www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Inguna, Inguns, Ausma, Ausmis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kas ir veselība17.01.2006

Visplašākajā nozīmē vārds "veselība" - tā ir organizācijas pabeigtība, pilnīgums, proti, dzīvības drošība, rīcības brīvība, funkciju harmonija, enerģija un brīvība no dažādiem sasprindzinājumiem un sastinguma. Veselības pamatā ir orgānu mijiedarbības un savstarpējas atkarības princips. Veselība ir atkarīga no konfliktējošu, pretēju organisma spēku harmonijas jeb līdzsvara. Šie spēki ir kustība un miers, darbība un pretdarbība, skābums un sār-mums, siltums un aukstums, uzņemšana un izdalīšana.

Šie spēki pastāvīgi darbojas organismā, un mūsu dziedinošajiem spēkiem ir jāuztur līdzsvars starp tiem. Jo efektīvāk tie darbojas, jo stiprāka ir veselība. Būt pavisam veselam - tas nozīmē nekad neizjust diskomfortu, ko rada šo pretējo spēku līdzsvara izjaukšana (bet, ja tas tomēr notiek, jābūt iespējai to ātri novērst).

Taču mēs bieži vien ne tikai nepalīdzam sava organisma dziedinošajiem spēkiem, bet pat traucējam tiem, pārkāpjot dabas likumus. Dabas galveno likumu zināšana un ievērošana - tas ir vēl viens Veselības sistēmas princips. Diemžēl mūsdienu pasaule ir tādu cilvēku pasaule, kuri ir teicami izglītoti ne-pozitīvajās zināšanās, tas ir, tādās zināšanās, kuras nav saistītas ar cilvēku un dabu. Var lieliski izprast tehniku un ciest no hroniskas kuņģa negremoša-nas. Izglītots cilvēks lieto aspirīnu vai antocīdu, lai glābtos no diskomforta, un uzvedas tā, it kā šim diskomfortam nebūtu cēloņa.

Diemžēl pat medicīnas studentiem neliek pētīt veselus cilvēkus! Netiek pētītas veselības pazīmes un simptomi. Neviena medicīnas koledža nav pieprasījusi veselus cilvēkus klīniskai izmeklēšanai. Bet klīnika veselības pētīšanai brīvā dabā ir svarīgāka nekā slimības pētīšana pie sirdzēja gultas. Vietai, kur mācīt iedzīvotājus un studentus, kā sakārtot un uzlabot veselību, ir jābūt nevis pie slimnīcas gultas, bet gan svaigā gaisā! Taču neviens vēl nav redzējis medicīnas institūtu vingrošanas zālē, pludmalē, sanatorijā vai ēdnīcā, kur tiktu apspriesti veselības un tās pazīmju jautājumi. Medicīnas profesori nelasa lekcijas par veselības rašanos. Tā vietā viņi plaši jo plaši spriedelē par slimību rašanos.

Jebkura slimība (izņemot traumas un ģenētiskās slimības) ir cilvēka organisma funkcionēšanas likumu, dabas likumu pārkāpšanas rezultāts. Tāpēc arī jāārstē, atjaunojot bioloģisko likumu darbību, bet tas ir iespējams, tikai pareizi izprotot to darbību. Atdot cilvēkam veselību var, tikai zinot, kas ir veselība un kādiem likumiem tā pakļaujas. Lai slimību uzveiktu, ir jāzina tās rašanās cēloņi, bet, lai šos cēloņus izprastu, atkal ir jāzina galvenie likumi, kuriem šis organisms ir pakļauts. Veselības sistēma dod šīs zināšanas, aizpilda robus, ko radījis vienpusīgs uzskats par veselību, raugoties no slimības puses.

Kas ir slimība, un kā ar to tikt galā

Tā kā slimība ir organisma vienotības izjaukšanas rezultāts, tad arī šā atsevišķā traucējuma novēršanā jāizmanto sistēmiska pieeja. Pārlieka specializācija mūsdienu medicīnā ir tieša cilvēka cieņas aizskaršana, jo tā tik skrupulozi sadala cilvēku daļās, ka šajos fragmentos vairs nav nekā, kas dotu iespēju atveidot cilvēciskās būtnes reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Mūsdienu ārsts līdzinās cilvēkam, kurš ar lupu pēta lielas gleznas fragmentu, apskata vissīkākās krāsas plaisas un mākslinieka otas punkt-veida pieskārienus, taču, ak vai, neredz gleznu kopumā. Bet jau seno japāņu ārsts Kans Funajama "Apcerējumos par medicīnu" rakstīja: "Ja jūs neuzskatāt, ka cilvēks ir vienots veselums, ceļš uz panākumiem jums ir slēgts."

Lai objektīvie, no mūsu gribas neatkarīgie pašre-gulācijas un pašizdziedināšanās likumi darbotos, tiem nevis jāpretojas, bet gan jārada apstākļi, kas dos iespēju organismam tikt galā ar savām problēmām, atjaunot savu vienotību. Bet to var izdarīt tikai ar dabiskām metodēm un tikai kompleksi iedarbojoties.

Patiešam - izārstēšanās no saaukstēšanās vai kāda cita nenormāla stāvokļa, ko mēs saucam par slimību, ir atkarīga tikai no organisma pašizdzie-dinošajām funkcijām. Ar zālēm mēs vienīgi apspiežam slimības simptomus, līdz ar to dziļāk iedzenot arī pašu slimību. Nenovēršot slimību radījušos cēloņus, mēs spiežam to paslēpties, un tā gaidīs jaunu iespēju atkal nākt ārā.

No kā tad ir atkarīga organisma dzīvotspēja? Kas nosaka tā veselību? Veselība ir atkarīga no četriem visai nozīmīgiem elementiem, proti: no ādas, uztura, ķermeņa orgāniem un psihes. Ja uzskatām, ka veselība ir 100 procenti, tad katrs no šiem elementiem atbild par 25 procentiem veselības. Jebkurš no šiem elementiem viens pats nevar veidot visu veselību, bet visi kopā tie var nodrošināt visa organisma dzīvotspēju.

Dažādas atveseļošanās sistēmas piedāvā atsevišķu ķermeņa orgānu ārstēšanu, cenšoties tādējādi atrisināt globālu problēmu ar daļējiem paņēmieniem. Tāda ir dietoloģija, ārstēšana ar elpošanu, ar ūdeni, dažādas ārstnieciskās vingrošanas. Veselības sistēma atzīst globālu pieeju un piedāvā organisma atveseļošanu kopumā, palīdzot četriem veselības elementiem.

Uzlūkojot cilvēka organismu par vienotu veselumu, es atlasīju un savā Sistēmā apvienoju visu labāko, kas dažādās teorijās sniegts atsevišķi. Šī vienota Veselības sistēma normalizē katra orgāna, katras organisma šūnas darbību ar vienu vienīgu mērķi - atmodināt un pastiprināt organisma dziedinošo spēku darbību.

Dabiskās atveseļošanās princips

Veselības sistēma pilnīgi noraida jebkuru zāļu terapiju, tā izmanto tikai dabiskās atveseļošanās metodes, kas vērstas uz organisma dziedinošo spēku atmodināšanu. Veselības avots rodams veselīgā iedarbībā un veselīgos līdzekļos. Bet zāles, kas būtībā ir indes, nepieder pie tiem dzīves faktoriem, kas dod veselību.

Ja dziedinošajiem spēkiem cilvēka organismā nekas netraucē, tas ir neuzņēmīgs pret daudzām slimībām. Neraugoties uz to, ka cilvēks ir pilns ar tīfa, tuberkulozes, mēra, holēras un daudzu citu slimību mikrobiem, viņam nekas nedraud, ja organisms nav pārpūlēts, uzbudināts, ja tas ir attīrīts: viņa šūnas var mierīgi sadzīvot ar daudziem mikroorganismiem, kas būs nodarbināti savstarpējā cīņā, bet nevērsīsies pret vidi, kurā mīt. Tāpēc ir vajadzīgi vingrinājumi, kas noņem nogurumu, saved kārtībā visus fizioloģiskos procesus, normalizē enerģētisko līdzsvaru organismā, attīra to katras šūnas līmenī.

Speciālie vingrinājumi un organisma attīrīšana ir pamatā manām atveseļošanas metodēm. Gaisma, gaiss, ūdens, kustības, racionāls uzturs un psihiskā regulācija - lūk tie līdzekļi, kas paver ceļu pašiz-dziedināšanai. Palielinot skābekļa pieplūdi šūnām, stimulējot kapilāru sistēmu, pastiprinot plūsmas un apmaiņu "šurpu - turpu" starp asinīm un limfu, no vienas puses, un šūnu iekšējo vidi, no otras, organizējot šūnu iekšējo atkritumu elimināciju (iznīcināšanu), mēs varam nodrošināt citoplazmas, kodola, mitohondriju un membrānas neaizskaramību un enerģētiku. Tā ir īsta terapija visu slimību gadījumos, tā neārstē, bet paklausīgi paver ceļu pašiz-dziedināšanai.

Tradicionālā medicīna, kaut arī tai ir milzīgs slimību apkarošanas līdzekļu arsenāls, nav padarījusi cilvēku veselīgāku. Uzvarēto slimību vietā nāk jaunas, vēl viltīgākas. Slimības kļūst aizvien grūtāk ārstējamas, it kā tās sacenstos izsmalcinātībā ar līdzekļiem, kuri tās nogalina, un tomēr cilvēks neatlaidīgi turpina lietot patentētās zāles. Viņš meklē glābiņu visur kur, tikai ne sevī pašā, nesaprotot, ka nekas nevar tikt galā ar slimībām labāk par viņa paša organismā esošajiem dziedinošajiem spēkiem. Tiem tikai nevajag traucēt.

Tātad, lai netraucētu saviem dziedinošajiem spēkiem, jāatsakās no tradicionālajiem un mazefektī-vajiem cīņas līdzekļiem ar slimībām. Mana Veselības sistēma pirmām kārtām sniedz zināšanas par dabas likumiem, māca pareizu dzīvesveidu, jo tikai tad, kad cilvēks būs apbruņojies ar šīm zināšanām, viņš spēs aizsargāt savu veselību. Bet zinātnei par slimu cilvēku pirmām kārtām jābalstās uz novērojumiem. Izmeklējot slimnieku, es ņemu vērā daudzus faktorus, piemēram, cilvēka stāja un gaita palīdz noteikt pareizo diagnozi. Tikai dažādu simptomu kopuma analīze var palīdzēt izprast organisma traucējumu īstos cēloņus.

Turpinot pastiprināti ieviest farmakoloģiju, mēs nonāksim pie cilvēkiem nedraudzīgās un tehnizē-tās medicīnas pilnīga kraha. Klīnikā studentiem jāmāca dziļas novērošanas prasme, jāiemāca izprast slimnieka skatienu, viņa sejas izteiksmi, ievērot ādas sausumu un elastīgumu. Apskatei, perkusijai, auskultācijai, palpācijai atkal jāieņem galvenā vieta, vajag gandrīz vai pilnīgi atteikties no maģiskajiem rentgenuzņēmumiem, ir atkal jāiemācās fizioloģiski izskaidrot slimības pazīmes, vajag no jauna pārdomāt, kāda nozīme ir nepareizam ritmam, jānovērtē dzīvības spēku kvalitāte, jānosaka to virsmu robežas, kas tiek vāji apūdeņotas, slikti vēdinātas un slikti attīrītas; ir atkal jāiemācās rēķināties ar laika faktoru, slimības anamnēzi, bet visupirms jāatjauno enerģētiskais līdzsvars. Visu pārējo paveiks organisms pats.

Es pieeju cilvēkam no veselības, nevis slimību puses, manā Sistēmā ir apkopots labākais, ko cilvēce ir uzkrājusi diagnostikas un atveseļošanās jomā. Dzīvojiet pēc dabas un cilvēka organisma likumiem -un jūs būsit pasargāti no priekšlaicīga vecuma un slimībām, jūs varēsit maksimāli realizēt savus fiziskos, intelektuālos un gara spēkus.

KACUDZONIŠI - VESELĪBAS ZELTA LIKUMI


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv