www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Par miega okulto nozīmi.28.11.2007

Piedaloties kādā antroposofiskajā meditācijas seminārā, es dzirdēju sekojošu domu:

„Mūsdienu cilvēks nepareizi guļ, tādēļ viņš arī nav īsti nomodā un nevar pildīt savus dzīves pienākumus ar pilnu apziņu, kas savukārt ir cēlonis nepareizam miegam.”

Dzirdētais lika man vairāk iedziļināties miega un nomoda jautājumos.

Kas tad īsti ir miegs? Miega laikā cilvēka es un astrālais ķermenis dodas garīgajā sfērā, atstājot dzīvības un fizisko ķermeni gultā.[1] Cilvēka Es un astrālais ķermenis atrodas garīgajā sfērā, kur tam nepieciešams satikties ar saviem mirušajiem tuviniekiem, savu sargeņģeli, pārskatīt dotās inkarnācijas uzdevumus un kā konkrētā zemesdzīve saskan un turpina iepriekšējas dzīvēs iesāktos uzdevumu. Cilvēka Es un astrālais ķermenis miega laika tāpat iedarbojas no ārpuses uz fizisko un dzīvības ķermeni, kuri ir dienas laikā zaudējuši spēkus, lai tos atjaunotu.

 Ar nolūku es lietoju vārdu nepieciešams, jo diemžēl cilvēki nepareiza miega rezultātā bieži šo garīgi nepieciešamo darbību vairs neveic.

Tā rezultātā rodas virkne seku, kas ne tikai negatīvi ietekmē cilvēka dzīvi īsākā laika posmā, bet ir arī ar ļoti negatīvām sekām daudz garākā laika posmā, kas var pat iziet ārpus konkrētās inkarnācijas.

Garīgajā sfērā ir savas pakāpes, kuras cilvēka gars sasniedz atkarībā no savas garīgās sagatavotības. Tā antroposofijā apskata astrālās pasaules dažādus līmeņu, vēl augstāk atrodas gara pasaules sfēras kurās nonāk cilveks gan naktī, gan arī pēc kārtējās zemes dzīves. Atkarībā no atrašanās vietas garīgajā pasaulē, cilvēks var iedarboties uz gultā esošo fizisko un dzīvības ķermeni. Ja izdodas nokļūt gara sfērā, tad var redzēt savas iepriekšējās zemes dzīves, satikt augstas garīgās būtnes un to visu tad „iespiest” savā fiziskajā un dzīvības ķermenī, kā nojausmas, kā sava veida bezapzinīgus impulsus, kas vada cilvēku tālāk uz pareizā ceļa dzīvē, pat ja viņš nomoda stāvoklī par nakts pārdzīvojumu apzinīgi neatceras. Tas turpinās darboties viņa zemapziņā.

Redziet, te atklājas viens ārkārtīgi dzīvei svarīgs moments, kuru cilvēki savās dzīvēs bieži noguļ,  tas ir - pieslēgšanās savai karmai! Cilvēki līdz galam nesaprot, cik no tā, kā viņam izdodas uztvert savas dzīves vadlīniju, kas vijas cauri daudzām zemes dzīvēm, ir atkarīga arī viņa apmierinātība ar dzīvi un savu likteni.

 Mūsu civilizācijā tiek uzskatīts un apzinīgi no bērnības ieaudzināts, ka apmierinātība ar dzīvi lielā mērā ir atkarīga no ieņemamā stāvokļa, naudas līdzekļiem utt. Esmu pārliecināts, ka tas ir šī laikmeta ļaunais gars, kas šādi inspirē cilvēci, lai to vēl tālak novirzītu no savas dievišķās būtības un sūtības izpratnes.

 Esmu dzirdējis, ka kādreiz sabiedrība salīdzinot R.Šteinera Waldorfskolas ar valsts skolām lieto salīdzināšanas kritērijus, cik no katras skolas beidzējiem ir kļuvuši pazīstami politiķi vai lielu firmu īpašnieki utt. Bieži tas ir kā augstprātīgs aizrādijums Waldorfskolām, ka viņu beidzēju vidū nav tik daudz pārstāvju no iepriekš uzskaitītajām profesiju kategorijām. Un cik dīvaini, šajā vērtējumā nemaz netiek ņemts vērā, cik apmierinats cilvēks ir ar savu dzīvi, ar savu vietu pasaulē. Absurds, dzīvība tiek vērtēta ar nedzīvi mehāniskiem kritērijiem.

Viens no cilvēka dzīves svarīgākajiem garīgi ētiskajiem uzdevumiem: atrast savu karmu un pieslēgties tai!

Daudziem var paiet gadi, līdz viņi atrod savas dzīves sūtību, daudzi nemaz to neatrod.

Lūk, pareiza miega laikā, kad cilvēks nonāk gara pasaulēs saskarsmē ar savu likteni, viņš atkal spēj no jauna atrast un atjaunot savas dzīves mērķus un uzdevumus, kurus viņam ir spraudusi Dievišķā pasaule un atgriezties pie savas dzīves misijas izpratnes.

Karmas piepildijums nav vienīgais, ko cilveks iegūst pareiza miega laikā.

Pareizi gulēt arī ikdienas normālai dzīvei tas ir vairāk kā nepieciešams. Mēs visi zinām[2], ka miega kvalitāte nav atkarīga no tā ilguma. Var gulēt 8 stundas un tomēr miegs var nesniegt to, ko tam vajadzētu sniegt. Citreiz pietiek ar pavisam īsu brīdi, lai no rīta justos atspirdzis un možs. Kapēc tas tā ir? Un atkal jāsaka, ka tas ir atkarīgs, cik tālu gara sfērās mēs esam bijuši nakts laikā.

Tā kā šis raksts ir adresēts cilvekiem ar ezotēriskām zināšanām, tad te vietā būtu pieminēt arī to, ka naktī, lai nokļūtu gara sfērā, mums ir jāpaiet garām Sliekšņa Sargam.[3] Sliekšņa Sargs arī nomoda laikā liedz cilvēkam nesagatavotam uztvert ar fiziskajām maņām gara pasaules sfēru. Tas ir tāpēc, lai cilvēks, ja viņš nesagatavots ieiet gara pasaulē, lai viņš sev nenodarītu nelabojamu postu. Tāpēc daudzi cilvēki nevar paiet garām Sliekšņa Sargam un ir spiesti pavadīt nakti zemākajā astrālajā sfērā kopā ar zemākajām astrālajām būtnēm un tāda paša attīstības līmeņa cilvēku dvēselēm.

Kā lai nokļūst garīgajā pasaulē tur, kur atrodas inspirācijas avots visam dzīvajam un svētajam?

Ir nepieciešama sagatavošanās. Vispirms jau pareizi sagatavoties miegam. Par to esmu jau esmu rakstijis iepriekš, bet varu galvenās domas īsumā atkārtot.

Vispirms jāsāk jau laicīgi atraisīties no materiālās pasaules domām. Jo tuvāk nāk gulēt iešanas brīdis, jo garīgākām tām jābūt! Te ieteicams lasīt kādu inspirējošu literatūru, nodarboties ar kādu mierīgu mākslas nodarbi.  Šajā vakara stundā dvēselē jāvalda pamatdomai: „drīz es aiziešu garīgajā pasaulē. Tur es satikšos ar savu sargeņģeli, maniem mirušajiem tuviniekiem un draugiem, ar citām garīgām būtnēm.”

 Vēl tuvāk pienākot aizmigšanas brīdim, gara zinātņu māceklim jāveic dienas atskata vingrinājums un pēc tam sev noteiktās, regulārās meditācijas vakara daļa.[4]

Dienas atskata laikā jāļauj lai pagājušās dienas notikumi aizslīd acu priekšā, pie tam, apgrieztā kārtībā. Jāsāk ar vakara notikumiem, un pamazām jānonāk līdz rītam, un tad jāmēģina ieiet iepriekšējās nakts notikumos. Ieliekoties gultā, var gara acu priekšā turēt kādu no R.Šteinera vārsmām ar kuru tad pamazām iemigt. Bet jācenšas vakara vingrinājumu laikā neaizmigt. Tāpēc labāk ir meditēt sēdus, bet ne guļus stāvoklī. Jo meditācija guļot parasti liek ātri iemigt.

No kā vajadzētu izvairīties..

 

U.Saveļjevs


[1] Vairāk par cilvēka ķermeņiem: R.Šteiners, „Teosofija”.

[2] Uzrakstot šīs rindas, autoram ienāca pratā, ka musu materiālajā sabiedrībā iespējams ir cilvēki, kas nepazīst miega svētīgo iedarbību, bet ir tā pieraduši nepareizi gulēt, ka nemaz nemana to ļaunumu, kas viņiem tiek nodarīts nepareizi guļot.

[3] Vairāk par Sliekšņa Sargu: R.Šteiners, „Kā iegūt augstāko pasauļu atziņas”.

[4] Antroposofiskajā gara zinātnē meditācijas parasti sastāv no divām vai trim daļām. Sākums vakarā, turpinājums no rīta. Vairāk par to: 'Anweisungen für eine esoterische Schulung' GA 245, R.Steiner Verlag, Dornach 1979.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv