www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Oļegs, Vineta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Raganu prāvas 16., 17., 18.gs. un inkvizīcija5.11.2007

"Inkvizīcija ar raganu dedzināšanu nenodarbojās - tieši Inkvizīcija centās raganu dedzināšanu novērst - vismaz tajās teritorijās, kur tai 16.-17. gadsimtā joprojām bija teikšana.

Daudz ko citu sliktu Inkvizīcija tiešām ir izdarījusi, un arī ķecerus ir dedzinājusi, bet tā nekad nerīkoja raganu medības. Spānijas inkvizīcija bija pārliecināta, ka raganu apsūdzības ir nepamatotas (bija atsevišķi inkvizitori, kuru viedoklis atšķīrās, bet viņi drīz vien tika ē... atstādināti), un izdeva Klusēšanas Ediktu (aizliedzot kristiešiem runāt par raganām un ticēt tām), jo secināja - ja par raganām un raganībām nerunā, tad nevienu arī dedzināt nemēģina.

Ja papēta vēsturiskos materiālus ir redzams - Spānijā raganu dedzināšanas īslaicīgi notika: Basku reģionā (kurš masu histēriju pārņēma no Francijas. Tieši šie notikumi veicināja Klusēšanas Edikta pieņemšanu), tad, dažus gadus vēlāk apmēram 300 raganas tika notiesātas apejot Inkvizīciju (kas aizliedza turpināt procesu, bet vietējie iedzīvotāji pieprasīja karaļa atļauju, kurš to arī deva. Ne visas šīs raganas tika arī nogalinātas, jo Inkvizīcija savukārt ignorēja karaļa atļauju un joprojām paziņoja, ka vietējiem nav tiesību raganas sodīt), tad vēl pēc laika Katalonijā, kur apmēram 300 raganas tika nogalinātas pirms Inkvizīcijai procesu izdevās apturēt vēlreiz.

Pārpratumus rada agrīnie tekstu tulkojumi, kurus veikuši no jurispudences tālu stāvoši cilvēki - proti - ja bija rakstīts, ka raganu sodījuši pēc inkvizīcijas, tad nenozīmē, ka raganu sodīja Inkvizīcija. Pie baznīcas piederīga organizācija bija "Inkvizīcija". Savukārt "inkvizīcija" (ar mazo "i" un lietojot citus artikulus) ir tiesas procesa veids, kas pastāv arī mūsdienu krimināltiesās. Latviski tā būtu "izmeklēšana"- nozīmē, ka notiesāšana balstās nevis tikai uz privātpersonas izvirzītu apsūdzību un piestādītajiem pierādījumiem (akuzācijas process), bet pirms tiesas kāda publiska institūcija speciāli meklē pierādījumus un izmeklē konkrēto gadījumu. (īsi sakot... Akuzācijas procesā slepkavību izskatīs tikai, ja kāds atnāks ar pierādījumiem pret kādu un pasūdzēsies. Inkvizīcijas procesā slepkavību izskatīs tad, kad atradīs līķi) Raganu gadījumos - šī publiskā institūcija parasti bija izveidota no vietējiem "uzticamiem" iedzīvotājiem, bez īpašas izglītības - tā kā nu... kādi nu tad bija tie pierādījumi, tas jau ir dzirdēts.

Arī Inkvizīcija izmantoja inkvizīcijas procesu. ... Un ķecerus arī Inkvizīcija dedzināja - bet par raganām jau pārsvarā tomēr tika sodīti ne jau tie, kas publiski paziņoja, ka viņi ir pret baznīcas mācību vai vēl kaut ko - sodīja vietējie (parasti cilvēki) par to, ka viņas kā raganas ir kaitējušas pārējiem - slimību uzlaidušas, laukus nopostījušas un tā tālāk. Ir jau mīts par to, ka dedzināja galvenokārt tautas dziednieces, vecmātes un zāļu sieviņas, vai vēl labāk "ar baznīcu konkurējošās vietējās reliģijas praktizētājus" - bet pirmo mītu ir radījušas dažas feministiski noskaņotas vēsturnieces, savukārt otro - neopagāni (ar Gārdneru priekšgalā). Tā varbūt notika atsevišķos reģionos un atsevišķos gadījumos - bet kopumā vērtējot šādas sistēmas nav. (Patiesībā raganu dedzināšanas un spīdzināšanas psihozē vispār nav nekādas sistēmas, kā jau jebkurā masu psihozē). ...

Neko daudz jau Raganu medības neatšķiras arī no ik pa laikam vēsturē manāmās vardarbības pret ebrejiem - tikai ar to atšķirību, ka to, kurš ir ebrejs var noteikt daudz maz objektīvi (absurdi ir iemesli, kādēļ pret viņiem vērsās), bet to, kurš vai kura ir ragana.... noteikt ir daudz grūtāk. Abos gadījumos sabiedrība pie savām nelaimēm nepamatoti mēģināja vainot kādus konkrētus cilvēkus.

... Starp citu, lieli reformatori (Luters, Kalvins, Baksters (..) paši bija aktīvi raganu vajātāji. Tika uzskatīts, ka zinātne un racionālā domāšana ir uzplaukusi tieši Eiropas ziemeļos, kur neesot notikušas raganu medības. ... Patiesībā cilvēki, kas cīnījās par racionālu domāšanu, Z-Eiropā bija reti sastopami, protestantisma zemēs līdz pat 18. gs. vēl ticēja raganām un dēmoniem. Zinātniskās revolūcijas laikā protestantu dominētajās zemēs sadedzināja simtus tūkstošus raganu. ASV to darīja līdz 18. gs., turklāt par tiesnešiem bija pat Harvardas universitātes profesori.

Salemas (Masačūsetas štats) prāvas sākās ar gadījumu 1692. gadā, kad maza meitenīte saslima - viņas simptomi bija aptuveni šādi- konvulsijas, nesakarīgu skaņu izdošana, ķermeņa raustīšanās. Toreiz ārstiem radās tikai viena diagnoze- burvestības- tātad, šī meitene ir ragana. Vēlāk tādi paši simptomi parādījās arī citām meitenēm, kas veicināja "inkvizīju", kura atņēma dzīvību 25 cilvēkiem, cietumi tika piepildīti ar nevainīgiem cilvēkiem..

Vēlāk tika izveidota īpaša grupa, kas izlēma, ka vairākas meitenes ciemā, kurām parādījās tie paši simptomi, nevar ilgāk tikt slēptas. Tā kā puritāņi nespēja atrast loģisku skaidrojumu, viņi pievērsās māņticībai - meitenes esot raganas. Starp citu, lielākā daļa šo sieviešu, kas tika notiesātas, bija savā ziņā atšķirīgas. Sabiedrība nespēja pieņemt šīs atšķirības, kas vēl vairāk veicināja viņu notiesāšanu.

19 cilvēki bija pakārti, 1 tika saplosīts līdz nāvei, vismaz 5 nomira cietumā smagos apstākļos. Vairāk kā 160 cilvēki tika apsūdzēti par maģijas pielietošanu, vairums tika notiesāti un ievietoti cietumā, daudziem tika liegtas viņu likumīgās tiesības un atņemta manta. ...

(visā šajā pasākumā Inkvizīcijai kā katoļu baznīcas doktrīnas tīrības institūcijai nebija un nevarēja būt nekādas līdzdalības, jo nekāda šāda veida struktūra tur vienkārši nedarbojās)

... Lielākā daļa raganu prāvu norisinājās Ziemeļeiropā un Skandināvijā (arī Amerikā) laikā no 16.gs. beigām līdz 18.gs. un psihozes maksimums attiecas uz 17.gs. Uzskata, ka šajā laika posmā oficiāli uz nāvi notiesāja apmēram ceturtdaļmiljonu raganu , bet vēl daudzas citas nelikumīgi nolinčoja un pakāra pūlis, kas meklēja grēkāzi, kuram uzvelt vainu par sliktu ražu vai lopu sērgām. ...

Vairumā gadījumu, lai izspiestu atzīšanos, raganas patiešām sadistiski spīdzināja, bieži pilnībā sakropļojot. Slavens ar savām privātajām izpriecām raganu spīdzināšanā ir, piemēram, Dānijas un Norvēģijas karalis Kristiāns IV, kam lieli nopelni Kopenhāgenas vecpilsētas šodienas „sejas” radīšanā un dažās militārās uzvarās pār Zviedriju. Šāda veida tiesām Ziemeļeiropā radās pat sava veida speciālistu cunfte, kas nodarbojās ar to kā ar profesiju iedzīvojoties no tiesājamo mantas.

(Un atkal šādi paņēmieni absolūti nepamatoti tiek pierakstīti katoļu Inkvizīcijai, kura gan arī lietoja spīdzināšanu, bet Inkvizīcijai bija stingri aizliegts spīdzināšanas rezultātā jebkādā veidā cilvēku sakropļot un pēc noteikumiem spīdzināt drīkstēja prāvas laikā tikai vienu reizi – salīdzinot ar tā laika laicīgajām vai protestantu tiesām tie bija spīdzināšanas stingri ierobežojoši noteikumi, kuri gan tika pārkāpti ticības karu un asu ticības cīņu laikā, tomēr tādi pastāvēja). Arī ūdens pārbaudes procedūras un citas tml. lietas, protams, ir saistītas ar raganu prāvām un šāda veida inkvizīcijas procesu, bet nekādi ne ar Inkvizīciju, jo kā jau noskaidrojām, šāda veida prāvas tā vispār nerīkoja. Inkvizīcija, protams, bija varena organizācija, no kuras baidījās un kura daudziem cilvēkiem iedvesa šausmas zemēs, kur tai bija liela vara, kā ticības karu laiku Spānija, piemēram, jo tā varēja vienā mirklī cilvēku ar lielu laicīgo varu un vareniem finansu līdzekļiem pārvērst par neko utt., bet ir lietas, kur ir nepieciešams mazliet objektīvi paskatīties uz vēsturi).

kāda saruna Interneta telpā 2003.gadā, iesūtīja Guga


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv