www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kazimirs, Izidors
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kas par daudz, tas par skādi !23.12.2007

Šo spārnoto teicienu var attiecināt uz visām jomām. Gan filozofiski gribētos piebilst, ka tas tikpat labi attiecas arī uz antitēzi - kas par maz, tas arī ir par skādi...

Tēzes ilustrācijai šajā prātojumā pievērsīšos dažiem it kā paradoksiem ar kuriem dzīvē sastopamies cilvēku fiziskās un psihiskās veselības jomās.

Vispirms : Netīrība - tas nemaz nav tik slikti! Kā tad tā!? Tīrība un higiēna taču ir viens no galvenajiem civilizācijas sasniegumiem un balstiem, kas ļāva apkarot daudzas nāvējošas slimības un epidēmijas!

Bet ieskatīsimies dzīvē vērīgāk! Cik gan daudz un bieži supersterīlos apstākļos turētie zīdaiņi un mazbērni slimo un nīkuļo ar visādām kaitēm, , bet tiem, kas rāpo pa netīru grīdu un visu ko bāž mutē, nepiemetas nekas! Izskaidrojums še visai vienkāršs. Tas pa grīdu rāpojošais un visādus netīrumus nogaršojis jau ir automātiski vakcinējies un norūdījies. Un arī izturējis gan visai nežēlīgo, taču cilvēcei svētīgo dabisko atlasi. Tas izklausās varbūt pārāk ciniski, taču medicīnas sasniegumi daudzos gadījumos, „izvelkot” visus dzimušos vārguļus, cilvēcei izdara arī „lāča pakalpojumu”. Vairumā gadījumu tie visu dzīvi nīkuļos, mocīsies paši un mocīs citus, atražos tādus pat vārguļus un turpinās piesārņot cilvēces ģenētisko fondu...

Savukārt tie, kas cītīgi mazgājas un beržas diez kāpēc bieži vien ir nomocījušies ar visādiem izsitumiem, iekaisumiem, ekzēmām, furunkuļiem un alerģijām. Nu kurš gan saprātīgi domājošs cilvēks šodien nepiekritīs domai, ka jo biežāk un rūpīgāk mazgājas, jo labāka ir veselība!? Tomēr Šveices ārsts - dermatologs Roberts Meijers riskēja un izdarīja unikālu eksperimentu. Viņš savāca ar smagām ādas kaitēm slimojošus brīvprātīgos un ieteica kādu laiku padzīvot galīgi „antisanitāros” apstākļos, vairs nelietojot nekādus medikamentus. Protams, sākotnēji daudziem slimība saasinājās un viens otrs no šīm „mocībām” atteicās. Taču tie, kas izturēja līdz galam, pilnīgi atbrīvojās no ekzēmām, psoriazes, neirodermatīta un trofiskām čūlām!

Cilvēka organisms ir sarežģīta automātiskai vadībai pakļauta sistēma. Ar visādām kaitēm organisms tiek galā (ja tiek...) pats, ja vien tas nav pārāk novārdzināts vai saindēts (bet uz vārdzināšanos un indēšanos ļaudis ir dikti iemanījušies!) un ir „kārtībā” tā ģenētiskais kods (pie kura defektiem pieder arī tā saucamās „karmiskās slimības”). Visa „medicīna” organismam var tikai piepalīdzēt un ne vairāk. Tādēļ ir tik liela nozīme savlaicīgai diagnostikai un profilaksei ar sabalansētu uzturu un dabiskām bioloģiski aktīvām piedevām,

Meijers šim fenomenam sniedza pamatotu zinātnisku izskaidrojumu Viņš uzskata, ka dabiskos apstākļos āda ir pārklāta ar tādu kā aizsargslāni, kas veidojas no sviedriem, taukiem, simbiozē esošās mikrofloras (labdabīgiem mikroorganismiem), kas ādu un līdz ar to arī visu organismu palīdz aizsargāt pret dažādiem kaitīgiem faktoriem. Cītīgi mazgājoties un beržoties šis aizsargslānis tiek iznīcināts, paverot brīvu ceļu dažādo patogeno baktēriju un vīrusu uzbrukumam.

Āda ir ļoti sarežģīta un jūtīga cilvēka organisma daļa, sastādot apm. 20% tā masas, un būtībā tā ir vislielākais dziedzeris, kas iespaido vai realizē dažādas funkcijas - elpošana, termoregulācija, vielu maiņa, fermentu izstrāde. Tā ir sasaistīta ar visiem iekšējiem orgāniem un citiem endokrīnajiem dziedzeriem. Vārdu sakot, ar ādu ir „joki mazi” un ar visādām kosmētiskām un higiēniskām manipulācijām vajadzētu būt apdomīgiem.

Starp citu, mongoļiem esot tāds ticējums, ka mazgājoties tiekot aizskalota arī laime... Un nez cik bieži un pamatīgi var mazgāties eskimosi!? Tomēr nekādas ādas slimību epidēmijas tiem neesot manītas.

Tagad par citu arī it kā paradoksu. Vai sports ir ceļš uz slimībām ? Sportisti taču ir veselīgi un norūdījušies stipras gribas cilvēki! Tādēļ sports tiek visādi propagandēts un atbalstīts. Sportista karjera un slava ir daudzu jaunekļu sapnis.

Taču reālajā dzīvē visai bieži nākas redzēt kā sportisti nāvējoši sabrūk „kaujas laukā” un kā mūža beigās tie mocās ar sistemātiskās pārslodzēs sagandētu veselību. Laikam jau pārslodžu negācijām arī darbojas kāds savdabīgs „nezūdamības likums”, tās uzkrājas un agri vai vēlu liek sevi manīt. Kamēr ir jaunība vai spēka gadi, liekas, ka viss ir „o kei”, un tikai pēc gadiem viss uzkrātais sāpīgi atspēlējas. Kausu, medaļu un diplomu kolekcija to kompensēt un par labu vērst diemžēl nespēj... Atliek tikai vairs sevi mierināt, ka „reiz bija un reiz es biju!”...

Sporta ārsti ir ievērojuši, ka viņu aprūpējamiem sportistiem cītīgu treniņu laikā ar veselību parasti ir lieliski, taču, kā pienāk sacīkstes, tad kā par spīti uzkrīt visādas lielākas vai mazākas ķibeles un savārgumi. Padziļināti pētījumi parādīja, ka sportistu asiņu plazmā pēc intensīvām treniņu slodzēm ievērojami samazinās vai pat vispār pazūd vairākas tā saucamo imunoglobulīnu klases, kuru funkcijās ietilpst organisma aizsardzība pret visādu infekciju invāzijām. . To normāls līmenis atjaunojas tikai kādās 2 – 4 nedēļās pēc treniņu stresiem. Šajā posmā organisms ir palicis bez savas efektīvās automātiskās aizsardzības un „veselīgie sportisti” ātri vien iemanās noķert labākajā gadījumā kādu „nevainīgu saaukstēšanos”” vai kāda perēkļa aizmetni kam daudz nopietnākam un bīstamākam. Tā nu iznāk, ka centīgi un cītīgi trenējoties un sacensībās no sevis izspiežot ko vien tik spēj vai pat nespēj, sportists sistemātiski savu organismu grauj un indē ar „vieglo savārgumu” radītajiem toksīniem. Tad jau arī nebūtu ko brīnīties par bēdīgo fiasko mūža otrajā pusē...

Izrādās, ka tā saucamās „rīta rosmes”, kas tiek cītīgi propagandētas kā veselīga dzīvesveida obligāta sastāvdaļa, nemaz tik labas nav! 2002. gadā angļu zinātnieki pētījumos konstatēja, ka rīta puses fiziskās slodzes palielina risku saslimt ar infekciju slimībām, jo tās samazinot organisma aizsargspējas. Mehānisms apmēram līdzīgs kā sportistu treniņu pārslodzēs. Japāņu zinātnieki ir izpētījuši, ka pēc rīta „veselības skrējieniem” asiņu sarecamība pieaug par 6%. Bet sarecamība veicina tīk bīstamo trombu veidošanos! Bet pēc vakara skrējieniem, taisni otrādi, sarecamība pazeminoties par 20 %! Tādēļ labāk būtu skriet un vingrot vakaros!

Pētījumi ir parādījuši, ka paaugstinātas fiziskas slodzes sevišķi bīstamas ir cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Smagsvarcelšana, forsēta skriešana , futbola un hokeja izraisītās intensīvās pārslodzes no asinsvadu sieniņām atrauj holesterīna nosēdumus un to sakrājumi aizsprosto artērijas, kas ir biežs pusmūža vīriešu pēkšņas nāves iemesls. Ar to skriešanu (lai gan mērenā izpildījumā tā tik tiešām labvēlīgi iedarbojas uz elpošanu un asinsriti ) arī diez kas nav. Tā bendē ne tikai sirdi, bet kaitīgi iedarbojas arī uz mugurkaulu, it sevišķi skrienot pa cietu virsmu. Momentā, ,kad skrienot kāju pēdas pieskaras zemei, impulsā smaguma spēka iedarbība pieaug 5 reizes. Tā 80 kilogramīgs skrējējs pie katra soļa savam mugurkaulam uzbrūk ar 400 kilogramīgu slodzi! Mehāniķiem ir labi zināms, ka impulsveida slodze uz konstrukciju iedarbojas ievērojami graujošāk nekā statiska. Tādēļ ierīces, kurām nākas strādāt impulsslodzes režīmā, konstruē ar ievērojami lielāku drošības rezervi.

Visāda veida liekšanās un locīšanās, sevišķi, ja tas notiek strauji un vēl trakāk, ja tas saistās ar liela smaguma pacelšanu, ir riskanta ar mugurkaula skriemeļu pārbīdi, kas var izsaukt ļoti smagas sekas. Tā ka sportisti svarcēlāji, kas sparīgi „uzrauj” simtkilogramīgas bumbas, būtībā ir potenciāli pašnāvnieki! (Ko gan cilvēks nedara mirkļa slavas dēļ! Jeb - štrunts par bitēm, ka tik medus!)

Spriežot filozofiskā aspektā - kas tad būtu ļaudīm svētīgāks un nepieciešamāks -- fizkultūra vai sports ? Ar fizkultūru saprāta robežās tā kā būtu skaidrs. Kustības un mērena slodze veicina un harmonizē fizioloģiskos procesus. Tādēļ tā visnotaļ būtu atbalstāma un propagandējama, it sevišķi pusaudžu gados, kad noris organisma formēšanās. Pēcāk tā nepieciešama vispārējā tonusa uzturēšanai. Citādāk ir ar sportu un dzīšanos pēc rekordiem. Nu ko tad cilvēce un civilizācija iegūst, ja daži indivīdi, sevi treniņos pārmocot, iemanās 100 metrus noskriet dažas simtdaļsekundes ātrāk, uzlekt par dažiem centimetriem augstāk, pacelt par dažiem desmitiem kilogramu smagākas svarbumbas un tamlīdzīgi ? No šiem visādiem rekordiem cilvēce kopumā veselīgāka un fiziski attīstītāka netop. Paši rekordmeņi gan riskē ar savas veselības neatgriezenisku sagandēšanu un sava aktīvā mūža izniekošanu. Būtībā sporta slavu alkstošie atrodas nožēlojamu gladiatoru situācijā, kad sevi ziedo pārejošas mirkļa slavas dēļ . Viens otrs ar sportu pārlieku pārņemts jauneklis savus labākos gadus tā arī pavada spārdot bumbu vai trenkājot ripu, kārtīgu izglītību un profesionālās zināšanas tā arī neiegūstot. Gan jāatzīst, ka no aizraušanās ar sportu ir arī viens otrs labums - neiekļūst nikotīna un alkohola atkarībā un, sevi piespiežot treniņos, attīsta un formē gribasspēku un raksturu.

Specifisks veselības gandēšanas veids ir aizraušanās ar modes ākstībām, it sevišķi jauno sieviešu vidū. Kad savā laikā modē nāca kaprona zeķes, modes upuri pat ziemas spelgoņā skraidīja ar „basām kājām” un „pusplikiem dupšiem”, izprovocējot dažādas tā saukto „sieviešu slimību” epidēmijas. Glābiņu sniedza garo bikšu mode, taču tā sāka izvirst, bikšu augšdaļu krietni nolaižot zem jostas vietas. Tā nu sievietes tagad skraida ar pusplikiem vēderiem un mugurām. Dakteri uz pusmūža posmu un pat agrāk skumji prognozē nieru un olnīcu iekaisumus...

Atsevišķa draudoša problēma ir pīpošana un „ripu rīšana”, kas skaitās „kruti” un stilīgi... Un kad velnam tas mazais pirkstiņš ir iedots, tad jau no tā tikt vaļā vairs tikpat kā nav iespējams...

Tā nu vairums ļaužu aiz muļķības, vieglprātības vai neziņas posta savu veselību kā nu kurš māk un prot... Un visbiežāk aizmirstot veco labo parunu - kas par daudz, tas par skādi!

Arvīds Kalme


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv