www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kitija, Viesturs, Viestards
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Ko un kā darīt Zemes Spēka vietās – Svētvietās?18.01.2006

Andris Ansis Špats, zemnieks, tehnisko zinātņu doktors

Cilvēka rīcību nosaka apzināts mērķis – ko vēlamies sasniegt, un galvenie posmi attīstības ceļā ir šādi:
• saprāts atbilstoši savam līmenim + dzīves laikā gūtās zināšanas veido šodienas apziņu;
• jaunā ideja, kas parasti nāk no Radošās attīstības enerģijām (garu pasaules un cilvēces saprātu mijiedarbība);
• rīcības secīgā programma, ko nosaka mūsu resursi;
• mērķa sasniegšana un izmantošana tālākai idejai.

Dažos rakstos un e-mistērijā ir lasīts viedoklis, ka tīrīšanas un labiekārtošanas darbi Zilā kalna virsotnē, tur iezīmētie 5 centri un izveidotie apļi no smiltīm esot kādi slikti un nevajadzīgi darbi. Atskan pat padomijas „tautas balsij” raksturīgie saukļi: „Kur skatās attiecīgās iestādes?”

Jau pasen, pirms iezīmēto apļu izveides Zilā kalnā, es strādājot pie idejas par Latvijas Zemes Spēka vietu (ZSV) tīkla apzināšanu un konstatēju, ka šeit ir tāda pati Spēka vietu struktūra, kā ap zemes piramīdu Daugavas krastā Salaspils apkaimē, iesauktu par „Mūku kalniņu”, vai ap piramīdu Līgatnes Dabas takā, virs kuras uzcelts skatu tornis. Mūku kalniņā ZSV struktūra ir sarežģītāka – to raksturo centrālais vertikālo enerģiju stars (baltā enerģija – analoga baltai gaismai), ap kuru ir 7 enerģiju gredzeni, katrs cilvēka čarkām atbilstošās krāsās. Kopējais centrālā enerģiju apļu diametrs ir virs 70 metriem, un tas ir salīdzināms ar citur Pasaulē ievērotiem liktiem akmeņu apļiem, labirintiem. No centrālā apļa uz 4 debespusēm atrodas mazāki enerģiju apļi, bet to konstrukcija ir līdzīga. Pie Saulkalnes esošā 5 ZSV sistēmā ir iezīmēts 8-stūru krusts, ko tautā sauc par „auseklīti”. Tādejādi „auseklīša” centrā atrodas lielākā Zemes Spēka vieta ar enerģiju gredzeniem, bet tā staru galos atrodas mazāka diametra 4 Zemes Spēka vietas.

Zīmīgi, ka tieši šāda enerģētisko spēku shēma ir redzama arī tradicionālā Amerikas indiāņu segā, kur arī tiek izmantotas visas 7 krāsas, bet „auseklīša” centrā ir balts enerģiju aplis. Man ir pamats domāt, ka ne tikai mūspusē senie zintnieki apzinājās Zemes Spēka vietas, bet visās tautās un tieši sievietes konsekventi saglabāja seno, slepeno zīmju valodu, ko redzam arī, t.s., „Lielvārdes jostā”. Zināms, ka astoņstūra krusts – „auseklītis”, tāpat kā aplis, ir izmantots arī Saules apzīmējumam jau senajās civilizācijās – Atlantīdā un Lemūrijā (pirms 50 000 gadu!). Nosakot kādas ZSV senumu pie Merķeļa Baznīcas Lēdurgā, ieguvu fantastisku skaitli – šī vieta izmantota jau pirms 25 000 gadu, t.i., pirms aprakstītā Ledus laikmeta, pirms pēdējās Zemes ass maiņas. Mēģinājums saprātā saistīt šo ZSV ar Merķeļa Baznīcu, kas šķita loģiski, beidzās ar enerģētisku sodu – trieciena veidā, jo biju aizmirsis, ka nedrīkst kļūdainas teorijas attīstīt aktivētā ZSV.

Mans uzdevums nav pašreiz šeit izklāstīt visas manis iegūtās un apgūtās zināšanas, tās es vairākkārtīgi pārbaudu, bet, piedaloties e-diskusijā par un ap Zilo kalnu, apstiprinu, ka arī Jāņa Neiberga veiktie mērījumi (pilnīgi patstāvīgi) uzrādīja tieši tos pašus enerģiju centrus, kur daži jau bija pasen iezīmēti ar ugunskuru vietām.

Savus mērījumus un teoriju piedāvāju Zilā kalna saimniekam – Kocēnu pagasta padomei. Tā izvēlējās vietējā rīkstnieka – Jāņa Neiberga idejas, tomēr tas nenozīmē, ka nav notikusi mūsu tālāka sadarbība, bet lēmumu pieņemšanā un diskusijās pirms tā man nav bijusi iespēja piedalīties.

Ar pilnu atbildību apstiprinu, ka Zilā kalna virsotnē iezīmētie enerģiju centri, balto smilšu apļi nekādā veidā neietekmē šeit esošo Zemes Spēka vietu enerģiju struktūru. Tātad runa par kādiem enerģijas kropļojumiem un slikto ietekmi ir tikai kādu diskusijas dalībnieku personīgie izdomājumi – tie ir priekšstati atbilstoši viņu zināšanu līmenim.

Atbilstoši savām zināšanām vietējo enerģiju zīmējumu es būtu veidojis, manuprāt, precīzāku, bet savu viedokli zemes saimniekam neuzspiežu.

Pasaulē daudzviet ir vēl saglabājušies akmens likumi, kur akmeņi izvietoti tā, lai veidotu 7 gredzenus ap centru, no kura parasti atiet vismaz 4 akmeņu rindas uz 4 debespusēm līdz pat nākošai Zemes Spēka vietai. Šīs „leylines” (angliskais termins) enerģiju stīgas iezīmējošos akmeņus viegli var atrast, nomērot no tiem izejošo enerģiju – informatīvo virzienu. Ejot pa šo enerģiju „stīgu”, agri vai vēlu nonāksim pie Zemes Spēka vietas. Tādējādi pat apmaldīties mežainā apvidū nevar. Lielākās Zemes Spēka vietās izejošo staru skaits var būt lielāks, tas ir atkarīgs no to koordinācijas skaitļa, kas savukārt nosaka tīkla struktūru, tā līmeni. Vietējās Zemes Spēka vietās enerģiju stīgas var būt mazāk – 4, bet „tīkla” malās esošās ZSV var būt tikai 3 „stīgas”.

Zilā kalna enerģiju vēl nevar pilnībā attīstīt, jo ir pārrautas ZSV tīkla saites, cilvēki šeit vēl nezina, kā pareizi uzvesties. Piemēram, Ziemeļamerikas labirintos apmeklētājiem ir jāiet uz centru pa iezīmētu akmeņu ceļu, un tas periodiski iet „pa Saulei” un „pret Sauli”. Šāds enerģiju plūsmu izvietojums ir arī citās manis nomērītās ZSV, tāds tas ir arī simetriskos Saules simbolos „labības piktogrammās”. Pareiza tuvošanās centram ir iešana pa sektoriem vai pa pilnu apli, bet cilvēka kustības virzienam ir jāsakrīt ar enerģiju plūsmas virzienu katrā gredzenā. Tieša ieeja līdz centram ir iespējama tikai pa azimutāliem virzieniem, bet, attīstot ZSV enerģiju, arī tas var kļūt bīstami.

Būtisks ir jautājums – kas šo ZSV enerģiju attīstīs? Dažādu valstu zinātnieki sadarbībā ar Garu Pasaules zinātniekiem no Zemes Informatīvām Sistēmām ir saņēmuši atbildes – nāks laiks, kad būs nepieciešams cilvēces attīstībai šo Enerģiju atkal iedarbināt, un nāks cilvēki, kas pratīs nolasīt smilšu graudiņā paslēpto enerģiju – informāciju. Manuprāt, šis laiks ir jau pienācis...

Tā ir aprobežotība domāšanā, kad kādi cilvēki ceļ vai debesīs drūmo Viduslaiku vai krustnešu, inkvizīcijas asinspirts radītā zināšanu vakuuma aizpildīšanu ar kādu rituālu ārējām pazīmēm, atsaucoties vien uz kādiem atrautiem, kādu cilvēku interpretētiem faktiem.

Piemēram, tagad plaši izplatīts uzskats ir, ka īstais laiks iekurt Jāņu ugunskuru ir 23. jūnija vakarā. Patiesais Saulstāves (Solstice – to svin Pasaulē) Svētvakars ir visīsākās nakts vakarā, kas šogad būs 21. jūnijā. Tad parasti lietus nelīst, bet 22.-23. jūnijā lietus ir Dabas zīme, ka cilvēku lūgšana pēc labas ražas ir uzklausīta. Arī Jāņu ugunskuru ir jāiededz tieši ZSV centrā, kur parasti uzber nelielu smilšu piramīdu. Kad šeit attīstās ZSV enerģija, tad centrā nevar uzturēties. Seno tradīciju – šķērsot ātri ZSV centru, parasti tagad saprot kā tautas tradīciju - lēkšanu pāri ugunskuram. Ja šis ugunskurs ir nepareizā vietā, tad tādai lēkšanai nebūs nekāda nozīme, jo Zemes enerģijas tur nepiedalās.

Mēs esam pārbaudījuši, kā var „iedarbināt” Zemes Spēka vietu enerģiju. Tas faktiski nozīmē atjaunot patieso Svētvietu „dzīvīgumu”, t.i., spēja uztvert cilvēku radītās kaitīgās enerģijas (naids, dusmas, skaudība, mantkārība, izmisums, utt.) un tās transformēt harmonijā (mīlestība, sapratne, iecietība, izpalīdzība utt.). Tā ir vispierastākā dziedāšana aplī – koris, ansamblis, kad visi dalībnieki iegriež Saules vēja radīto meandra krustu u.c.. Nomērot rezonanses enerģiju, kas izsakāma kā teritorijas haosa enerģiju pārvēršana harmoniskā, uzzinājām, ka visas mūsdienu talantīgo komponistu dziesmas ir ļoti efektīgas. Protams, efektīgas ir arī senās tautasdziesmas un dzeja, bet to augstāka efektivitāte teritorijas harmonizācijā nekur netika pierādīta. Tas pierāda Zemes un tās talantu attīstību, nevis „iekonservēšanu”. Patiesībā jau komponistu talanta attīstībā arī ir Mātes – Zemes un Saprāta dalība.

Zilā kalna rezonanses attīstīšanai svarīga ir tuvējo ZSV centru atdzīvināšana, tos ieskandinot ar dziesmām. Tas patiesībā ir nopietns un svarīgs darbs visas Latvijas teritorijā, jo tikai tādējādi atjaunojot ZSV Sistēmu, nākotnē būs iespējams saglabāt teritorijas veselumu. Der mums zināt, ka arī Dziesmusvētku uzsācējs Juris Neikens savu pirmo sadziedāšanos Dikļos rīkoja precīzi ZSV centrā. Mūsdienu „kultūras kopēji” domā, ka to varot darīt jebkurā vietā, ja vien tur ir estrāde un dziedātāji. Maz zināms šāds piemērs: kad vīru koru dziesmu svētkos Dikļos 2004.gadā virsū virzījās melna lietus pamale, un lietus jau pārtrauca mēģinājumu, kāds koris aizbrauca uz Zilo kalnu un ar dziesmu „atmodināja” enerģiju. Prasījām vietējiem – kurp tagad novirzīt lietus mākoņus. Atbilde bija, ka Valmierā jau 2 mēnešus lietus neesot bijis... Un rezultātā Valmieras roka festivālu visu nakti mērcēja lietus, bet tuvējos Dikļos - Latvijas vīru koru dziesmu svētkos pēc iedziedāšanas Zilā kalnā vairs ne pilīte nenokrita. Izklausās fantastiski, bet es kā zinātnieks vērīgi sekoju fenomeniem un Cēloņu – Seku likumam, un nav man tiesību šīs sakarības slēpt.

saulesjosta.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv