www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Uga, Hugo, Uģis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Tikums - Vīrišķība19.05.2006

Lai gan pirmajā mirklī vīrišķība, salīdzinot ar citām, iepriekš apskatītajām īpašībām mistiskajā plānā liekas mazāk svarīga, tomēr cilvēks bez tās nevar sevi pilnībā apliecināt. Ja šīs īpašības pietrūks, konkrēti – neatlaidības, cilvēks neizjutīs daudz no tā, kas nepieciešams viņa garīgajai evolūcijai.


Galējās situācijās pretēja īpašība – slinkums – veicina tādu cilvēka rakstura trūkumu veidošanos kā egoisms, skaudība, negodīgums utt. Izteiciens „Slinkums – visa ļaunuma sakne” tādā ziņā ir daudznozīmīgs.

Protams, cilvēkiem pēc dabas piemīt vairāk vai mazāk vīrišķības vai neatlaidības un šīs atšķirības var nosacīt audzināšana, tām var būt filozofiski, psiholoģiski, un varbūt pat patoloģiski cēloņi. Bez tam, atkarībā no temperamenta, cilvēki atšķirīgi novērtē vīrišķības izpausmes pakāpi: tas, ko viens uzskata par vīrišķības apliecinājumu vai vīrišķīgu rīcību, citam var likties normāli un dabiski. Te nav precīzu robežu.

Taču vispārējā plānā vīrišķība un neatlaidība nav šķirami no piepūles jēdziena. Tieši šī iemesla dēļ tie parasti asociējas ar darbu. Patiešām, strādāt – tas nozīmē būt neatlaidīgam, un, jo lielākas grūtības jāpārvar – jo neatlaidīgākam. Mēs nevaram noliegt, ka daži darbi – profesionāli vai darbi mājās ir smagāki nekā citi, tātad prasa lielākas pūles.

Bez tam liela loma šeit pieder motivācijai. Vieglāk darīt to, kas mums patīk, nekā to, par ko jums nav nekādas intereses. Tāpēc cieņu pelnījuši tie, kuri strādā darbu, kas viņiem nepatīk, jo tas prasa lielu vīrišķību un pašatteikšanos. Taču jātic cilvēces nākotnei, tam, ka pienāks diena, kad visa sabiedrība būt tā organizēta, ka katrs spēs atrast savu vietu, kura visvairāk atbilst viņa spējām un centieniem.

Protams, vīrišķība nepieciešama ne tikai darbā. Ir tik daudz iespēju šo īpašību likt lietā, cik situāciju, kurās nepieciešams iekšējais spēks, lai uzveiktu grūtības. Jebkurš pārbaudījums prasa vīrišķību.

Tāpat kā slimība, fiziska nepilnvērtība, tuva cilvēka zaudējums, darba zaudēšana utt. ir notikumi, kurus var pārvarēt tikai pateicoties vīrišķībai, tas ir, gribai un uzveikt likstas, cenšoties pārspēt pašam sevi. un otrādi – zaudēt drosmi, nolaisties līdz sevis žēlošanai - tas nozīmē neko nerisināt, bet vairot mūsu sāpes, mūsu apjumumu un mūsu bezspēcību. Tas nevajadzīgi aizskar mūsu garīgās ciešanas un padara mūs vēl vairāk ievainojamus visdažādāko problēmu priekšā.

Saskaņā ar augstāk minēto, vīrišķība saistīta ar gribu, jo griba dod vajadzīgo impulsu kaut kāda darba veikšanai vai dažādu pārbaudījumu pārvarēšanai. Bez gribas nevar sasniegt pozitīvus rezultātus vai saglabāt pastāvīgus centienus. Tā ir pamatā jūsu iekšējam spēkam un jūsu spējām pretoties dzīves grūtībām. Apzināmies mēs to vai ne, bet mūsu dzīvi lielāko tiesu nosaka tas, pēc kā mēs tiecamies.

Un te jāatceras Mahatma Gandija doma, kurš teica, ka „vienmēr var panākt vēlamo, ja mērķis ir cēls”. Lai kā būtu, jūs varat ievērot, ka visvīrišķīgākie cilvēki – tie ir arī cilvēki ar lielu gribasspēku, bet slinkiem pirmkārt un visvairāk pietrūkst rīcības gribas.

Kā liecina ikdienas dzīve, katram gadās piedzīvot nomākta garastāvokļa brīžus.

Kad tas skar mūsu darbu, mums liekas, ka tas ir apnicis, zaudējam interesi pret to, mums liekas, ka produktivitāte mums maza un mēs vispār nekam nederam. Un tad jau pati doma par darbu kļūst neciešama un izraisa izmisumu. Šādā gadījumā labāk kādu laiku atpūsties vai pat atkāpties, kas reizēm prasa noteiktu gribasspēku. Ja to nedara, var nonākt depresijā, kuras sekas var nopietni atsaukties gan fiziskā, gan psiholoģiskā plānā. Ir pareizi būt neatlaidīgam, bet gudri – prast apstāties, kad jūtam pārslodzi vai sasniedzam savu spēku izmantošanas iespēju robežas.

Daudzi pārbaudījumi kļūst par cēloni nomāktam garastāvoklim, jo daži no tiem ir sevišķi smagi un rūgti, un liekas nepārvarami. Tieši tādos brīžos mēs varam nonākt pesimismā vai fatālismā, bet patiesībā šie prāta stāvokļi ir mūsu apjukuma izpausme, jo liecina par mūsu atteikšanos pretoties nelaimei.

Saskaņā ar likumiem, kuri pārvalda cilvēka garīgo evolūciju, pārbaudījumi, kurus katrs cilvēks sastop savā dzīves laikā, vienmēr ir samērīgi viņa prāta un vīrišķības potenciālam. Turklāt tie veido pieredzi, kura ir noderīga mūsu iekšējai izaugsmei un veicina mūsu dvēseles īpašību pilnveidošanos.

Vīrišķība nepieciešama ne tikai darbā vai pārbaudījumu pārvarēšanā, tā nepieciešama attiecībā uz mūsu pārliecību. No tā cēlies izteiciens „vīrišķīgam pieder pārliecība”.

Pirmkārt – kļūt vīrišķīgam – tas nozīmē, kļūt par personību, domāt pašam, nevis paļauties uz citu domām.

Otrkārt, tas nozīmē būt patiesam un stabilam, jo liekulīgs cilvēks nemīl atklāti izpaust savus patiesos uzskatus tādu apsvērumu dēļ, ka tas varētu kaitēt viņa interesēm vai mazināt viņa vērtību citu acīs. Ir svarīgi prast aizstāvēt savu pārliecību un nekad nekaunēties no tā, kam tici, pat, ja tas nesaskan ar to, ko par to domā jūsu ģimenē, darbā vai citā vietā.

Jāatceras, ka tad, ja citi apgalvo, ka jums nav taisnība, tas vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība. Bez tam, jūs ziniet, ka Zināšanas bieži liekas ķecerība tiem, kuri paši dzīvo neziņā, vai kurus tādā neziņā tur citi.

Nevar runāt par vīrišķību un neatlaidību, nepasakot vienu piebildi. Būt vīrišķīgam un neatlaidīgam, nenozīmē būt vieglprātīgam drošsirdim vai stūrgalvim. Tas nenozīmē arī to, ka par jebkuru cenu jādara to, kas pārsniedz mūsu fiziskās un intelektuālās spējas.

Vīrišķīgs cilvēks neturēsies pie kļūdainiem spriedumiem vai nepareizas uzvedības, kļūstot neciešams vai agresīvs. Šajā gadījumā ietiepība līdzinās iedomībai, bet galējos gadījumos vienkārši liecina par veselā saprāta trūkumu. Viscēlākajā savā izpausmē vīrišķība vispirms satur neatlaidību, pastāvību un vienkāršību, par kurām mēs jau runājām, kā arī atbildības sajūtu. Gala rezultātā šis tikums sevī satur daudzus citus un parāda morālo spēku, kuru mēs sevī attīstām no iemiesojuma uz iemiesojumu saskarē ar mūsu dzīves laimīgākiem vai nelaimīgākiem notikumiem.

 

Seržs Tusēns, Lielais Maģistrs, "Rozenkreiceru ētiskā ideāla divpadsmit tikumi"
www.amorc.lv,


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv