www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Nanija, Ilgmārs, Igmārs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




KONDICIONĒTĪBA UN OTRĀ DABA 30.04.2007

(no "Maitrejs Mācības", `Share International` vācu val., 2002.g. 2. nr., marts)

(Benjamins Krēme paskaidro: otrā daba ir mūsu kondicionētība - rezultāts mūsu evolūcijas pieredzei matērijā.)

Pēc Maitrejas Mācībām viss, kas ir materializējies, saucas prakriti. Tā ir mūsu "otrā daba". Pašlaik mūsu otrā daba pārvalda prātu , dabu un ķermeni. Līdz ar augošo samanīšanu tā zaudē spēku. Kamēr mūs pārvalda mūsu otrā daba, tikmēr mēs nevaram saprast esības mākslu. Maitreja inspirē visus izpildīt savu uzdevumu un ar augošu Paša samanīšanu atbrīvoties no šīs otrās dabas.

Garīgā ziņā otrā daba ir augstākā tapšana, kura ir augstākās Esamības otrā daba.

Bībeliskajā leģendā par Ēdenes dārzu Ādamam un Ievai tiek liegts ēst labā un ļaunā atzīšanas koka augli. Tas nozīmē: "Nedzīties pēc prakritis." Šis vārds no sanskrita attiecas uz matērijas aktivitāti vai uz matēriju plašākā nozīmē, taču prakkritis daudzskaitlī nozīmē arī cilvēku darbību, kura balstās uz kondicionētību. Tā Ādams un Ieva tika čūskas - prakritis simbola, t. i., kondicionētības, kura ir brīvības pretstats - ievesti kārdināšanā.
Tiklīdz mēs "ēdam" atziņu (kas ir īpašumā sagrābjoša darbība) tā vietā, lai to saņemtu uzmanīgi - atzīstot, ka nedrīkst to "grābt" - mēs vairs neesam brīvi.

Pašu nododot prātam, dabai un ķermenim, viss ir iepriekš noteikts. Viss, ko mēs darām ar Paša samanīšanu, nav iepriekš noteikts, jo tas nav cēlies no kondicionētības.

Kondicionētība ir kā ola. Tiklīdz tā ir izperēta, tā dzīvība tajā pāršķeļ čaulu. Kondicionētībai sasprāgstot, rodas atvieglojuma sajūta. Kondicionētība var sasprāgt, to apzinoties vai neapzinoties.
Ja tas notiek neapzināti, tad seko šoks, kurš var būt tik spēcīgs, ka var pat sagraut daļu no atmiņas. Kondicionētībā ir saistīta milzīga enerģija - līdzīgi vulkānam - , kura, pateicoties karstumam, izraisa izvirdumu. Tas ir kondicionētības liktenis, ka tai ir jāsaprāgst. Neviens nevar mūžīgi palikt kondicionēts. Tādēļ Maitreja saka: "Esiet nepieķērušies, tad jūs neesat kondicionēti."
Cilvēka "otrā daba" (t. i., kondicionētā daba) ar godīgumu domāšanā, skaidrību dabā un iekšēju nepieķeršanos var attīstīties līdz samanīšanai. Taču apkārtējai videi (cilvēka dzīves apstākļiem) esot nelabvēlīgiem, otrā daba ir kā aklais, kas maldās pa ielām.

Cilvēki visā pasaulē savā domāšanā un dabā ir kāda vispārēja un universāla kliedziena pārņemti. Kondicionētība ir tik stipra, ka pastāv nosliece zaudēt ticību un uzticēšanos dzīvei. Domāšana tiek kondicionēta ar ideoloģiskajiem kariem, ar guru un vadoņu aizliegumiem.

-Ismi ir dzīvības sula "otrajai dabai" - ilūziju dabai. No tās var atbrīvoties tikai ar inteliģenci. Tas nenozīmē, ka no -ismiem bēg tikai tādēļ, lai meklētu patvērumu inteliģencē. Tas ir kas vairāk, jo ceļojums gaismā ir lemts katram cilvēkam.

Tas ir katra cilvēka uzdevums - baudīt inteliģenci un brīvību.

"Nesagraujiet visas savas ierašas (tradīcijas). Tām ir jātiek saglabātām, kamēr cilvēki mācās brīvības nozīmi."

Maitreja saka, ka kāds -isms ir priekšnoteikums, atbrīves māte - bez tās nav atbrīves. "Man ir vajadzīgs kā zaglis, tā svētais, lai padarītu iespējamu Manu Misiju." Maitrejam ir vajadzīgi kā tie, kuri Ķīnā šāva, tā arī tie, kuri cīnījās par brīvību, jo -ismi ir neizbēgamie negatīvā un pozitīvā procesi. Tikai tad, ja attīsta nepieķeršanos, kāds cilvēks vai nācija var atbrīvoties no tādiem pretstatiem.

Kas ir miers? Maitreja saka: "Radībā miers nozīmē ne-kondicionētību. Kas ir karš? Karš nozīmē kondicionētību."
Var saprast, ka cilvēki, kuri citiem mēģina uzspiest ideoloģijas, galu galā piedzīvo procesu, kurš vēršas pret viņiem pašiem, jo Pats atrodas karastāvoklī. Maitreja saka: "Sagrāves sēja ir kondicionētībā - miera sēja ir ne-kondicionētībā." Maitreja dod sekojošu padomu: Esiet, kas jūs esat, ar to jūs paliekat brīvs no kondicionētībām un tādēļ visu, kas ar jums notiek, varat uzņemt bez iepriekšpieņēmumiem, netiekot pakļauts destruktīviem procesiem."
Personifikācija

Kad vien izsakām domu "es" vai "mans", tad mēs personificējam. "Es" ir spēks, kas dara darbus (karmas); tas vēl aizvien ir svarīgs. Šajā nozīmē Pats ir imūns: Pašam neko nevajag darīt, tas ir tikai liecinieks.
Ar godīgumu un skaidrību aug attiecības starp Pašu un "es". Ja nepieķeršanās ir pārsvarā - nav nekādas personificēšanas -, tad nav šķelšanās. Ir tikai "daudzveidība vienotībā" un "vienotība daudzveidībā". Tā ir dievišķā Mīlestība.

Ja mēs pieļaujam to, ka kāda doma mūsos personificējas, tad mēs vairs neesam mēs paši, jo šī doma mūs pārvalda. Kūtrības likums stājas spēkā. Tādēļ jūtas atkarīgs, sasprindzis un depresīvs.

Jēzus izteiciens: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenonāk pie Tēva, kā tikai caur mani" nozīmē, ka mēs Visvareno varam sasniegt tikai ar apziņas starpniecību.
Šo patiesību kristīgajā tradīcijā personificē Jēzus. Ja šo patiesību "atpersonificē", tad to var saprast kā apziņas principu.

Šī stāvokļa personifikācija ir tā, kura rada samulsumu un haosu. Personificēšana ir pati sevi sagraujoša. Lai kas tiktu personificēts, tas nav īstais Pats.

Iekšējais Meistars katrā cilvēkā nepiedalās radīšanas aktos.
Tas ir ceļš uz brīvību un atpestīšanu. Ja dvēsele godīgi un centīgi vingrinās nepieķeršanās īpašībā, tad jūs apzināsities, ka nedrīkstat sevi personificēt.

"Tiklīdz Mācības personificē, tā uzreiz rada pusdievus un dogmas, kuras mūs tur gūstā." Un tālāk: "Ja Mācības personificējat un tām piešķirat konkrētas formas, tad jūs no tām izveidojat kaut ko citu."

Tie, kuri pagātnē ir pieredzējuši Īstenības gaismu, pieskaita sevi praviešiem, svētajiem un guru. Tā kā to personificē, tad viņi zaudē Kunga Mācību īsto nozīmi. Maitreja saka: "Tiklīdz jūs personificējat garīgo spēku jūsos pašos, tūlīt aizsākas sagrāves process. Tad jūs ielenc postu nesoši spēki." Tas nav pareģojums, bet universāls likums. "Saprāts nedrīkst tikt personificēts - un arī gars ne."
Ja mēs uzstādam mērķi, sasniedzam to, bet pēc tam nevaram pārtraukt, tad mūsu evolūcija tiek kavēta. Ko var personificēt, to ir jāvar atkal pārtraukt. Ja, piemēram, izpildāt meditāciju un personificējat savu pieredzi, tad jūs automātiski tiekat (garīgu) spēku ielenkts, kuri tur jūs gūstā. Šīs Mācības gaismā visas reliģijas - personificēšanas dēļ - šodien cieš no pretrunām. Tādēļ garīgā spēka evolūcija aizkavējas. Ja upi aizdambē, tad tā plūst pāri un applūdina prātu, dabu un ķermeni. Tie cilvēki, kuri neko citu negrib zināt, kā tikai savas iestrēgušās idejas, nevar progresēt tālāk.

Līdzīgā kārtā: "Ja Mani personificējat un skrienat Man pakaļ, tad jūs radīsit tikai samulsumu, haosu un postu. Pat Manas zīmes rada tikai īslaicīgas laimes jūtas. Laimīgākais brīdis ir tad, kad jūs Mani uztverat savā sirdī."

iesūtīja Modris


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv