www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Veldze, Lūcija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kas ir reliģija?11.01.2006

Vārds reliģija cēlies no Latīņu vārda – religios (augstākas varas, īpaši Dieva, kā personības atzīšana un šīs atzīšanas izpaušana īpašā psiholoģiskā noskaņā).

Dažādi cilvēki atšķirīgi izprot jēdzienu – reliģija. Arī starp ticīgajiem nav pilnīgas vienprātības šinī jautājumā. Tomēr, apkopojot datus no dažādām pasaules reliģijām, mēs iegūstam šim  vārdam objektīvu skaidrojumu: Reliģija – līdzeklis ar kuras palīdzību ticīgajam ir iespēja iepazīt DIEVU. Reliģija ir Dieva likumu kopums. Tā, pēc būtības ir zinātniskas prakses sistēma, ar kuras palīdzību cilvēkam ir iespēja nonākt saskaņā ar Dieva likumiem, iepazīt Dievu pilnībā pakļaujoties Dieva gribai.

Reliģijas morāle

Valstī labs pilsonis ir tas, kurš pareizi saprot un izpilda valsts izdotos likumus. Tam, kurš nerēķinās ar valsti, ignorē tās likumus un grauj sabiedrisko kārtību jārēķinās ar valsts varas sankcijām pret viņu. Šāds indivīds, no valsts varas puses raugoties ir slikts pilsonis. Līdzīgi ir ar Dieva likumiem. Tas, kurš tos ignorē ir ateists, neticīgais. Tas, kurš tos ievēro – reliģiozs cilvēks.

Par reliģiju nevar saukt ļaužu kopu, kura apvienojas pēc principa – “es ticu, tu tici – ticēsim kopā”. Ticēt var jebkam, pat pilnīgi abstraktām idejām. Reliģijai jābūt filosofiskam fundamentam. Reliģija bez filosofijas ir sentimentālisms (bieži vien fanātisms) un filosofija bez reliģijas ir bezjēdzīga prātuļošana.

Reliģijas filosofija pēc būtības (četri reliģijas balsti)  

Žēlsirdība.

Esot žēlsirdīgi mēs apzināti nedarām pāri citiem un tādā veidā neradām savai dzīvei negatīvas sekas. Iemīlot dzīvo radību - ”Iemīlot savu tuvāko, kā sevi pašu”, mēs iepriecinām Dievu. Dieva prieks ir mums par svētību.

Lielākie šķēršļi šī principa sasniegšanā – rupja izturēšanās pret apkārtējo vidi, ieskaitot psiholoģisko vardarbību; vardarbības ceļā iegūtu produktu lietošana uzturā.
 
Patiesums.

Esot patiesi un godīgi mēs nemānām nedz sevi, nedz citus, tādā veidā atbrīvojoties no rakstura vājībām un egocentriskas domāšanas, kas būtībā traucē sasniegt izraudzīto mērķi – Dievu.

Lielākie šķēršļi šī principa sasniegšanā – lepnums, aizraušanās ar azartspēlēm, finansu mahinācijas.

Tīrība.

Esot tīrīgi ne tikai ārēji, bet arī iekšēji mēs iegūstam augstāku „garšu” – spēju baudīt Dieva klātbūtnes sajūtu un laimi, ko sniedz šī klātbūtne. Šinī brīdī mums „negaršīga” kļūst klaji materiālistiska darbība.
Iekšējās tīrības nosacījums ir tikumīga dzīve.

Lielākais šķērslis šī principa sasniegšanā – dzimumattiecības ārpus laulības dzīves ietvariem.

Askētiskums.

Askēze nozīmē atteikšanos no kaut kā lai kaut ko iegūtu. Šajā gadījumā mums jāatsakās no rakstura vājībām, kuras traucē garīgi pilnveidoties. Veicot pareizas askēzes mēs vairojam sevī garīgo enerģiju, attīstām saprātu un izturību lai sasniegtu izvēlēto mērķi.

Lielākais šķērslis šī principa sasniegšanā – apreibināšanās līdzekļu lietošana (alkohols, cigaretes, narkotikas).
 
Cilvēks, kurš brīvs no šiem netikumiem ciena šo ķermeni kā Dieva templi un šo dzīvi, kā iespēju iemācīties būt kontaktā ar Dievu.

sanga.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv