www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Ginta, Gunda, Gunta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Dzīvojot ir jāriskē08.12.2006

„Dzīvojot ir jāriskē”, viņš teica. „Dzīves brīnumu mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam.

Tāpat kā Dievs katru dienu dod mums sauli, viņš gādā arī par brīdi, kurā visas bēdas un likstas var vērst uz labu. Taču mēs izliekamies, ka neredzam šo brīdi, apgalvojam, ka tāda vispār nav un ka šodiena ir tāda pati kā vakardiena un rītdiena būs tāda pati kā šodiena. Tomēr ikviens, kas patiesi pievērš uzmanību Dieva dāvātajai dienai, šo brīnumaino mirkli pamana. Tas var slēpties brīdī, kad mēs no rīta atslēdzam durvis vai kad ieklausāmies klusumā pēc romantiskām vakariņām, vārdu sakot – tūkstoš sīkumos, kas vienmēr šķiet vienādi un ne ar ko neatšķiras cits no cita. Bet šāds mirklis pastāv – mirklis, kad caur mums plūst zvaigžņu spēks un ļauj paveikt brīnumu.

Laime tikai retu reizi nāk kā svētība, parasti tā ir jāizcīna. Brīnumainais mirklis palīdz mums mainīties un tuvoties saviem sapņiem. Jā, mēs cietīsim, piedzīvosim daudz grūtu brīžu, vilsimies – bet tas viss būs pārejošs un neatstās paliekošas pēdas. Pienāks diena, kad mēs ar lepnumu un ticību atcerēsimies savu izraudzīto ceļu. Nožēlojami ir tie, kas bīstas riska. Iespējams, ka viņi nekad nepievilsies cerībās, necietīs kā tie, kas alkst savu sapņu piepildījuma. Bet, paskatoties atpakaļ – un ikvienam šāds brīdis reiz pienāk -, šis cilvēks dzirdēs savu sirdsbalsi sakām: „Ko tu esi izdarījis ar brīnumiem, ko Dievs dēstījis tavā mūžā? Kā tu esi licis lietā talantus, ko Dievs tev dāvājis? Tad zini, ka tu tos esi apracis dziļi zemē, kā baidoties, lai tie nepazūd. Un, lūk, kāds ir tavs mantojums: pārliecība par sava mūža veltīgumu.”

Ak vai! tam, kurš dzird savu sirdi tā sakām. Jo tagad viņš labprāt ticētu brīnumam, bet lielais dzīves mirklis diemžēl ir palaists garām. 

Paulu Koelju, fragments no grāmatas „Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju”

 


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv