www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Eiženija, Ženija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kas ir prāts?23.01.2006

Pastāv divi vispārēja rakstura pieņēmumi. 1. Prāts ir atšķirīga substance - atdalīta no pārējiem cilvēka aspektiem - no ķermeņa, gara, sirds, matērijas. Taču, raugoties no eksperimentālā viedokļa, šādai prāta definīcijai ir maza nozīme, jo mūsu rīcībā nav pierādījumu, ka var pieredzēt kādu tīri mentālu novadu, neiesaistot visu cilvēku - cilvēku kā iemiesotu būtni. Pat tādas lietas kā sapņi un fantāzijas nav atdalāmas no miesīguma un mūsu iesaistītības aktuālajā dzīvē. 2. Prātu bieži asociē ar apziņas plūsmas diferencētām (atsevišķām) daļām - ar noteiktām domām vai per-cepcijām. Šādā izpratnē prāts ir domāšanas spējas sinonīms. Nemēģinot definēt prātu objektīvi (ka par sevi esošu, neatkarīgu dotumu), pieņemsim, ka tas ir līdzīgs auglīgai videi, kurā mēs dzīvojam. Šī dzīvā vide ir tik tuva un tieša, ka būtu grūti to analizēt no kāda hipotētiska, arpusstavoša novērotāja perspektīvas. Prāts kā šī subjektīvā vide ir medijs, ar kura palīdzību mēs iepazīstam t. s. objektīvo pasauli un kurš mums dod iespēju šo pasauli veidot un modificēt.

Bet kas tad īsti notiek šajā vidē? Kā mēs to pieredzam? Vispirms mēs ievērojam diferencētu prāta momentu nepārtrauktu secību: domas, percepcijas, sajūtas, kas sastāda specifiskus vides objektus. Bet pati totālā vide ir plašāka, tā ir sava veida pamatplāns vai ainava, kurā specifiskie momenti (objekti) izceļas. Mēģināt vērot prātu kā globālu pamatplānu ir tas pats, kas atrasties uz līdzena lauka, no kura var skatīties visos virzienos. Protams, nevar redzēt visu šo scēnu vienlaikus, jo tās lielākā daļa atrodas aiz vērotāja muguras. Un tomēr ir iespējams sajust, ko nozīmē dzīvot šajā ainavā, resp., prātā kā totālā vidē. Šādā nozīmē prāts ir tīra apjauta, kas atrodas zem domām un percepcijām un kas turpinās arī tad, kad tās nav klātesošas.

Turklāt ir vēl kāds subtilāks prāta procesa aspekts, ko var novērot tikai ilga treniņa rezultātā: artikulētas spraugas vai telpas gabali starp atsevišķām domām, sajūtām un percepcijām. Šīs spraugas var dēvēt par nediferencētiem prāta momentiem. Tātad prāts kā veselums satur diferencētus un nediferencētus momentus, kā arī visaptverošu pamatplānu (vide, apjauta), kurā norisinās mijiedarbība starp šiem momentiem.

R.Mūks


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv