www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Jānis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Meditācija izmaina smadzeņu struktūru05.12.2006

Ar skenēšanas aparatūru pētot budistu mūku smadzenes, zinātnieki atklājuši, ka ilgstošas meditācijas fiziski ietekmē smadzenes, izmainot to struktūru un darbību.

Eksperiments tika sarīkots Indijas ziemeļos Dharamsalā, kur zinātnieki salīdzināja meditācijā nepieredzējušu cilvēku un budistu mūku smadzeņu darbību meditāciju laikā. Gan iesācējiem, gan mūkiem, kuri meditācijām veltījuši vairāk nekā 10 000 stundu, tika dots uzdevums meditēt par līdzjūtību pret visām dzīvajām būtnēm.

Salīdzinot smadzeņu skenēšanas rezultātus, meditācijā nepieredzējušo cilvēku un mūku smadzeņu darbībā atklājās būtiskas atšķirības. Mūku smadzenēs meditācijas laikā tika fiksēta augstas frekvences jeb tā dēvēto gamma viļņu aktivitāte, kas raksturo augstākā līmeņa mentālo darbību, piemēram, apziņu.

Nepieredzējušajiem meditētājiem tika konstatēta "neliela gamma aktivitātes palielināšanās, bet lielākajai daļai mūku gamma aktivitātes pieaugums bija tik liels, kāds līdz šim vēl nebija reģistrēts neiroloģijas literatūrā", teica Viskonsinas universitātes neirologs Ričards Deividsons.

Viņš uzskata, ka tādi mentālie vingrinājumi kā meditācija var palīdzēt cilvēkam sasniegt augstāku apziņas līmeni.

***

Smadzeņu neironu bioelektrisko aktivitāti parasti reģistrē ar elektroencefalogrāfu (EEG), mērot to hercos (HZ), t.i. - cikli sekundē.

Tajā skaitā:

Alfa ritms ir 7,5 - 13 Hz (pēc citiem datiem 8 - 13 Hz);
Beta ritms ir 15 - 30 Hz (pēc citiem datiem 13 - 30 Hz);
Teta ritms ir 4 - 12 Hz (pēc citiem datiem 4 - 8 Hz vai 3,5 - 7,5 Hz));
Delta ritms ir 1 - 3,5 Hz (pēc citiem datiem 0,5 - 4 Hz);
Gamma ritms ir 30 - 100 HZ (pēc citiem datiem 30 - 80 Hz), kaut gan raksturīgākā frekvence ir 30 - 40 Hz.

Sk.piemēram: http://brain.web-us.com/40hz/default.htm

Katram apziņas stāvoklim ir raksturīga citāda bioelektriskā aktivitāte. Piemēram, miegam raksturīga frekvence 7 - 14 Hz. "Normālajam" nomoda stāvoklim vairāk raksturīga beta ritms.

Gamma viļņi raksturīgi galvas smadzeņu garozai, kā arī hipokampam. Hipokamps ir galvas smadzeņu centrālajā daļā (limbiskajā sistēmā) atrodoša struktūra, kas saistīta ar ilglaicīgās atmiņas veidošanos un iesaistīta arī emocionālās reakcijās.

Jāpiebilst, ka šeit minētā gamma ritma dominante nav vienīgā, kas konstatēta meditācijas stāvoklī. Bez tam konstatēts arī, ka noteiktā meditācijas stāvoklī dominē alfa un teta ritms ar frekvenci 6 - 10 Hz (īpaši 10,6 Hz).

Vispār jau tieši alfa un teta ritms, nevis gamma ritms ir tipisks meditācijas stāvoklim.

Tāds meditācijas stāvoklis vairāk raksturīgs šamaņu "tīrajai" meditācijai, kuri nevis koncentrējas uz "līdzjūtību pret visām dzīvajām radībām" (tātad speciāli apziņā radot emocionālu attieksmi, tas ir - iesaistot hipokampu un smadzeņu garozu), bet gan - pārtrauc prāta aktivitāti vispār, pilnībā apklusina iekšējo dialogu (līdz ar ko smadzeņu garozas aktivitātes dominante zūd).

Īpatnēji ir tas, ka šāds smadzeņu bioelektriskās aktivitātes ritms (apm. 10,6 Hz) korelē, sakrīt ar mūsu planētas Zemes ģeomagnētiskās elektriskās aktivitātes ritmu (arī apm. 10,6 Hz), tā saukto ELF (Extremely low frequency).

Turklāt ir kosntatēti pierādījumi tam, ka Zemes ELF frekvence var ietekmēt cilvēka galvas smadzeņu darbību.

Skat. piemēram: http://www.raven1.net/elf.htm 

Starp citu, šamaņiem ir arī tāda prakse ko var nosaukt par Zemes vibrāciju apzināšanos (tā iespējama tikai noteiktās vietās, turklāt tikai saullēkta vai saulrieta īsā brīdī), kas ļoti spēcīgi var izmainīt cilvēka apziņas stāvokli - paplašināt un apskaidrot apziņu, ļaujot cilvēkam piekļūt pie slēptajiem psihes resursiem.

Alfa un teta ritms ir raksturīgs arī tam apziņas stāvoklim, kādā cilvēks nonāk īsi pirms aizmigšanas un īsi pēc atmošanās. Proti - stāvoklim, kuram īpaši pievērsuši uzmanību hipnotizētāji un šamaņi.

Tā sauktā "normālā" apziņas stāvokļa, cilvēkam esot nomodā, visraksturīgākā iezīme ir prāta dominante pār apziņu.

Prāts ir psihisks process (tāds kā apziņas instruments), kuram pamatfunkcija ir atkārtošanās. Proti - atkārtota, daudzkārtēja informācijas atspoguļošana, atbalsošana apziņā.

Prāta darbībā galvenokārt tiek iesaistītas galvas smadzeņu garoza (to fiksē ar kodolmagnētisko tomogrāfu).

Prāta darbība ir pakārtota t.s. "otrai signālsistēmai" (kas, iespējams, raksturīga tikai cilvēkiem), proti - realitātes tēlu un sajūtu aizstāšana ar simbolisku, terminoloģisku apzīmējumu. Tas ir - cilvēki apzinās apkārtējo pasauli ne tikai kā uztveres orgānu izveidotos tēlus un sajūtas, bet vēl arī kā terminoloģisku pasaules aprakstu.

Terminoloģisks apraksts cilvēces kultūras evolūcijā bijis ļoti nozīmīgs (gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē). Taču viena (no vairākām) problēma ir tā, ka prāts tiecas pārņemt dominanti pār cilvēka apziņu, kā rezultātā cilvēka apziņa ir tikpat kā pilnībā aizņemta ar "troksni" - iekšējo dialogu, kad cilvēks pats ar savu prātu nepārtraukti sarunājas, nepārtraukti atkārto vienu un to pašu, ieciklojas uz iedomātu priekšstatu pašam par sevi utt.

Turklāt tik ļoti pierod pie tāda stāvokļa, ka tikko kā apziņa kaut jel cik apskaidrojas, tā tūlīt cilvēks meklē kaut ko, ar ko to aizpildīt - popmūzika (kur dominē vārdi, nevis melodija), šlāgermūzika (kur dominē vārdi, nevis melodija), bezjēdzīga pļāpāšana par neko, TV skatīšanās, čatošana Internetā utt. - visi brīvie brīži tiek pakārtoti tieši un tikai prāta darbībai.

Problēma no tā ir milzīga. Otrā signālsistēma tāpēc tā arī ir nosaukta, ka tā pati par sevi ietver ārkārtīgi daudz kairinātājus (jebkurš vārds, jebkurš simbols cilvēkam var izraisīt noteiktu attieksmi, proti - emocionālu un psihofizioloģisku reakciju, kas savukārt patērē enerģiju, piesaista uzmanību un cilvēks tam velta daļu laika savas vienīgās dzīves), kaut arī pats par sevi šāds kairinātājs neatbilst reālajai pasaulei.

Piemēram, ja cilvēks adekvāti reaģē uz apkārtējās pasaules objektiem un procesiem, tad psihofizioloģiska reakcija ir vajadzīga, lai pielāgotos tiem (ja cilvēks pamana, ka virsū viņam brauc automašīna, tad tiešām vajag strauji lekt nost no ielas). Taču ja cilvēks emocionāli reaģē (iztērējot savu enerģiju, uzmanību un laiku) uz iedomātiem, iluzoras dabas kairinātājiem (piemēram, citu cilvēku šķietamo attieksmi pret viņa spēlēto sociālo lomu), tad tā ir nelietderīga enerģijas, uzmanības un laika izniekošana. Ja cilvēks visu savu mūžu muļļā savā apziņā visvisādas domas par iedomātām sociālām attiecībām un attieksmēm, tad sanāk, ka cilvēks visu mūžu ir kā marionete sava prāta darbības ietekmē - tikko prātā ienāk kaut kada doma, tā cilvēks stiprāk vai vājāk emocionāli uz to reaģē, iztērējot enerģiju, uzmanību un laiku, kaut arī šī doma ir ar iluzoru dabu, tā neatbilst reāliem apkārtējās vides apstākļiem un procesiem.

Šāda nelietderīga enerģijas, uzmnanības un laika izniekošana, emocionāli piesaistoties iluzoras dabas priekšstatiem tad nu arī ir cēlonis visiem stresiem, depresijām, neadekvātai agresijai, mazvērtības kompleksiem, augstprātība, lielummānijām utt. - visām "civilizācijas slimībām", kuras īpaši izpaužas urbanizētā vidē.

No tām tad nu arī var atbrīvoties ar meditāciju. (Tikai (!) - ar pareizu meditāciju, ne jau ar intelektuāli emocionālu masturbāciju, kad cilvēks ieciklojas uz iedomātu priekšstatu par to, ka "es tagad meditēju", "es tagad sevi garīgi pilnveidoju" vai tml.)

Meditācija ir vērtīga tikai tad, ja tās laikā apziņas darbība atbrīvojas no prāta dominantes.

Mūsu prāts ir mūsu ienaidnieks [ja tas dominē pār apziņu]. Nekādā gadījumā nevajag sajaukt prātu ar meditāciju.  

Kā to darīt? Vispieejamākā metode ir - maksimāla apziņas koncentrēšana uz to darbību, kas ir šeit un tagad, turklāt darbībai jābūt tādai, kura prasa koncentrēšanos.

hex, delfi


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv