www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Marlēna, Ilvija, Ziedone
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Iņ - jan simbols: sena saulgriežu zīme27.09.2006

Kad vēl nebija izgudrots pulkstenis, laika mērs bija Saules, Mēness un zvaigžņu gaita debesīs, un senās tau­tas dzīvoja pēc Mēness un Saules kalendāra. Tie, kas mitinājās tuvāk ekvatoram -kā ēģiptieši vai indiāņi no Meksikas līdz Peru - savos astronomiskajos novēroju­mos goda vietu ierādīja tā­dām zvaigznēm kā Sīriusam, Orionam. Latviešu senči pēc Ojāra Ozoliņa pētījumiem cītīgi sekojuši Arkturam un Vegai, kuriem atrodoties no­teiktā pozīcijā, mūsu platu­ma grādos sākas un beidzas aukstā laika periods. Senie ķīnieši novēroja Lielos Grei­zos Ratus, jo tie sais­tīti ar mūsu dienas spīdekļa ceļu debesjumā.

Lai sekotu šim zvaigznājam un Saulei, viņi ieraka ze­mē kārti, kas virs zemes slējās apmēram 2,4 m augstu (pēc seno ķīniešu mēriem - 7 čī, 3 cuņi un 7 feņi). Cauru gadu ik dienu pie kārts aplū­koja Saules ēnas garumu. Visīsākā ēna bija dienvidos, visgarākā - ziemeļos. Pētot ēnu pozīcijas, viņi noskaid­roja, ka gada garums ir apmēram 365, 25 dienas (2.att.). Naktī attiecībā pret kārti vēroja Lielos Greizos Ratus. Izrādās, to stāvoklis norādīja gadalaikus: kad tie atradās uz aus­trumiem, bija pavasaris) kad uz dienvidiem - vasara, uz rietumiem - rudens, uz ziemeļiem - ziema.

Tad ap kārti uzzīmēja sešus kon­centriskus apļus, iezīmēja 24 seg­mentu punktus un sadalīja apļus 24 sektoros. Katrā sektorā atzīmēja tam atbilstošo dienu ēnas. īsākā ēna ir vasaras saulgriežos, garākā, protams, ziemas saulgriežos. Pēc līniju sa­vienošanas un ēnu (jeb ik) daļas iekrāso­šanas no vasaras saulgrie­žiem līdz ziemas saulgriežiem, saules diagramma izskatās tā, kā tas re­dzams 3. attēlā.

Diagrammā (4. att.) var redzēt Zemes un ekliptikas leņķi, kas ir 23° 26' 19". (Ekliptika ir Saules redza­mais ceļš ap Zemi, tā pašķiebta at­tiecībā pret Zemes ekvatoru.)

Rotējot saules diagrammu un no­vietojot ziemas saulgriežus apakšā, iegūtais attēls izskatīsies pēc «iņ -jan» simbola (5. att.).

Baltais laukums, kas norāda uz lielāku saules daudzumu, ir jan (jeb saule). Tumšās krāsas laukums, ku­rā ir mazāk saules gaismas - (Mēness). Jan ir kā vīrietis, - kā sieviete. Jan bez nevarētu augt. bez jan nevarētu dzemdēt.

Iņ ir dzimusi (jeb sākas) vasaras saulgriežos, savukārt jan sākums (jeb dzimšana) ir ziemas saulgrie­žos. Tādēļ mazs tumšs aplītis, kas apzīmē iņ, ir novietots pret vasaras saulgriežiem, savukārt otrs mazs gaišs aplītis, kas simbolizē jan - pret ziemas saulgriežiem. Šie divi aplīši izskatās pēc zivs acīm.

Kopumā «iņ - jan» simbols ir visu debesjuma fenomenu attēlojums ķīniešu skatījumā: tas apzīmē saules ciklu, četrus gadalaikus, 24 čī segmentus, «i czin» (čžou i) apzī­mējumu un ķīniešu/kalendāru.

Dažkārt «iņ - jan» dēvē par «tai čī» simbolu, un šis nosaukums at­vasināts no iczina. Iczins veido ķī­niešu filozofijas pamatakmeni, tas cēlies no dabas un sastāv no divām zīmēm: "miers, pārmaiņas"  un "grāmata" , tādējādi nozīmējot "miera grāmata" vai "pārmaiņu grāmata".

 

Helēne Reihsberga, laikraksts "Dziedinātājs"


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv