www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Ginta, Gunda, Gunta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Reliģijas un veģetārisms28.07.2007

Visu pasaules lielāko reliģiju svētajos rakstos ir norādes uz veģetārismu kā ideālu dzīvesveidu.

Budisms. Viens no budisma pamatprincipiem ir nevardarbīga attieksme pret visu dzīvo un dabu. Budisms māca dzīvot tādā veidā, kas nenodara ļaunumu ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, ne videi. Ir budisma virzieni, kas kategoriski iestājas pret nogalināšanu, un šo principu attiecina arī uz dzīvniekiem, putniem, zivīm un kukaiņiem. Citu budisma virzienu pārstāvji šim principam nepiekrīt, un liela daļa budistu nav veģetārieši, tas saistīts arī ar to, ka daudzi budisti dzīvo kalnu rajonos, kur bez gaļas lietošanas uzturā nav iespējams izdzīvot. XIV Dalailama, atbildot uz jautājumu, ko viņš domā par veģetārismu, 2000. gadā sacīja: "Tas ir brīnišķīgs. Mums noteikti ir jāveicina veģetārisms." RAKSTS: Budisti aicina aktīvi aizstāvēt dzīvnieku tiesības.

Hinduisms. Hinduisti uzskata, ka pārtika ietekmē cilvēka personību un ka apēstā gaļa cilvēkā veicina agresivitāti un izraisa nemieru, savukārt veģetārs uzturs nomierina prātu un veicina cilvēka garīgo attīstību. Vairums hinduistu ir veģetārieši, galvenokārt laktoveģetārieši, jo tiek uzskatīts, ka pienu no govīm, bifeļiem un kazām iegūst, nenodarot ciešanas dzīvniekiem. Hinduisms māca, ka visiem dzīvniekiem ir dvēsele un ka dzīvnieku nogalināšana izraisa karmiskas sekas. Senajos Indijas rokrakstos vienkārša veģetārā barība tiek dēvēta par "tīru ēdienu"; cilvēks, kas ēd šādu barību, esot mierīgāks, ar možāku prātu un skaidrāku domāšanu. Arī jogi veselības un ētisku apsvērumu dēļ parasti izvēlas veģetāru uzturu.

Islāms. Korāns atļauj gaļas ēšanu, tomēr tajā ir ieteikts uzturā lietot veselīgu barību, un daudzi musulmaņi secina, ka ar to domāts veģetārs uzturs. Muhamedam tiek piedēvēti vairāki izteicieni, kuri atbalsta veģetārismu un nosoda agresīvu attieksmi pret dzīvniekiem. Tādēļ daudzi šiīti un islāma mistiķi, piemēram, sūfisti, uzskata, ka veģetārs dzīvesveids iemieso islāma ideālus, un tādēļ izvēlas veģetāru uzturu.

 

Kristietība. Bībelē attiecībā uz veģetārismu ir atrodami visai pretrunīgi izteikumi. Gaļas ēšana kristiešiem ir atļauta, taču nav ieteicama.

Pirmajā Mozus grāmatā (1:26-28) ir teikts: "Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.""

Bībelē nav norādīts, vai cilvēkam dotā vara pār visiem dzīvajiem radījumiem ļauj tos lietot uzturā. Nākamais pants Pirmajā Mozus grāmatā liek noprast, ka Dievs cilvēkiem nav vēlējis ēst gaļu: "Un Dievs sacīja: "Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo.""

Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka Dieva sākotnējais plāns bija veģetārisms. Grēka rašanās to mainīja, tika ieviesti asins upuri, lai ar tiem izpirktu grēku, jo nāve bija maksa par grēku. Līdz ar pēdējo upuri - Jēzu Kristu - dzīvnieku upurēšana vairs nebija nepieciešama, un veģetārisms kļuva par daļu no kristietības. To apliecina vairākas rakstu vietas Jaunajā derībā, piemēram:

"Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu. Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina." (Apustuļa Pāvila vēstule romiešiem 14:20-21);

"Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo: sargāties no elku upuriem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!" (Apustuļu darbi 15:28-29).

Tomēr veģetārismam kristietībā ir sekundāra nozīme, par to liecina, piemēram, Jēzus Kristus teiktais: "Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā. Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. Tas viss sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna." (Mateja evaņģēlijs 15:17-20 un Marka evaņģēlijs 7:18-23)

"Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis. (..) Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts." (Apustuļa Pāvila vēstule romiešiem 14:3 un 14:14)

http://www.vegetarisms.lv/

 


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv