www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Severīns, Urzula
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




VISUMA ĪSA VĒSTURE04.01.2006

Pirms visa nebija neka. Grūti ir iztēloties jau Visumu
ar tā daudzajiem plāniem un neskaitāmajiem lokiem,
ar tā kirasieru eskadroniem un pulkstenīšu pļavām;
iztēloties neesmi ir neiespējami. Par pilnīgu neesmi
nedrīkst sacīt neko. Kāds miers! Kāda svētlaime! Un
ikvienā no mums dziļumu klusumā vēl snauž kaut kas
līdzīgs ilgām pēc neesmes. Pirms iesākās sākums,
neesme bija viss. Nebija telpas. Nebija pat tukšuma: ik
tukšums prasa pilnumu. Nebija gaismas. Nebija nekā,
un bija pat mazāk nekā nekas. Nebija laika. Tas man
liedz - bet ko citu gan lai es daru? - lietot vārdu pirms,
jo tam ir jēga tikai saistībā ar laiku. Nebija būtņu. Bet
bija esme. Jo esme ir tas, kas pastāv kopš mūžības un
uz mūžu mūžiem. Bija tikai bezgalīga esme, kas
saplūda ar neesmi un tātad arī ar Visumu.

Par šo esmi ārpus telpas un laika nav tiesību sacīt
neko. Ātruma un vienkāršības labad to varētu nosaukt
par Dievu. Mūžībā un bezgalībā, kas uz visiem laikiem
slēgtas laicīgām būtnēm, Dievs ir visērtākais vārds, ar
ko apzīmēt neesmi un Visumu. Neesme un Visums ir
tik lielā mērā pāri mūsu saprašanai, ka par to nav
iespējams pateikt neko. Par Dievu nerunā, ja mūs aiz-
rauj laiks. Ir iespējams runāt ar Dievu, bet nevar runāt

par Dievu. Viņu var pielūgt klusuma un veltīgi izlūg-
ties no viņa kaut ko. Par viņu nav iespējams pateikt
neko, jo viņš saplūst ar Visumu un saplūst ar neesmi.
Eksistē tikai būtnes laikā un telpā. Dievs neeksistē, jo
viņš ir mūžīgs.

Viena pati mūžība neesmē, kas bija Visums, būtu
varējusi pastāvēt vienmēr vai arī nekad. Nav cita
noslēpuma, ir vienīgi iesākuma noslēpums. Neviens -
pat ne es, kas tik izaicinoši un pārdroši mudinu jūs
iedziļināties Visuma vēsturē, - nevar zināt, kādēļ no
mūžības izniris laiks un kādēļ neesme pārvērtusies par
Visumu. Jūsmas un mazdūšības brīžos mēs reizēm
iedomājamies, ka viss ir neesība. Tas tāpēc, ka mūsu
Visumā ir palikušas tās neesmes pēdas, no kuras
Visums radies. ,,Dievs ir radījis pasauli no nekā," saka
Pols Valerī, ,,bet nekas laužas laukā."

Tomēr mūsu Visums, kurā dzīvojam katru sava
mūža dienu, tik pilns laimes un nelaimes, ciešanu un
cerību, ir atšķirts no neesmes. Sākotnējo saplūsmi ir
aizstājis esmes un neesmes pretstats. Pie kā piederam
mēs visi - jūs un es, Saule un Mēness, debesu zvaig-
znes, Zeme un tās iemītnieki, un mēs, un mūsu kais-
lības? Mēs piederam pie Visuma. Un vismaz mūsu
Visumā neesme vairs nav nekas, jo neesmes nav; būtne
ir; neesmes nav. Tieši pāreja no esmes uz būtnēm un
no neesmes uz Visumu ir vienīgais noslēpums. Kādēļ
jebkas pastāv neesības vietā?

Šo noslēpumu izskaidrot nav atļauts. Mums - jums
un man, kas piederam pie telpas un laika, nav tiesību
aizbēgt no telpas un laika. Mēs neko nevaram zināt par
mūžīgo neesmi un par bezgalīgo esmi. Mēs varam
vienīgi iztēloties to neizteicamo statusu.

Jean d'Ormesson PRESQUE RIEN SUR PRESQUE TOUT


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv