www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Eiženija, Ženija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




ASTROLOĢIJA GARĪGĀ SKOLNIEKA CEĻĀ08.06.2006

Mēs dzīvojam ļoti nozīmīgā laikā, kurā līdz ar astroloģiskām ietekmēm darbojas arī varenāki faktori, kas vēl nepakļaujas precīziem mērījumiem. Tādēļ horoskopu interpretācija ar tradicionālām metodēm bieži vien nesakrīt ar īstenību, kas liek pārskatīt astroloģiskos jēdzienus un piešķirt tiem jaunu izpratni. Lūk, daži jauni faktori, kas iedarbojas uz cilvēkiem un Zemi.

Saules sistēma ir sasniegusi savas attīstības vidusposmu. Un arī Zeme ir veikusi pusi savas attīstības ceļa. Tātad sakrīt divi unikāli kosmiski apstākļi, kas rada jaunu Saules un Zemes saskaņu.

Mēs ejam cauri likvidācijas fāzei un atrodamies uz Ūdensvīra laikmeta sliekšņa. Bet Jaunais laikmets prasa tīrību, absolūtu tīrību.

Šo tīrīšanas darbu veic uguns vilnis, kas nāk no kosmiska centra un pamatā iedarbojas uz cilvēku nervu sistēmu, sirdi un asinsriti.

Notiek izšķirošā cīņa starp Labo un Ļauno un to nesējiem – gaismas un tumsas būtnēm.

Zeme, visa Saules sistēma, mūsu un citas galaktikas nestāv uz vietas, bet virzās izplatījumā. Tātad mēs katru mirkli atrodamies citā vietā un ejam cauri dažādām Visuma sfērām.

Visi šie grandiozie kosmiskie procesi iedarbojas uz Zemi, tātad arī uz cilvēkiem. Un tāpēc cilvēku iekšējā dzīvē notiek cīņa starp jauno un veco. Šī cīņa ir grūta, mokoša un pilna briesmu. Brīžiem tajā uzvaru gūst jaunais, brīžiem – vecais. Un šajā cīņā ir mūsdienu cilvēces traģisms. Lai dzīve kļūtu normāla, cilvēkam ir jānonāk harmonijā ar tiem procesiem, kas norisinās Dabā. Bet Dabā lūst tas, kas ir nodzīvojis savu laiku, lūst vecais. Tātad arī cilvēkiem ir jāatbrīvojas no tā, kas viņos ir sakrājies, īpaši – no veciem uzskatiem, ieradumiem un citām negatīvām īpašībām. Piemēram, puisis ir iemīlējies meitenē, bet pēc laika viņš pieķeras citai meitenei un pirmo atstāj. Ja šī pirmā meitene dzīvo ar veciem uzskatiem, viņa būs sašutusi un greizsirdības vai naida uzplūdos vēlēsies atriebties. Taču, ja viņai ir jauni uzskati, viņa pārvarēs savu patmīlību un sapratīs, ka ir atraisījies kāds karmisks pagātnes mezgls, un tas ļaus viņai abiem piedot.

Cilvēki nedzīvo uz šīs Zemes pirmo reizi un arī ne pēdējo. Viņi šeit ir iemiesojušies daudz reižu un veikuši daudzu dzīvju ceļu, izgājuši cauri daudzām attīstības stadijām. Cilvēkā ir ieliktas daudzas brīnišķīgas iezīmes un spējas. Iespējams, tas ir tas jaunais, kas vēlas izpausties un kam ir jāizpaužas. Tačus daudziem cilvēkiem tas atrodas tikai potenciālā stāvoklī un gaida labvēlīgu brīdi, lai īstenotos. Tam ir vajadzīgi apstākļi un atbilstoša vide. Un šādu vidi veido gaišas domas, tīras jūtas un cēla, nesavtīga rīcība.

Katrs no pieredzes zina, kas notiek, kad pārņem smagas un drūmas domas vai no kaut kurienes uzrodas zemiskas vēlmes un jūtas, vai kaut kas mudina uz negodīgu rīcību. Ja kaut kas tāds sāk notikt dzīvē – tajā izpaužas cilvēku pagātne, karma. Tā mūsu kreditori ierodas, lai mēs nomaksātu savas parādzīmes. Pienāk laiks, un tu nekur nevari likties, nevari noslēpties, un tev ir jānomaksā visi parādi un jāizlabo visas kļūdas.

Karma nav spēks, kas iedarbojas no ārienes, bet spēks, kas darbojas mūsos pašos. Skaidrāku priekšstatu par karmu var gūt, iztēlojoties sējas un ražas procesu: no sējas ir atkarīga pļauja, un tad iznāk – “ko sēsi, to pļausi”. Tātad to, ko cilvēks sēj savās domās, jūtās un rīcībā, viņš arī agri vai vēlu nopļaus kā savas rīcības augļus. Un, tāpat kā no nezālēm mēs negūsim labus augļus, arī no nepareizām domām, jūtām un rīcības mums nav jāgaida labi rezultāti. Tāpēc ka ikvienai darbībai ir sekas. Un mēs esam nepārtraukti sējēji, bet liktenis, karma – ir mūsu raža.

Pat vissīkākā doma un sīkākā vēlme vai rīcība fiksējas kaut kur citā pasaulē un kaut kad īstenosies. Katra doma vai vēlme pauž spēkus, kas tiecas izpausties, tie aizrauj cilvēku sev līdzi un iespaido likteni, savukārt no likteņa ir atkarīgi mūsu dzīves apstākļi, veidojas apkārtējā vide.

Ir jāsaprot, ka ar savām domām, vēlmēm un rīcību cilvēks liek izpausties triju veidu, triju pasauļu enerģijām: ar domu viņš liek darboties mentālās pasaules enerģijai, ar jūtām un vēlmēm – astrālās pasaules enerģijai, ar rīcību – fiziskās pasaules enerģijai.

Cilvēka organismā šīs trīs pasaules ir pārstāvētas šādi: fiziskā pasaule – gremošanas sistēmā, un tātad, lai fiziskā pasaule būtu pieejama cilvēkam, ir jāsaprot gremošanas sistēmas darbība un procesi, kas ar to ir saistīti. Astrālo pasauli cilvēka ķermenī pauž plaušas un elpošanas sistēma. Tas, kas saprot elpošanas likumus, saprot arī astrālās pasaules likumus. Kad cilvēks uzlabo elpošanas sistēmas stāvokli, viņš iegūst lielākas iespējas garīgajā dzīvē. Mentālā pasaule ir izpausta cilvēka galvā, proti, viņa domāšanā. Tam, kas domā pareizi, rodas saikne ar Dievišķo pasauli.

Tātad vispirms cilvēkam ir nepieciešama tīra domāšana, kas atbrīvo smadzenes no pagātnes paliekām. Vēl cilvēkam ir nepieciešamas tīras jūtas, kas atspoguļojas viņa plaušās, jo katra negatīva izjūta vai nedabīga vēlme izraisa disharmoniju plaušu funkcijās. Te slēpjas gripas, tuberkulozes un citu bronhu un plaušu slimību cēloņi. Un vēl cilvēkam ir jārīkojas cēli un nesavtīgi, jo jebkura rīcība atspoguļojas kuņģa darbībā un gremošanas sistēmā un var rasties negatīvas sekas – čūlas, audzēji un citas slimības.

Ar domu var ārstēt galvassāpes. Ar mīlestību – uzlabot plaušu stāvokli. Ar mūziku un dziedāšanu – gremošanas slimības. Kas neārstējas ar domu, mīlestību, mūziku un dziedāšanu, tas zaudē visvērtīgāko bagātību – veselību.

Ēd visveselīgāko barību! Elpo tīru gaisu! Vienmēr dzer tīru ūdeni! Tie ir trīs fiziskās dzīves likumi – īsteno tos un būsi vesels. Kas attiecas uz jūtu un domu pasauli – vienmēr pārtiec no tīrām domām un jūtām. Ja uzņemsi kādu iepuvušu domu prātā vai vienu iepuvušu izjūtu sirdī – neizbēgami saslimsi.

Ķermenim ir jābūt prāta un sirds orgānam un jāpakļaujas cilvēka saprātīgajai gribai. Daudzas slimības ir saistītas ar svešu elementu uzkrāšanos organismā, taču ar gribu un domu cilvēks var tos izvadīt un atveseļoties.

Slimības rodas no tā, ka mēs zaudējam saikni ar Dievu. Tās rāda, ka esam nogriezušies no Dievišķas dzīves ceļa. Slimības rodas no Dievišķo likumu pārkāpšanas.

Sirds slimības rodas no siltu jūtu trūkuma. Dvēseles slimības – no patiesības trūkuma. Visas prāta slimības – no gaismas trūkuma. Slimības un grūtības dzīvē rāda, ka mums vēl daudz ir jāstrādā pie sevis.

Kad slimojat, nedomājiet, ka tā ir nelaime. Reizēm slimības ir vajadzīgas. Tās dzīvē rada noteiktu krīzi. Reizēm arī visveselīgākajam cilvēkam vajag paslimot. Kad Dievs vēlas cilvēku darīt jūtīgāku, maigāku – Viņš ļauj cilvēkam paslimot.

Piemēram Tolstojs pēc katras slimības guva apskaidrību, viņam radās jaunas idejas un domas.

Lai slimība noritētu dabiski, vajag tīrīties, dzert karstu ūdeni, lai nezaudētu līdzsvaru, bet gūtu labumu no slimības.

Cilvēkam dzīvē ir jārisina dažādi jautājumi. Viens no asākajiem mūsdienu jautājumiem ir dzimumdzīves jautājums. Kopš seniem laikiem cilvēki ir jutuši nepieciešamību pēc atturības no dzimumdzīves, kad vēlējušies dzīvot augstāk, pacelties augstākā garīgas attīstības pakāpē. Vēsturē ir zināmi daudzi piemēri, kad cilvēks ir bijis savu kaislību kalpībā, bet, izejot cauri ciešanām un audzinot savu gribu, šie ļaudis ir guvuši varu pār sevi un beigu beigās kļuvuši par lieliem gaismekļiem savā jomā. Tādi bija Sokrats, Svētais Augustīns, Luters, Šillers, Vivekānanda u. c.

Kad cilvēks atturas no dzimumdzīves, viņa dzīvības spēks uzkrājas, cauraužot visu organismu un kļūstot par varenu avotu, kas caurstrāvo ķermeņa orgānus un palīdz izpausties iedzimtajām spējām un nosliecēm.

Tolstojam ir pamācošs izteikums par to, ka cilvēks, tāpat kā dzīvnieki, pakļaujas diviem likumiem: cīņai par izdzīvošanu un dzimumvairošanās likumam. Taču cilvēks atklāj sevī citu, pretēju likumu cīņā par izdzīvošanu – mīlestības likumu – un pretēju likumu dzimumvairošanās likumam – šķīstības likumu. Vārdu sakot, cilvēkā mīt divas būtnes, viena – zemāka, dzīvnieciskas dabas un otra – augstāka, ideālas dabas, un tās abas atrodas savstarpējā cīņā.

Beinsa Duno (P. Donovs) ir teicis: “Es runāju par šķīstību kā par saprātīgu spēku, kā par saprātīgu būtni. Šķīstība ietver spēku. Kad tu atver ceļu šķīstībai, šī būtne ieies tavā prātā, tavā sirdī un parādīs, kā spriest un kā just.

Šķīstība saprot domāšanas likumus. Tādēļ, kad tā nonāk cilvēka smadzenēs, tā uzlabo visu smadzeņu centru darbību un domas sāk ritēt plūstoši.”

Par laulībām Beinsa Duno ir teicis: “Cilvēku novirzīšanās no īstā ceļa slēpjas grēcīgā laulību izpratnē. Starp dvēselēm ir jābūt saprātīgām attiecībām. Tā ir tāda saskaņošanās, ko nevar saraut. Tādu saskaņošanos rada tikai Dievs. Tātad sākumā ir jāvēršas pie Viņa ar jautājumu, vai Viņš ļauj, lai notiktu laulības. Tā savienotas dvēseles saistās, lai īstenotu Dieva nodomu, nevis personīgās laimes un baudas dēļ. Taču mūsdienu cilvēki dibina laulības pēc Mozus likuma, un ar šādām laulībām viņi saista viens otru. Laulībām ir jēga tikai tad, ja tās dibinātas kalpošanai un palīdzībai, nevis baudai. Laulības – tā ir dižena zinātne un viens no dižajiem noslēpumiem. Skolniekam laulības ir iesvētījums. Ja viņš dzīvē nav izpratis laulības kā diženu zinātni un iesvētījumu, nonākot citā pasaulē, viņam liks krist līdz devītajam elles lokam.”

Par kārdinājumu skolotājs Beinsa Duno ir teicais: “Ir bijuši un joprojām ir daudzi svētie, kas domā, ka viņi uzticami kalpo Dievam. Tomēr, iepazīstoties ar viņu dzīvi, mēs redzam piemērus, kas liecina par pretējo. Mēs redzam daudzus gadījumus, kad cilvēks, ieraugot skaistu sievieti, nonāk viņas burvības varā, viņš viņai stāsta par Dievu, par Kristu un pats nemana, kā ir zudis viņas acīs. Kādēļ tas notiek? Tādēļ, ka viņš pieļāva kļūdu. Sievietei viņā ir jāieiet kā daļai no Veseluma, bet viņš ir ļāvis, ka tā iziet no viņa. Un ko domā šāds cilvēks, kad viņam ir misējies un viņš krīt? Viņš saka: “Mani ir iekārdinājusi sieviete.” Tāpēc ka viņš nav zinājis, kā ielaist viņu sevī, un atstājis to ārpus sevis. Viņš domā: “Kā es ielaidīšu ļaunumu sevī – tas taču mani kārdinās?” Taču likums ir šāds: ja tu atstāj to ārpus sevis, tieši tad tas iekārdinās tevi. Vārdu sakot, kad seksualitāte tiek apspiesta, tā ieiet zemapziņā un no turienes sāk cilvēku ietekmēt. Taču seksualitāti vajag nevis apspiest un nogalināt, bet gan transformēt.

Saduroties ar kādu zemākas dabas vēlmi, neiznīcini un neravē to laukā, bet centies uzpotēt uz tās labu vēlmi. Ja Daba ir devusi cilvēkam šo zemāko vēlmi, tā zina, kādēļ to ir darījusi. Visam Dabā ir savi iemesli. To zinot, necentieties raut savu zemāko vēlmju saknes, bet uzpotējiet uz tām. Vajag apgūt uzpotēšanas un pārstādīšanas likumu. Nav viegli pārstādīt vēlmi. Reizēm cilvēkam no tā ir ilgstoši jāslimo. Bet Daba izmanto pārstādīšanu. Ja cilvēks nedara to no sava prāta, Daba to dara viņa vietā. Un tad cilvēks izjūt sāpes, nesaprazdams, kādēļ cieš. Un Neredzamā pasaule nesniedz cilvēkam paskaidrojumu.”

Kā augstāk teikto var redzēt cilvēka horoskopā? Dievs ir devis mums daudzas iespējas. Dažas no tām mēs esam izpauduši iepriekšējās dzīvēs, un tās kā cilvēka kapitāls parādās viņa spējās un talantos – horoskopā tās redzamas trigonos, sekstilos un labvēlīgās konjunkcijās. Daļu savu iespēju mēs paužam šajā dzīvē, tās parādās kā rezultāts darbam pie domām, jūtām un rīcības, kad mēs izmantojam labvēlīgas direkcijas un tranzītus, kā arī pārveidojam nelabvēlīgās direkcijas un tranzītus.

Taču iepriekšējās dzīvēs mēs esam grēkojuši un kļūdījušies, un arī tā ir bagāža, ko mēs nesam. Tā veido mūsu likteni – karmu – un cilvēkā izpaužas kā tumšā puse, kura viņam ir jāizzina un jātransformē, pie kuras viņam ir jāstrādā, ja viņš vēlas augt garīgi. Horoskopā tas daļēji izpaužas opozīcijās, kvadrātos, puskvadrātos un nelabvēlīgos savienojumos, planētu retrogrāda stāvoklī, atrašanās ieslēgtās zīmēs vai planētas trūkums.

Cilvēks ir brīvs tieši tik, cik, strādājot ar sevi un cenšoties tikt pāri savai zemākajai dabai, viņš ir spējis atbrīvoties no Marsa rūsas, proti, instinktu un kaislību varas, no Venēras zaļā nosūbējuma – zemākajām Venēras izpausmēm. Horoskopā to rāda Venēras un Marsa aspekti ar citām planētām.

Cilvēkam ir jābūt uzmanīgam un jāsargā sevi no zemāko būtņu iedarbības, kuras ir aizkavējušās attīstībā un kurām piemīt viltīga daba. Ap mums to ir ļoti daudz, un tās meklē iespēju, kā var izmantot cilvēka vājību, neuzmanību vai kļūdu, lai kaitētu un aizkavētu viņa attīstību. Ir jābūt modram, jo ļaunums meklē brīdi, kad cilvēks ir apjucis, lai uzbruktu negaidīti. Horoskopā tas izpaužas caur transsaturna planētu destruktīviem aspektiem. Viena no šādu būtņu izpausmēm ir mikroorganismi un baciļi, kas tad, ja cilvēks nekontrolē savas domas, jūtas un rīcību, iekļūst organismā un rod labvēlīgu augsni, lai ieperinātos un savairotos. Jebkuras negatīvas domas, netīras jūtas vai nekrietna rīcība atstāj mūsos neredzamas pēdas un kļūst par mikrobu un baciļu piesaistītāju, kuri vairojoties izraisa dažādas slimības.

Tādēļ cilvēkam, kas vēlas garīgi augt un pilnveidoties, ir jādzīvo pilnīgi tīra dzīve. Tagad mēs pārdzīvojam tādu laiku, kad ir saprātīgi jāizmanto katra dzīves stunda, katra dzīves minūte, lai īstenotu Dieva gribu cilvēces labā.

No astrologa piezīmēm. Nikolajs Kalerts
progress.com.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv