www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Marlēna, Ilvija, Ziedone
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Uz jautājumiem par Dzīvās Ētikas mācību atbild Aivars Garda 21.12.2006

Daudzi cilvēki neko nezina par Dzīvās Ētikas mācību. Kas tā ir?

Katrā intervijā man uzdod šo jautājumu. Dzīvās Ētikas Mācība ir zinātnes, reliģijas un filozofijas sintēze. Tā ir Mācība, kuru sniedz Augstākais Saprāts, Lielā Dvēsele, kas ir mūsu planētas radītāja un dzīvības uzturētāja. Viņa ir atbildīga par Zemes evolūciju un fiziskajā ķermenī ir parādījusies cilvēcei kā visu Lielo reliģiju Autors: Mozus, Zālamans, Kristus, Buda, Radoņegas Sergijs, Akbars Lielais, Rāma, Krišna, Zaratustra. Lielā Dvēsele iemiesojas cilvēka ķermenī, kad ir jādod jauna evolūcijas pakāpe, taču tagad Viņa cilvēkiem fiziskajā ķermenī neparādīsies. Dzīvā Ētika jāuzskata par jaunu Lielās Dvēseles manifestāciju. Mā­cība tiek dota visai pasaulei, kaut arī to pierakstīja izcilā krievu sieviete Helēna Rēriha. Saku to tāpēc, ka daudzi uzskata - Mācība tiek dota tikai krievu tautai, bet pārējām tautām esot jāgaida savi pravieši.

Skepticisms pret patiesību

Daži man saka — kā gan šī Mācība var būt zinātnes sintēze, ja mūsdienu zinātnieki to neatzīst, jo tās patiesībām nav zinātniska apliecinājuma. Tas ir tāpēc, ka planētas Radītajā zināšanu pakāpe ir tik augsta, augstāka par visas Zemes zinātnieku pakāpi kopā ņemot, ka mūsdienu zinātnei vēl ir daudz jāstrādā, lai saprastu kaut nelielu daļu no tā, kas ir teikts gan Dzīvajā Ētikā, gan "Slepenajā Doktrīnā". Pašreiz Dzīvās Ētikas Mācību nestudē nedz zinātnieki, nedz filozofi, nedz baznīcas kalpi. Ja arī lasa, tad neko nesaprot. Vēsture atkārtojas, jo Kristus Mācību saprata tikai nedaudzi laikabiedri, tāpat bija arī ar Džordāno Bruno paustajām patiesībām.

Gribu pieminēt Evaņģēlija leģendu, kad trīs Austrumu gudrie atnāca, lai noliektu galvu tikko piedzimušā Jēzus priekšā. Viņi saprata, ka tas, ko viņi dzīvē ir sasnieguši, ir pavisam niecīgs Jēzus priekšā. Leģendas jēga ir šāda: pēc Mozus aiziešanas no šīs pasaules Viņa mācība bija krietni izkropļota, un filozofi, zinātnieki, baznīckungi spriedelēja par patiesību kā nu kurais. Nebija autoritātes, kam varētu uzticēties. Ja kāds arī pateica kaut ko patiesu, tad tika pasludināts, ka tas ir tikai viens no viedokļiem, jo patiesību neviens nevarot zināt. Jēzus atnākšana Austrumu gudrajiem nozīmēja, ka «viedokļošanās» ir beigusies un Kristus Mācība ir jāapgūst, nevis jāliek blakus citiem viedokļiem. Gluži tāpat ir ar Dzīvo Ētiku. To mūsu laikmeta «gudrie» uzskata par vienu no viedokļiem. Viņi skatās skeptiski un nepieļauj, ka tagad kāds varētu zināt patiesību. Paklausieties viņu runās: Kants teica tā, Hēgelis savukārt tā, Kirkegoram tas ir tā... Tā ir citu filozofu «atgremošana», nevis patiesības meklēšana.

Trīs pamatprincipi

Dzīvā Ētika ir jauna patiesības pakāpe, kas ir jāatzīst un jāpieņem. Tikai tā cilvēks var attīstīties. Dzīvā Ētika izvirza trīs pamatprincipus, uz kuriem attīstīsies Jaunās Pasaules sabiedrība:

1. Psihiskās enerģijas apgūšana;
2. Kooperatīvā sabiedriskā iekārta;
3. Sieviešu kustība.

Tātad psihiskā enerģija ir smalkākā garīgā enerģija. Kapitālisms savu laiku ir nodzīvojis - kapitālisma nebūs, globalizācijas nebūs. Augstākais saprāts to apturēs. Veidosies kooperatīvā sabiedriskā iekārta.

Sieviešu loma jaunajā laikmetā ir īpaši noteikta. Sievietes organisms ir iekārtots tā, ka viņai ir vieglāk attīstīt sesto prātu, kas ir jūtziņa jeb intuīcija. Vīrieša organisms ir vairāk paredzēts piektajam prātam, kas ir intelekts. Intelekts bez jūtziņas jau dara daudz ļauna. Vīrietis arī var attīstīt sesto prātu, taču lielākas dotības ir sievietei. Evolūcija nosaka, ka visiem ir jāattīsta sestais prāts.

Tieši pēc šiem principiem attīstīsies sabiedrība, nevis pēc tiem, ko tagad pauž starptautiskais kapitāls: ekonomikas globalizācija, tautu sajaukšanās vai to novešana līdz beznacionāla pūļa līmenim, lai būtu ērti tirgoties (Eiropas Savienība) utt. Gan mūsu, gan citu valstu vadītājiem vajadzētu studēt Dzīvās Ētikas Mācību, nevis tikai lasīt. Bet vai kāds vispār lasa?

Mūsdienu cilvēki maldās, ja domā, ka viņu varā ir noteikt - dzīvot pēc vecajiem vai jaunajiem principiem. Šie maldi balstās uz ierasto balsošanas sistēmu vēlēša­nās, kur visu izšķir vairākums. Ja jautātu, kādu pasauli cilvēki vēlas, tad vairākums būtu par veco, mietpilsonisko pasauli. Augstākais Saprāts jautā citādi: «Jaunai Pasaulei jābūt tāpēc, ka esmu tā lēmis, jo tā atbilst Kosmosa evo­lūcijai un mūsu pašu labumam. Jaunā Pasaule būs, kaut arī vairākums būs pret. Kurš ir par?» Kurš būs pret, aizies bojā kataklizmā, kā tas jau ir noticis Atlantīdas laikā. Starp citu, Latvija pieder pie tām zemēm un tautām, kas Dzīvo Ētiku ir pieņēmusi. To atzīst mūsu tautas patiesā, nevis tā saucamā radošā inteliģence.

Kā Dzīvās Ētikas mācība saprot kultūras jēdzienus

Mums ir pieņemts uzskatīt, ka kultūras cilvēks ir tāds inteliģentiņš - augstākā izglītība un nodarbošanās ar nefizisku darbu - komponēšana, filozofēšana, dzejošana utt. Dzīvā Ētika atklāj noslēpumu - kas ir kultūra. Kultūra ir uguns kults tiešā tulkojumā no druīdu valodas. Kultūra ir ugunskults, bet ne tās uguns, ko redzam, aizdedzot sērkociņu, bet smalkās, garīgās uguns. Dzīvajā Ētikā pati smalkākā ir absolūtā uguns, kurai ir milzīgs daudzums gradāciju. Kad aizdedzam sērkociņu, tad izsaucam uguni no smalkā stāvokļa jeb ceturtās dimensijas mūsu trīsdimensiju pasaulē. Kad nopūšam, uguns pārvēršas smalkajā dimensijā, tā ir smalkā uguns, kas mūs nededzina. Jo smalkāka uguns, jo lielāks gars. Tātad, ja uguns ir gars, tad kultūra ir gara kults. Gars ir spēks.

Tātad kultūra ir gara spēka kults. Ja kāds vārgulis - inteliģentiņš runā par kultūru, tad varam viņam neticēt. Vārgums, gļēvums, nodevība nav kultūra. Kultūras cilvēks un gara spēks ir sinonīmi. Ja viņš ir garīgi vājš, tad ar kultūru tam nav nekāda sakara. Mietpilsonis nevar būt kultūras cilvēks, jo kultūras cilvēks var būt tikai ar augstākām garīgām interesēm. Viņam ir jādomā par savas tautas garīgo pilnveidošanos. Ir dzirdēts, ka saka šādi: "Nav svarīgi, kāda tautība, ka tikai būtu labs cilvēks.» To saka tie, kas vēlas iznīcināt tautas savdabīgumu. Kultūras cilvēku nevar izaudzināt, ja to neaudzina par īstu latvieti, krievu, ukraini, angli utt. Visā cilvēces kultūrā mēs ienākam caur nācijām.

Tāpat kā mazu meitenīti vai zēnu mēs neaudzināsim vienkārši par cilvēku, bet gan par kārtīgu sievieti un drosmīgu, spēcīgu vīrieti. Sabiedrībai mēs esam vajadzīgi kā divu dzimumu labāko īpašību nesēji. Mēs taču rozi audzējam par rozi, nevis vienkārši par puķi. Tāpat suni mēs audzinām par suni, nevis vienkārši par dzīvnieku. Būtu dīvaini, ja mēs sunim liktu dot pienu

Tieši tagad mūsu sabiedrībā tā saucamie “inteliģentiņi” iepotē tautai paši savu vārgumu un nodevību. Kultūra attīstās tikai caur nāciju, caur nacionālo. Iznīcinot tautas, mēs plānveidīgi iznīcinām kultūru.

Kāds bija jūsu ceļš pie Dzīvās Ētikas Mācības?

Jau no bērnības meklēju dzīves jēgu. Vai pēc šīs dzīves kaut kas ir vai nav. Dzīvā Ētika man atklāja, ka pastāv reinkarnācijas likums, ka esam dzimuši, mirsim un atkal dzimsim, it kā pārejot no klases uz klasi. Katra nākamā klase skolā ir nākamā dzīve.

Kad rakstītā formā parādījās Dzīvās Ētikas Mācība?

Mēs esam kā pilieniņi jūrā. Zemes evolūcijas vadītāja uzdevums ir attīrīt šos pilieniņus. Mēs viņam esam mazas dvēselītes. Un šo attīrīšanas procesu viņš veic miljoniem gadu. Mēs nezinām visas viņa iemiesošanās, taču katra nākamā pakāpe ir augstāka. Ja Mozus sacīja, ka divi reiz divi ir četri, bet Kristus teica, ka trīs reiz trīs ir deviņi, tad Dzīvā Ētika saka, ka četri reiz četri ir 16. Pirmais Dzīvās Ētikas pieraksts parādījās 1920.gada 24.martā, un to paveica krievu sieviete Helēna Rēriha. Dzīvās Ētikas grāmatās “Ugunīgā Pasaule” un “Pārpasaulīgais” ir teikts par Pasaules Neredzamo Valdību jeb Himalaju Balto Ložu.

Dzīvā Ētika apliecina, ka eksistē planētas Zeme Neredzamā Valdība. Valdības vadītājs ir šī Lielā Dvēsele, un var secināt, ka šī mācība ir Neredzamās Valdības mācība. Tai ir noteikta vieta zemes virsū, un tā ir pieejama tiem, kurus tā uzaicina atnākt. Tas notiek ļoti reti, jo uzaicinātajam cilvēkam ir jāatbilst tam augstajam līmenim, kādā strādā šī valdība, kurā darbojas arī mūsu cilvēces pārstāvji, kas izcili pabeiguši Zemes evolūciju. To es pieminu tāpēc, ka katrai tautai, katrai valstij ir iespējas tieši izpildīt šīs Neredzamās Valdības nosacījumus un prasības un tādējādi nonākt tās aizsardzībā. Latviešu tautai nebūtu vajadzīga nekāda NATO, ja mūsu valsts vadītāji būtu tik augsti garīgi attīstīti, ka vestu latviešu tautu pretim Jaunajai Pasaulei. Tādā veidā mēs būtu pasargāti no jebkuriem zaudējumiem.

Mūsu vadītāji ir ieciklējušies uz Veco Pasauli. Viņi nezina neko vairāk par ES, NATO, un tieši tas var novest mūsu tautu pie milzīgiem zaudējumiem. Valsts vadītāji ir tādi, kā ir, gudrāku nav. Pieņemsim, iestāšanās NATO ir labākais no visiem sliktajiem variantiem. Taču NATO vajadzīga tikai tad, ja tā aizstāvēs latviešu tautu. Tāpēc vispirms iestāšanās NATO jāsaista ar visu civilokupantu aizbraukšanu. Ja iešana uz NATO saistās ar nemitīgu piekāpšanos Latvijas iekšpolitikas jautājumos, piemēram, attiecībā uz civilokupantiem, tad šķiet, ka NATO aizstāvēs civilokupantus no briesmīgās latviešu tautas. Tāds NATO mums nav vajadzīgs.

Kad Dzīvās Ētikas Mācība tikusi izdota Latvijā?

Latvijā XX gadsimta trīsdesmitajos gados Dzīvā Ētika ir izdota krievu valodā. To izdeva Latvijas Rēriha biedrība. No 1995.līdz 1999.gadam tā ir izdota latviešu valodā. Mēs esam otrā tauta pasaulē pēc krievu tautas, kurā Dzīvā Ētika ir izdota pilnībā.

Vai Latvijā pastāv organizācijas, kas popularizē Dzīvās Ētikas Mācību?

Ja arī pastāv, tad tās ir nedzirdamas un neredzamas. Mēs neko nezinām par šādu organizāciju darbību. Ļoti gribētos, lai tās būtu aktīvākas.

Dzīvā Ētika un zinātne…

Zinātnieki pēta psihisko enerģiju. Katrs to dara savādāk. Viņi arī cenšas strādāt ar šo enerģiju. Darbojoties šajā sfērā, ir jāuzmanās no medijisma un psihisma.

…un baznīca?

Attiecības ar baznīcu nav nekādas. Baznīca pastāv kā arhitektūras vērtība. Kā institūcija tā ir izkropļojusi Kristus mācību. Dzīvās Ētikas Mācībā ir ļoti daudz stāstīts par baznīcas kaitīgo lomu cilvēces attīstībā. Arī tādās grāmatās kā “Slepenā Doktrīna” un “Atmaskotā Izīda” to autore Helēna Blavatska salīdzina mūsdienu baznīcu un baznīckungus ar Kristus laika farizejiem, rakstu mācītājiem un liekuļiem. Kā toreizējie farizeji un liekuļi nepazina Kristu, tā mūsdienu baznīckungi nepieņem Dzīvās Ētikas Mācību.

Vai Dzīvās Ētikas sakarā esat saskāries ar kādu pretdarbību?

Nedz man personīgi, nedz “Viedai” protesti nav izteikti. Taču man ir saglabājies videoieraksts, kur mani no kanceles kritizē Pujats. Vārdā gan nenosauca, minēja kā “Viedas” direktoru. Ja kāds cits arhibīskaps var teikt, ka smagais roks var novest pie Dieva, tad par baznīcas pagrimumu liecina šis fakts vien.

Baznīca ir nonākusi strupceļā. Kulturālam cilvēkam baznīcā kā institūcijā, nevis kā arhitektūras piemineklī nav, ko darīt.

Pareizticīgo arhibīskaps pateica tādu pērli: “Pastarā dienā visi augšā celsies 33 gadus veci.” Tajā reizē viņu klausījās mūsu valsts vadītāji. Ja tādas “pērles” izsaka baznīcas vadība, tad nopietnam cilvēkam baznīcā nav ko darīt.

Pajautājiet mācītājam, kas ir pēc dzīves, un viņš nespēs atbildēt. Jebkurš evolūcijas darbs tiek darīts Neredzamās Valdības labā. Dzīvās Ētikas Mācība skeptiķus nosauc par muļķiem. Filozofes Maijas Kūles grāmatā par lielākajiem XX gadsimta notikumiem nav pieminēts neviens vārds par Dzīvās Ētikas Mācību.

Tas liecina par mūsu filozofu tukšumu. Dzīvā Ētika nav minēta arī mācību grāmatās un enciklopēdijās.

andrisk2.tripod.com


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv