www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Tikai iespēja īstenot savu sapni dara dzīvi interesantu.19.04.2006

Dzīvē tieši vienkāršās lietas ir visneparastākās, un tās spēj saprast tikai viedi ļaudis.
***

Katru dienu sastopoties ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, viss beidzas ar to, ka šie ļaudis kļūst par tavas dzīves sastāvdaļu un vēlāk pūlas tevi pārtaisīt. Ja kāds nav tāds, kādu viņu grib redzēt pārējie, tad šie pārējie kļūst nikni. Ikvienam ir skaidri un gaiši zināms, kas savas dzīves labā būtu darāms citiem, bet neviens nezina, ko iesākt ar savējo.
***

Šī grāmata stāsta to pašu, kas izlasāms gandrīz visās pasaules grāmatās. Tā vēsta par cilvēka nespēju izzināt savu likteni. Un tā beidzas ar atziņu, ka cilvēki akli tic pasaules lielākajiem meliem.(..) Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā. Tādi ir pasaules lielākie meli.
***

Liktenis ietver sevī to, ko tu vienmēr esi vēlējies paveikt. Jaunībā cilvēki zina savu Likteni. Šajā dzīves posmā viss ir saprotams un viss ir iespējams. Jauni cilvēki nebīstas sapņot un tiekties pēc visa, ko viņi savā dzīvē gribētu redzēt piepildāmies. Taču, laikam ritot, kāds noslēpumains spēks pamazām iedveš, ka īstenot savu likteni būs neiespējami. Šis spēks pirmajā brīdī var likties ļauns, bet patiesībā tas palīdz atklāt, kā īstenot Likteni. Tas sagatavo tavu garu un gribu, jo, raugi, uz šīs planētas valda kāda liela patiesība: lai kas tu būtu un lai ko tu darītu - ja tevi pārņem nepārprotama vēlme kaut ko paveikt, tas notiek tāpēc, ka šīs vēlmes asni ir aizmetušies Pasaules dvēselē. Šī vēlme nosaka tavu uzdevumu uz zemes.

(..) Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.
***

To, kāda ir cilvēku esības jēga, viņi uzzina agri, savas dzīves sākumā.(..) Varbūt arī tāpēc viņi tik ātri padodas. Taču tā ir iekārtots.
***

Ja cilvēkam visas dienas liekas vienādas, tas nozīmē, ka viņš neprot ieraudzīt labo, ko katru dienu, steigdama savu ceļu, viņam atnes saule.
***

Neaizmirsti, ka ikviens darbiņš, kas tev darāms, ir tikai viens darbiņš un nekas vairāk. Un vienmēr paturi prātā zīmju valodu. Bet pats galvenais - nekad neaizmirsti, ka tev jāseko savam Liktenim līdz galam.
***

Pirms es aizeju, izstāstīšu kādu atgadījumu.

Kāda veikala saimnieks aizsūtīja savu dēlu mācīties laimes noslēpumus pie visgudrākā vīra pasaulē. Puisis klīda pa tuksnesi četrdesmit dienas, līdz nonāca pie brīnišķīgas pils, kas slējās augstu kalna galā. Šajā pilī dzīvoja gudrais vīrs.

Mūsu varonis bija domājies ieraudzīt klusu svēto, bet, ieiedams pils galvenajā zālē, nokļuva tādā kā bišu stropā: no dažādām zemēm sabraukuši tirgotāji šaudījās šurp un turp, nostūros ļaudis nodevās sarunām, bet neliels orķestrītis spēlēja liegu mūziku. Zāles vidū majestātiskā pārpilnībā slīga galds. Gudrais vīrs sarunājās ar viesiem, un zēnam bija jāgaida divas stundas, līdz pienāca viņa kārta baudīt saimnieka uzmanību.

Gudrais uzmanīgi ieklausījās puiša paskaidrojumos par to, kāpēc viņš ieradās, un pavēstīja, ka šobrīd neesot laika izskaidrot laimes noslēpumu. Viņš aicināja to apskatīt pili un atgriezties pēc divām stundām.

"Es gribu lūgt tevi izpildīt kādu uzdevumu," gudrais piebilda un sniedza puisim tējkaroti, kurā bija divi pilieni eļļas. "Kad tu klaiņosi pa pili, nēsā šo karoti līdzi un uzmani, lai no tās neizlīst eļļa."

Zēns, nenolaizdams acis no tējkarotes, kāpa augšā un lejā pa pils neskaitāmajām kāpnēm. Pēc divām stundām viņš atgriezās istabā, kur viņu gaidīja gudrais vīrs.

"Tā," gudrais iesāka, "vai tu redzēji persiešu gobelēnus, kas karājas manā ēdamzālē? Vai redzēji dārzu, kura radīšana labākajiem dārzniekiem prasīja desmit gadus? Vai ievēroji lieliskos pergamentus manā bibliotēkā?"

Zēns bija gluži apmulsis un atzinās, ka neko nav pamanījis. Visu uzmanību viņš bija pievērsis gudrā vīra uzdevumam – raudzījis, lai no karotes neizlītu eļļa.

"Tad dodies atpakaļ un iepazīsti manus pasaules brīnumus," gudrais sacīja. "Tu nevari uzticēties cilvēkam, ja neesi iepazinis viņa namu."

Atviegloti uzelpojis, puisis paņēma tējkaroti un vēlreiz devās izpētīt pili, šoreiz pamatīgi aplūkodams visus mākslas darbus uz griestiem un sienām. Viņš apjūsmoja dārzus un kalnus ap tiem, iznesīgās puķes un brīnišķo gaumi, ar kādu viss bija iekārtots.

"Bet kur ir eļļas pilieni, ko es tev uzticēju?" gudrais jautāja, kad zēns bija atgriezies.

Palūkojies uz tējkaroti, zēns ieraudzīja, ka tā ir tukša.

"Redzi, tā ir tikai viena daļiņa no mana padoma," gudrākais no gudrajiem sacīja. "Laimes noslēpums ir redzēt visus pasaules brīnumus un nekad neaizmirst par eļļas pilieniem tējkarotē."
***

Dievi nepazīst vēlēšanos, jo tiem nav cilvēka Likteņa.
***

"Es esmu tāds pats kā visi - es redzu pasauli tādu, kādu to vēlos redzēt, un nevis tādu, kāda tā ir," nodomāja aitu gans.
***

Viņš zināja patiesību, ka pasaulē ir dažas lietas, par kurām nevajag uzdot jautājumus, gluži tāpat kā nevajag bēgt no Likteņa.
***

"Ir jābūt kādai valodai," aitu gans domāja, "kas nav atkarīga no vārdiem. Kaut ko līdzīgu es jau pieredzēju ar aitām un tagad - ar cilvēku."

"Tātad, ja es varu iemācīties saprast šo bezvārdu valodu," aitu gans sprieda, "es varu iemācīties saprast arī pasauli."

"Viss kalpo vienam," bija teicis vecais vīrs.
***

Mums jāizmanto izdevība, kad veiksme ir mūsu pusē, un jādara tās labā tikpat daudz, cik tā dara mūsu labā. To sauc par labvēlības principu. Vai iesācēja veiksmi.
***

– Tu man esi bijis īsta svētība, – tirgotājs teica aitu ganam. – Tagad esmu sapratis: ja mēs nepieņemam Likteņa dāvanas, tās pārtop lāstā. Es vairs neko nevēlos no dzīves. Bet tu mani piespied domāt par bagātību un jauniem apvāršņiem. Tagad, kad esmu ieraudzījis, cik lielas ir manas iespējas, es jūtos daudz sliktāk nekā agrāk. Jo es zinu, ka man varētu būt viss, bet man tas nav vajadzīgs.
***

Maktub - tā ir rakstīts.
***

Nekad nepārstāj sapņot! Un seko zīmēm!
***

Jo tuvāk kāds piekļūst savam Liktenim, jo skaidrāk pamanāma tā īstā jēga.
***

– Pa šīm smiltīm es esmu malies neskaitāmas reizes, – reiz vakarā ierunājās kāds kamieļu dzinējs. – Un tomēr tuksnesis ir tik milzīgs un apvārsnis tik tālu, ka cilvēks allaž spiests justies mazs mazītiņš un gribot negribot ievēro klusumu.

Aitu gans nojauta, ko dzinējs īsti domāja, lai gan agrāk nebija spēris kāju tuksnesī. Katrreiz, ieraugot jūru vai uguni, viņš bija cietis klusu, to pirmatnējā spēka saviļņots.

"Es esmu mācījies no aitām un esmu mācījies no kristāla," aitu gans sprieda. "Un es varu mācīties arī no tuksneša. Tas, šķiet, ir vecs un gudrs."
***

Visvairāk viņu saistīja intuitīvā sapratne par kamieļu dzinēja piezīmi: varbūt arī viņš apguva pasaules valodu, kas runā par cilvēku pagātni un tagadni. "Tā ir nojausma," mēdza sacīt viņa māte. Aitu ganā lēnām modās atziņa, ka intuīcija patiesībā ir pēkšņa dvēseles iegremdēšanās dzīves visaptverošajā straumē, kurā cilvēku dzīvesstāsti ir cieši savijušies, un mēs varam uzzināt, ko vien vēlamies, jo – tur viss ir rakstīts. Maktub.
***

Alķīmiķi ticēja, ka, metālu karsējot vairākus gadus, tas atbrīvosies no savām individuālajām īpašībām un galu galā pāri paliks Pasaules dvēsele. Šī dvēsele ļāva viņiem saprast visu zemes virsū, tā bija valoda, ar kuras palīdzību savā starpā sazinājās visas lietas. Šo atklājumu viņi nosauca par Meistardarbu, un puse no tā bija šķidra, puse – cieta.

(..) Meistardarba šķidro daļu sauc par dzīvības eliksīru un tas dziedē visas kaites un pasargā alķīmiķi no novecošanas. Bet cieto daļu sauc par gudrības akmeni.

Alķīmiķi savās laboratorijās pavadīja daudzus gadus, vērodami, kā uguns attīra metālus. Viņi tik ļoti daudz laika pavadīja līdzās ugunij, ka pamazām atsacījās no pasaulīgiem niekiem. Un viņi atklāja, ka metālu attīrīšana ir ļāvusi attīrīties arī pašiem.

Aitu gans iedomājās par kristāla tirgotāju. Viņš bija teicis, ka kristāla trauku tīrīšana nāks jauneklim tikai par labu un viņš iemācīsies sevi atsvabināt no negatīvām domām. Aitu gans arvien vairāk un vairāk pārliecinājās, ka alķīmiju var apgūt arī ikdienas dzīvē.
***

...Cilvēkiem nav jābīstas no nezināmā, reiz to spēkos ir sasniegt visu, kas tiem vajadzīgs un ko tie grib.

Mēs baiļojamies zaudēt to, kas mums ir, vienalga, vai tā būtu dzīvība, manta vai īpašums. Bet šīs bailes izgaist, kad saprotam, ka pasaules vēsture un mūsu dzīvesstāsti ir rakstīti ar vienu roku.
***

Kad tu kaut ko vēlies no visas sirds, Pasaules dvēsele ir vistuvāk. Tas vienmēr ir pozitīvs spēks.(..) Visam uz šīs zemes ir dvēsele - vai tas būtu minerāls, augs vai dzīvnieks. Vai pat doma.

Uz zemes viss nepārtraukti pārveidojas, jo zeme ir dzīva... un tai ir dvēsele. Mēs esam daļa no šīs dvēseles, un tomēr mēs gauži reti pamanām, ka tā rūpējas par mums.
***

Katram ir savs ceļš, kā izzināt pasaules kārtību.
***

Šķita, ka kamieļu dzinēju tuvā kara draudi pārāk nenomāc.

– Es esmu dzīvs, – kādā tumšā vakarā viņš teica aitu ganam. – Ēdot es domāju tikai par ēšanu. Pārgājiena laikā mani saista tikai ceļš. Un, ja gadīsies mesties cīņā, tad šī diena būs tikpat laba nāvei kā jebkura cita. Jo es nedzīvoju ne pagātnē, ne nākotnē. Mani nodarbina tikai tagadne. Ja vienmēr spēsi sakopot domas uz to, kas notiek pašreiz, tu būsi laimīgs cilvēks. Un tu ieraudzīsi, ka tuksnesī ir dzīvība, ka debesīs ir zvaigznes un ka ciltis karo tāpēc, ka ir daļa no cilvēku rases. Dzīve tev liksies kā svinības, krāšņi svētki, jo dzīve – tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.
***

Dievs savus noslēpumus bez bažām atklāj visām savām radībām.
***

Cilvēki ļaujas bilžu un vārdu burvībai un galu galā aizmirst Pasaules valodu.
***

Sekojot savam sapnim pa pēdām, aitu gans allaž bijis pakļauts neatlaidības un drosmes pārbaudījumiem. Tāpēc viņš nedrīkstēja būt nedz pārsteidzīgs, nedz nepacietīgs. Jo, līdzko viņš spēra kādu neapdomīgu soli uz priekšu, Dieva atstātās zīmes un norādes it kā izzuda.

(..) "Neesi nepacietīgs," viņš sev atgādināja. "Atceries kamieļu dzinēja vārdus: ēd, kad ir laiks ēst, un ej, kad ir laiks iet!"
***

...Aitu gans acumirklī apguva visnozīmīgāko valodas daļu, kurā runāja visa pasaule un kuru uz zemes savās sirdīs saprata visi. Tā bija mīlestība. Kaut kas senāks par cilvēci un pirmatnējāks par tuksnesi.(..) Tā bija tīra Pasaules valoda. Tā neprasīja nekādus izskaidrojumus, gluži tāpat kā Visums, ceļodams laika bezgalībā.

...Viss zem šīs saules tapis rakstīts ar vienu un to pašu roku. Tā ir roka, kas rada mīlestību un ikviena cilvēka sirdī dzemdina otru sauli. Un, ja šādas mīlestības nav, cilvēka sapņiem zūd jēga.
***

Kad esi iemīlējies, viss iegūst vēl lielāku jēgu.
***

Ikviena lieta zemes virsū var pastāstīt par jebkuru citu lietu. Dažam pietika atvērt grāmatu vienalga kādā lappusē vai ieskatīties cilvēka plaukstā, citam labāk veicās ar kārts atsegšanu vai putnu lidojuma novērošanu. Lai kam cilvēks pievērstu uzmanību, viņš varēja atrast saistību ar tā brīža pieredzi. Patiesībā ne jau šīs lietas pašas par sevi kaut ko atklāja; tie bija cilvēki, kas, lūkodamies uz apkārtējam lietām, atklāja Pasaules dvēseles noslēpumus.
***

"Ja ceļā nolikts kaut kas labs, tas sagādās patīkamu pārsteigumu," gaišreģis sacīja. "Bet, ja tas būs kaut kas slikts un tu to zināsi iepriekš, arī ciešanas tevi piemeklēs krietnu laiciņu pirms paša notikuma.

(..) Kad cilvēki vēršas pie manis, es viņu nākotni nezinu; es to uzminu. Nākotne pieder Dievam, un vienīgi Viņš - un tikai īpašos apstākļos - var to atklāt. Kā man izdodas atminēt nākotni? Pamatojoties uz zīmēm tagadnē. Noslēpums ir šeit, tagadnē. Ja tu pievērs tagadnei vajadzīgo uzmanību, tu vari to uzlabot. Un, ja tu veic uzlabojumus tagadnē, arī tas, kas notiks vēlāk, būs labāks. Aizmirsti par nākotni un katru dienu dzīvo saskaņā ar Mācību, patiesi ticēdams, ka Dievs mīl savus bērnus. Katra diena auklē sevī mūžību.

(..) Bet Dievs ļoti reti atklāj nākotni. Turklāt Viņš to dara tikai vienā gadījumā: ja nākotne bijusi uzrakstīta tā, lai taptu grozīta."
***

Drosme ir visbūtiskākā īpašība, lai saprastu Pasaules valodu.(..) Tu nedrīksti nolaist rokas, pat ja esi aizkļuvis tik tālu. Tev ir jāmīl tuksnesis, bet tu nedrīksti tam akli uzticēties. Tuksnesis pārbauda visus: tas met izaicinājumu uz katra soļa un nogalina tos, kas kļūst izklaidīgi.
***

Dzīvība dzīvību pievelk.
***

Mīlestība nekad neliedz cilvēkam sekot savam Liktenim. Ja viņš pamet savus pūliņus, tas nozīmē, ka mīlestība nav bijusi īsta... Tāda, kas runā Pasaules valodā.
***

Cilvēks ir iemīlējies tāpēc, ka ir iemīlējies. Mīlestībai nav vajadzīgs iemesls.
***

Nedomā par to, ko esi atstājis aiz muguras.(..) Viss ir ierakstīts Pasaules dvēselē un paliks tur uz mūžīgiem laikiem.
***

Ja esi atradis kaut ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastapsi neko.
***

Gudri vīri saprata, ka mūsu dabiskā pasaule ir vien paradīzes attēls un kopija. Šīs pasaules esamība ir visuzskatāmākais galvojums, ka kaut kur pastāv pasaule, kas ir pati pilnība. Dievs radīja mūsu pasauli tā, lai caur tās redzamajām lietām cilvēki varētu iepazīt Viņa garīgās mācības un gudrības brīnumus.
***

Viss uz šīs pasaules spēj sniegt pasaules izpratni.(..) Tev tikai apcerīgāk jāaplūko visparastākais smilšu grauds, un tu tajā ieraudzīsi visus radīšanas brīnumus.
***

Ieklausies savā sirdī! Tā zina visu, jo tā nāk no Pasaules dvēseles un kādu dienu atgriezīsies pie tās.
***

Nodevība ir pliķis, kas atnāk negaidīti. Ja tu labi pazīsti savu sirdi, tā nekad to nespēs tev nodarīt. Jo tev būs zināmi tās patiesie sapņi un vēlmes, un tu zināsi, kā ar tiem apieties. Tu nekad nevarēsi aizbēgt no savas sirds. Tāpēc labāk uzklausīt, kas tai sakāms. Un tev nevajadzēs bīties saņemt nepatīkamu pliķi.

(..) Kad viņi atsāka ceļu, aitu gans turpināja ieklausīties savā sirdī. Viņš pamazām izprata tās niķus un stiķus un pieņēma tos bez kurnēšanas. Kādu pēcpusdienu sirds pačukstēja, ka ir laimīga, un bailes pazuda (..). "Lai gan dažreiz es žēlojos," tā runāja, "tas ir tāpēc, ka es esmu cilvēka sirds, un cilvēku sirdis tādas ir. Cilvēki baidās sekot saviem lielākajiem sapņiem, viņiem liekas, ka nav to cienīgi vai arī ka nekad tos nesasniegs. Mūs, viņu sirdis, pārņem auksti drebuļi, tikai iedomājoties vien par mīlētājiem, kas pamet viens otru uz visiem laikiem, par mirkļiem, kas varēja būt skaisti, par bagātībām, kas varēja tikt atrastas, bet palika uz mūžiem apslēptas zem smiltīm. Mēs to nevaram pārdzīvot, mēs briesmīgi ciešam, ja kaut kas tāds atgadās."
***

Pasaki savai sirdij, ka bailes no ciešanām ir sliktākas par pašām ciešanām. Un ka vēl neviena sirds nav cietusi, kad tā devusies meklēt savu sapņu piepildījumu. Jo ik sekunde šajos meklējumos ir saredzēšanās mirklis ar Dievu un mūžību.
***

Visos cilvēkos, kas ir laimīgi, mīt Dievs.(..) Un šo laimi var atrast pat tuksneša smilšu graudiņā(..). Jo smilšu grauds ir viens radīšanas mirklis, kas pasaulei aizņēmis miljoniem gadu.
***

Vairums ļaužu pasauli uztver kā apdraudētu vietu, un, patiesi, tieši tāpēc, ka viņi tā uzskata, šī zeme arī kļūst par apdraudētu vietu.
***

Pirms sapnis top piepildīts, Pasaules dvēsele pārbauda visu, kas ceļā apgūts. Ne jau tādēļ, ka tā būtu ļauna. Tā vēlas, lai, sasniedzot sapni, mēs prastu arī izmantot šajā ceļā iegūtās zināšanas. Šis ir brīdis, kad daudzi atmet ar roku. Tuksneša valodā runājot, "cilvēks mirst no slāpēm tieši tajā brīdī, kad pie apvāršņa parādās palmas". Ikviena meklēšana sākas ar iesācēja veiksmi. Un ikviena meklēšana beidzas ar uzvarētāja bargu pārbaudi.
***

Tumšākā nakts stunda iestājas tieši pirms rītausmas.
***

Vīrs, kas bija pārmeklējis alķīmiķa piederumus, atrada mazu kristāla flakonu ar šķidrumu un dzeltenu stikla olu, kas bija nedaudz lielāka par vistas olu.

– Kas tās par mantām? – viņš vaicāja.

– Tas ir gudrības akmens un dzīvības eliksīrs. Tas ir alķīmiķa Meistardarbs. Ikviens, kas mazliet iemalkos no šī flakona, nekad neslimos, bet gabaliņš no šī akmens jebkuru metālu pārvērš zeltā.

Arābs pasmējās par viņu, un alķīmiķis atsmēja pretim. Atbilde visus uzjautrināja, un ciltsbrāļi ļāva viņiem doties savu ceļu, ņemot līdzi visas mantas.

– Vai tu esi jucis? – aitu gans pārmeta alķīmiķim, kad viņi bija attālinājušies. – Kāpēc tu tā darīji?

– Lai rādītu tev vienu no dzīves pamatgudrībām, – alķīmiķis mierīgi attrauca. – Ja gadās, ka tev ir līdzi lielas bagātības un tu centies par tām kādam pastāstīt, nebūs daudz tādu, kas ticēs.
***

Cilvēka acis atspoguļo viņa dvēseles spēku.
***

Ikviens, kas jaucas citu likteņos, nekad neatradīs savējo.
***

Ja cilvēks dzīvo, izdzīvodams savu Likteni, viņa rīcībā ir viss nepieciešamais. Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.
***

Pasaule ir tikai Dieva redzamā puse.
***

"Manī atrodas vēji, tuksneši, okeāni, zvaigznes un viss, kas ir radīts pasaules telpā. Mūs visus radījusi viena roka, un mums visiem ir viena dvēsele."
***

Kad tu esi iemīlējies, radīšana tev vairs nesagādā pūles. Kad tu esi iemīlējies, nebūt nevajag saprast, kas notiek, jo viss notiek tevī, un pat cilvēks var sevi pārvērst par vēju. Protams, ja vien vējš palīdz.
***

...Ja nebūtu sestās dienas, nebūtu cilvēku. Varš vienmēr būtu tikai varš un svins - tikai svins. Tiesa, ka jebkam ir savs Liktenis, bet kādu dienu šis Liktenis top īstenots. Tādēļ jebkam ir sevi jāpārvērš par kaut ko labāku un jāpiepilda jauniegūtais Liktenis, līdz kādu dienu viss saplūdīs Pasaules dvēselē un viss kalpos vienam.(..) Cenšoties kļūt labākiem, nekā mēs esam, arī viss pārējais ap mums kļūst labāks.
***

Mīlestība ir spēks, kas pārveido un uzlabo Pasaules dvēseli.(..) Tie esam mēs, kas baro Pasaules dvēseli, un pasaule kļūs labāka vai sliktāka atkarībā no tā, kādi būsim mēs. Un te parādās mīlestības spēka lielā nozīme. Jo iemīlējušies mēs vienmēr cenšamies būt labāki nekā esam.
***

Aitu gans grima arvien dziļāk Pasaules dvēselē, un viņam kļuva skaidrs, ka tā ir daļa no Dieva dvēseles. Un ka Dieva dvēsele ir viņa paša dvēsele. Un ka viņš, aitu gans, var radīt brīnumus.

***

Arābu paruna saka: "Kas notiek vienreiz, nekad nevar notikt otrreiz. Bet, kas notiek divreiz, nešaubīgi notiks trešoreiz."

***

Nav svarīgi, ar ko cilvēks nodarbojas, - ikviens spēlē galveno lomu uz pasaules vēstures skatuves. Un parasti viņš to nezina.
***

Kur būs tava sirds, tur būs arī tavas bagātības.
***

Dzīve patiešām ir devīga pret tiem, kas seko savam Liktenim pa pēdām.

 

fragmenti no Paulu Koelju "Alķīmiķis"
Paldies Jānim.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv