasti brīdina nepārcensties, kā pārāk ilgi aizturot elpu vai veicot pārāk lielu skaitu atkārtojumu.   Ikvienam šīs prakses veicējam ir jāapzinās, ka viņš rotaļājas ar atsevišķām ķermeņa enerģijām, ar iekšējo vēju cirkulāciju. Piespiežot savus iekšējos vējus “pūst” vai novirzot tos uz nepareiziem kanāliem, cilvēks var izārdīt ķermeņa dabiskos procesus.  Tie ir diezgan jaudīgi vingrinājumi, un to nepareiza veikšana kaut neilgu laiku var kļūt par cēloni bezmiegam, gremošanas traucējumiem, vai arī galējā gadījumā, ja kāds ir rupji izturējies pret praksi, viņam var rasties mentālas problēmas – bailes vai depresijas.

IZDZIEDINĀŠANA UN ATTĪRĪŠANĀS
Ja šīs kustības ir veiktas pareizi, tās vienlīdz efektīvi var veicināt gan izdziedināšanu, gan ķermeņa un prāta sabalansēšanu, neatkarīgi no pārdabiskām spējām un ārdošiem spēkiem. Faktiski tulkhor sistēmas ir mākslīgi radītas ar nolūku palielināt pozitīvos efektus ķermenī un prātā. Senā Tibetas medicīna apraksta piecus elementus: telpu, gaisu, uguni, zemi un ūdeni – kuri atbilst ķermeņa orgāniem un emocijām, gan pozitīvām, gan arī negatīvām. Čeol-Raičs saka, ka konkrēti Bon tradīcija izmanto elementus, kuri ietilpst arī Tantras, Tibetas šamanisma un dzogčen sistēmās, tie ir līdzīgi (bet ne pilnīgi identiski) pieciem tradicionālās Ķīnas medicīnas elementiem. Bon tradīcijas Tulkhor pirmais jeb sagatavojošais kustību cikls – tas ir ievads elpošanā. Otrais, par pirmo enerģiskāks, līdzsvaro piecus elementus un dziedina tiem atbilstošās kaites.
Jantra Jogas 108 kustības arī ir vērstas uz ķermeņa “kanāliem”. Bez astoņām bāzes kustībām tiek pielietoti sagatavošanas vingrinājumi: piecas kustības locītavu atbrīvošanai un piecas – kanālu kontrolēšanai. Pirms tam tiek praktizētas elpošanas tehnikas, kuras ir paredzētas netīrās prānas izstumšanai. Vienotā sistēmā tas viss izpaužas kā pozas, sauktas par jantrām, katra ar divām variācijām, un 75 kustības, kas sadalītas piecās grupās. Šo secību kopumā sauc par “Vadžras vilni”, un tā ir radīta, lai izlabotu jebkurus iespējamos šķēršļus prānas plūsmai, kas varētu raksties prakses laikā izdarīto kļūdu rezultātā.
Galu galā Jantra jogas un Trulkhor mērķis ir visu to īpašību attīrīšana, kuras definē kā nevēlamus šķēršļus, disbalansu, traucējumus vai kaites, tai skaitā negatīvas emocijas. Sasniedzis attīrītības stāvokli, skolnieks var izjust “dabiskā prāta” stāvokli. Galvenais mērķis – tā ir spēja būt relaksācijas stāvoklī – dabiskā stāvoklī bez sasprindzinājuma, bet vienlaikus pilnā mūsu apziņas potenciāla klātesamībā.
Gan Jantra jogas, gan Trulkhor prakses sastāvdaļa ir meditācija; fiziskās kustības ir izveidotas, lai tiktu izmantotas kopā ar meditācijām, kuras ir ikvienas tradīcijas nodošanas līnijas daļa. Konkrēti Jantra joga paredz meditācijas praksi, kas saistīta ar Vadžrajanas un Dzogčen tradīcijām, tik neatlaidīgi fokusētām uz apziņas trenēšanu un atbrīves sasniegšanu.
No otras puses, budismu bieži pasniedz kā meditatīvu un intelektuālu reliģiozu praksi bez fiziskā komponenta. Šī iemesla dēļ Rietumu cilvēki ir daudz neaktīvāki tradicionālās Tibetas jogas prakšu meklējumos nekā daudz smalkāku budisma komponentu adaptācijā. Piemēram, ASV ir ļoti izplatīta tendence pasniegt budismu mazkustīgā un intelektuālā manierē. Tā ir nesabalsansēta pieeja, ar nepietiekamu akcentu uz fizisko ķermeni. Trulkhor ir piemērots veids, kā šīs lietas līdzsvarot.
Lai arī Tibetas joga daļēji var tikt izskaidrota, tā tomēr joprojām paliek tīta noslēpumu plīvurā. Namkajs Norbu un Tenzins Vangjals Rinpoče jūt nepieciešamību pasniegt šīs mācības gan tāpēc, lai saglabātu tradīciju, gan arī tādēļ, ka, pēc viņu domām, šīs svētīgās prakses ir ceļš uz gara atmodināšanu. Viņu izvēle ir diezgan drosmīgs lēmums – nest savas senās, stingri apsargātās tradīcijas mūsdienu pasaulē gandrīz droši nozīmē tās izmainīt. Ja šo mācību ienākšana Rietumu kultūrā būs veiksmīga arī Tibetas garīgo autoritāšu acīs, tas droši vien nodos atklātībai vēl vairāk Tibetas noslēpumu.

Elānija Lipsone, Joga Yournal, 2001. gads.
Elānija Lipsone dzīvo Kolorādo un raksta par jogu, organisko uzturu, dabiskām atveseļošanās metodēm un audumiem no dabiskām šķiedrām. Viņa praktizēe Piecus Tibetiešus kopš 1999. gada.

Ekstremitāšu purināšana pirms nobeiguma(iziešanas).  Ikviena Trulkhor kustība noslēdzas ar enerģisku izelpu, kuras mērķis ir attīrīt kādu no “negativitātēm”, kas vingrinājuma veikšanas laikā ir izkustināta, izmantojot kustību secību un elpošanas aizturēšanu visu vingrinājuma veikšanas laiku. Pirms iziešanas no vingrinājuma tiek veiktas izpurināšanas kustības sēdus vai stāvus stāvoklī. Attēlā redzams, kā Aleksandro stāv un paceļ rokas virs galvas (kreisajā pusē).  Pēc tam viņš tās tur plecu līmenī un pārmaiņus nostājas uz vienas kājas, paceļot otru, un purina pacelto kāju, visu laiku purinot arī rokas (labajā pusē). Šī kustība, tāpat kā visa vingrinājumu secība, ir paredzēta, lai atbrīvotos no galvenajiem šķēršļiem meditācijai: satraukumam, bālasinībai un trulumam”, saka Aleksandro. “Kad jūs esat atbrīvojušies no šķēršļiem, var izpausties jūsu Budas daba”.
Četru riteņu griešana. (Otras cikls, trešā kustība). Sēžot uz sakrustotām kājām, Aleksandro satver pēdas un liecas atpakaļ, pielielot ceļgalus pie galvas, kad tā pieskaras grīdai. Pēc tam viņš liecas uz prekšu, notupjoties uz ceļiem, visu šo laiku turēdamies pie pēdām. Saistīta ar Gaisa elementu, šī kustība atver plaušas un, kā saka Aleksandro, ir izveidota priekš tam, lai “pārvarētu lepnumu un atnestu savaldību (samierināšanos)”.

Iziet ārpus četru kontinentu robežām. (Trešais cikls, sestā kustība). Sēžot Lotosa pozā, dūres uzlicis uz ceļgaliem, Aleksandro pagriežas pa kreisi un liek dūres uz grīdas, paceļot ķermeni no grīdas (mugura un torss pavirzās pa kreisi), un sēžas jaunā stāvoklī. Atkārtojot to septiņas reizes, viņš kustas pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam, tādējādi “aizsargādamies no virsū nākošās enerģijas”; kustēšanās pulksteņu rādītāju kustības virzienā radīs “ārējās enerģijas parādīšanās” aizsargefektu.

Savvaļas ēzelis gatavojas gulēt. (Trešais cikls, trešā kustība). Stāvus, uzlicis rokas uz gurniem, Aleksandro veic sēriju krustisku soļu uz priekšu, vienlaikus nolecoties un pagriežoties viduklī uz pretējo pusi, mainot puses katrā solī. Tā ir cava jeb “saknes cikla” daļa un viena no galvenajām gegsel vai “šķēršļus novācošajām” kustībām, šīs secības mērķis ir “transformēt tumsonību viedumā.”


tao.lv

Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv