www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Jānis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Budisms09.05.2006

Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību. Vēlāk tas izplatījās arī Centrālāzijā, Šrilankā, Tibetā, kā arī Ķīnā, Korejā un Japānā.

Budismam ir aptuveni 350 miljoni sekotāju.

Budisma praktizēšanas mērķis ir izbeigt cikliskās eksistences (samsāras) ciešanas, atmodinot cilvēkā īstās patiesības redzējumu un ļaujot sasniegt apskaidrību - nirvānu. To var sasniegt neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai kastas, lai arī pats Buda sākotnēji neļāva sievietēm kļūt par budisma mūķenēm un pēcāk lika viņām pildīt vairāk priekšrakstu. Lai sasniegtu nirvānu, ir jārīkojas atbilstoši karmiskajiem likumiem - jārīkojas pareizi, jāizvairās no kaitējošas rīcības, jāatbrīvo un jāvingrina apziņa.

Budisma morāle balstās uz nekaitēšanu un mērenību.

Kaut arī budisms nenoliedz pārdabisku būtņu esamību (un apspriež tādas savos rakstos), tas nepiedēvē tām ne pasaules radīšanu, ne cilvēku pestīšanu, ne tiesāšanu. Tās var ietekmēt pasaules notikumus (tāpat kā cilvēki var ietekmēt notiekošo), tāpēc dažas budisma mācības saistās ar tām rituālos.

Budisma svētie raksti

Budistu svētie raksti ir tripitaka (sanskritā “trīs grozi”) jeb tipitaka (pāli valodā). Pazīstamākā versija – pāli kanons no teravādas skolas. Uz palmu lapām rakstītie raksti pēc kategorijām tika turēti trīs grozos. Kategorijas: (1) ētikas kodekss, kam jāseko mūkiem un mūķenēm, (2) stāsti par Budas dzīvi un mācību un (3) komentāri.

Budisma attīstībā nozīmīgākās sanāksmes

1. padome (3 mēn. pēc Gautamas nāves). Tajā postulēja, ka viss, ko mācījis Gautama, ir absolūts, nemaināms un nepaplašināms. Tika sadalīta Budas mācība, un dažādas mūku grupas to iemācījās no galvas.

2. padome (aptuveni 100 gadus pēc Gautamas nāves). Tajā neapsprieda darmu, bet gan mūku uzvedības principus; vieni uzskatīja, ka otri pienācīgi nepilda budisma rituālus, bet otri – ka Buda nav paredzējis burtisku nosacījumu izpildi. Sākotnējās budistu skolas bieži strīdējās par doktrīnu, taču dalījās tikai tad, ja atšķīrās prakse. Šajā laikā sāka pierakstīt doktrīnu.

3. padome (III gs. pr. Kr.). To organizēja imperators Ašoka, izveidojot oficiālu ortodoksiju, pēc tam to padarīja par savas impērijas oficiālo reliģiju.

4. padome (I gs.). To organizēja imperators Kaniška, to saista ar mahājānas budisma parādīšanos. Teravādas budisms to neatzīst un dažkārt sauc par “ķecerīgo mūku padomi”.

Teravādas un mahājānas budisms

Pastāv divi budisma pamatvirzieni - teravādas un mahājānas budisms. Teravādas budisms tiek saukts par "Mazajiem ratiem" (hinajāna), bet mahājānas budisms - "Lielajiem ratiem". Teravādas budisms ir vecākais budisma virziens, tas ir konservatīvs un vienkāršs, savukārt mahājānas budismā ir sarežģītāki rituāli, raksti un nosacītu svēto (bodisatvu) sistēma. Dažkārt blakus min arī tantrisko budismu, kam daudz kas kopīgs ar mahājānas budismu, bet kas postulē, ka apskaidrību var sasniegt ļoti īsā – vienas dzīves vai pat tikai triju gadu – laikā. To praktizē, piemēram, Tibetā.

Lielākā daļa budistu ir mahājānas budisma piekritēji, viņu mītnes zemes ir Nepāla, Tibeta, Vjetnama, Ķīna, Japāna un Koreja. Teravādas budisms ir vairāk izplatīts dienvidos - Šrilankā, Mjanmā, Taizemē, Laosā un Kambodžā. Savā dzimtenē Indijā budisms ilgu laiku bija otršķirīga reliģija un tikai tagad piedzīvo atdzimšanu. Ķīnā un tās okupētajā Tibetā, kā arī Vjetnamā, Laosā un Kambodžā budisma pastāvēšana ir apdraudēta, savukārt rietumos budismam parādās arvien lielāks skaits piekritēju.


Cēlais astoņposmu ceļš

Senākajā astoņposmu ceļa aprakstā teikts, ka tam ir trīs posmi. Visas trīs tā daļas - tikumība, meditācija un gudrība - ir jāievēro vienlaicīgi.


Cēlā astoņposmu ceļa posmi

Pareiza ticība
Pareizi lēmumi
Pareiza valoda
Pareiza darbība
Pareizs dzīvesveids
Pareizi centieni
Pareiza domāšana
Pareiza apcere


Četras cildenās patiesības

Dzīve pasaulē nevar būt šķirta no ciešanām.
Ciešanas rodas no kaislībām un vēlmēm, kas cilvēku piesaista samsāras ciklam.
Pārstāt vēlēties nozīmē pārstāt ciest.
No vēlmēm var atbrīvoties, sekojot Cēlajam astoņposmu ceļam, kuru ir atradis un parādījis Buda.

lv.wikipedia.org


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv