www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kazimirs, Izidors
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Brīvmūrniecība šeit un šodien03.03.2005

Cienītās dāmas, godātie kungi!

Tāpat kā vairums cilvēku nevēlas un nevar attiekties no zināšanām par savu izcelsmi un pagātni, arī juridiskās personas, pie kurām pieskaitāmas arī fizisko personu apvienības atbilstoši katras valsts tiesiskajai kārtībai, ir ieinteresētas savā sākotnē un vēsturē. Vēl jo vairāk, ja tās šo sākotni un vēsturi iedomājas kā ietekmīgu, atzītu un pat slavenu. Priekšstata un apziņas izveidošanos par tādām pozitīvām iezīmēm lielā mērā rada ievērojami organizācijas biedri pagātnē un tagadnē.

Jau pats šīs grāmatas vāks rāda izcilas personības, kuras bija brīvmūrnieki un ar saviem darbiem ir devušas ilgstošu ieguldījumu cilvēces vispārēja kultūrā, kas varbūt kādreiz kļūs par realitāti. Šīs kustības slaveno un nozīmīgo dalībnieku sarakstu varētu vēl daudzkārt pagarināt. Katra enciklopēdiskā vārdnīca, ja vien kaut kādu iemeslu dēļ nav nelietišķi vienpusīga, min pārsteidzoši lielu šādu personību skaitu. Taču tagadnei un nākotnei laikam gan būs par maz sauļoties pagātnes slavā. Atbildi uz jautājumu, kādēļ brīvmūrniecība šiem vīriem šķita saistoša, pa lielai daļai var gūt no šo personu darbiem un rīcības. Daudzos gadījumos tas gan prasa laiku - tik daudz laika, cik, šķiet, vairs nav cilvēkam, no kura profesionālais darbs prasa visu. Ne jau visi brīvmūrnieki savu brīvmūrniecības novērtējumu un pārliecību, ka saskarsme ar brīvmūrniecības ētisko misiju ir iešanas vērts ceļš, pauduši tik skaidri kā komponists Mocarts (Mozarf) (kopā libretistu Sikanederu (Schikaneder)) savā operā ,,Burvju flauta" vai vācu dzejnieks Lesings (Lessing) savā lugā ,,Nātans Gudrais" un dialogā ,,Ernests un Falks".

Atskatoties atpakaļ uz trim gadsimtiem, kuri deva ievērojamu skaitu patiešām lielu personību, mūsdienās rodas jautājums, vai tikai ar šiem vīriem arī nebeidzās laikmets, kam vajadzēja tādus prātus.

Lai tuvinātos jautājumam, vai un kāda varētu būt brīvmūrniecibas jēga un vērtība tagadnē un nākotnē, ir vērts iemest aci, kā brīvmūrniecību apraksta kāda enciklopēdiskā vārdnīca, kuras centienus pēc objektivitātes diez vai var apšaubīt. Vācu konversācijas vārdnīca ,,Brokhausa enciklopēdija" sniedz šādu brīvmūrniecības aprakstu: ,,Brīvmūrniecība ir starptautiska kustība ar humanitārām idejām, kas brīvmūrniekiem tiek izplatītas viņu ložu ,,darbos". Ievērojot cilvēka godu un cieņu, brīvmūrnieki ir par toleranci, brīvu personības attīstību, gatavību palīdzēt un vispārēju cilvēkmīlestību.

Šādā nozīmē brīvmūrniecība cenšas uzrunāt un veidot atsevišķo cilvēku. Tās pamats ir pārliecība, ka visus konfliktus var nokārtot bez graujošām sekām, izveidojot starp cilvēkiem pietiekamas savstarpējās uzticības attiecības. Brālīgajā kopībā tempļa darbos iemantotajai pašizziņai vienlaikus jāasina sirdsapziņa un atbildības sajūta iepretī valstij un sabiedrībai. Ložas dalībnieks, kurš piedalās rituālajās darbībās, ar to simbolikas palīdzību ieliek sevi universuma likumsakarībās un tādējādi viņam jāmācās pieaugošā mērā veidot savu dzīvi atbilstoši augstākai apziņai. Katriem darbiem ir svētku raksturs. Brīvmūrniecības paražas sakņojas būvdarbnīcās. Par „darbiem" nosauktie ,,brāļu" saieti notiek atbilstoši katras valsts tradīcijām ne biežāk kā reizi nedēļā. Šo darbu kodols atbilstoši vācu, austriešu un šveiciešu brīvmūrniecības skolai ir kādas noteiktas tēmas izskaidrošana, tā sauktais rasējums, par kuru brāļi diskutē tūlīt pēc tikšanās templī, kā dēvē rituālo darbu norises vietu." Cilvēces vēsture skaidri rāda, ka maz ir to valstu un laikmetu, kas būtu garāki par vienas paaudzes mūžu un būtu brīvi no kariem. Mūsu visu dzīve pēc pašu pieredzes rāda, cik grūti ir veidot un attīstīt savu personību, lai tā vairāk - vai vismaz -tuvinātos kādam ideālam homogēnam veidolam, - kā no stereometrijas pasaules, piemēram, kvadrātam.

Arī 21. gadsimta ložās diskutē un arvien no jauna pakļauj kritiskai analīzei tolerances saturu un robežas, vispārējās cilvēkmīlestības jēdzienu, cilvēka brīvas attīstības būtību un iespējas.

Ticība tam, ka katrs atsevišķais cilvēks savā mūža gaitā un pati cilvēku sabiedrība ir spējīga ilgstošā attīstībā piepildīt sevi, un ka tas viņiem pat ir nepieciešams, veido divējādu brīvmūrniecības ietvaru: darbi ir ar sevi un - no atsevišķā cilvēka - darbu ar sabiedrību, kuras stāvoklis, jādomā, nekad nebūs pilnīgs. No tā izriet pareizais pieņēmums, ka tāds gars ir saistīts ar apgaismības laikmeta vienkāršajiem aicinājumiem pēc brīvības, vienlīdzības un brālības. Šo centienu kopuma apzīmēšanai

tika izvelēts jēdziens ,,apgaismība", kura savukārt tiek skaidrota ar gribu atbrīvoties no tās nepilngadības, kas atkarīga no sevis paša. Izskatās, ka cilvēka būtībai piemīt drīzāk nesātība, iegūstot sev priekšrocības, un drīzāk pieticība, uzņemoties pūles un pienākumus. Katrs cilvēks arvien no jauna saskaras ar darbu ar sevi un arī sabiedrības stāvoklis nekad nav pilnīgs, ņemot vērā tās locekļu maksimāli iespējamo labklājību un, kā to summas, - pašas sabiedrības labklājību. Apgaismība - griba un gars, kas stāv aiz darba ar sevi un ar sabiedrību, - nav ne sasniegts, ne sasniedzams stāvoklis, bet gan pastāvīgs process, kuram arvien ir nepieciešami jauni impulsi. Brīvmūrnieks nepārveido pasauli ar atsevišķu spēcīgu rīcību, ne ar aicinājumiem un līdzdalību revolūcijās, bet gan piedalās sabiedrības pārveidošanā tādējādi, ka savu pastāvīgā darbā esošo personību iegulda esošo iespēju attīstībai miera ceļā. Piemērota atslēga brīvmūrniecības izpratnei ir uz ložas ,,Zu den drei Sāulen im Siiden" četru gadu pastāvēšanu klajā nākušā svētku izdevuma nosaukums ,,Sazvērestība labā nolūkā" (»Verschworung zum Guten") - bez konfesijām un katrā ziņā bez to dogmām. Austrijas 1. pakāpes rituālā tā sauktais 1. pārraugs uz godājamā meistara jautājumu, kāds ir brīvmūrnieku darba mērķis, atbild, ka tā jēga ir ,,apgaismot garu un iesildīt sirdi visam labajam, patiesajam un skaistajam". Mums gan nav zināma visaptveroša definīcija labajam, mēs, protams, nezinām, kas ir pilnīga patiesība un mums nav iespējams stingri noteikt skaistā jēdzienu, taču par visu teikto, darīto un neizpildīto gan varēsim rast viedokli, kas mums lielā mērā saskanēs, - vai šis vārds, rīcība vai neizpildītais atbilst ,,labā, patiesā un skaistā" garam, kas pamatā ir ielikts visos mūsos. Brīvmūrnieks tuvojas gatavībai arvien no jauna uzdot sev ,,kritisko jautājumu", vai viņa runa, darbi un nepadarītais ir samērojami ar apmierinošu atbildi salīdzinājumā ar minētajām masoniskajām vērtībām. Jo vairāk cilvēku tagadnē un nākotnē ir gatavi uzdot paši sev šo kritisko jautājumu, jo iepriecinošāks kļūs attiecīgās sabiedrības stāvoklis un, kā mērķis, - cilvēces pašsajūta.

Cilvēces vēsturi līdz pat mūsdienām ieskauj neskaitāmas sistēmu un indivīdu zvērības un briesmu darbi - tāpēc, ka izšķirošos brīžos kritiskais jautājums ir ticis izspiests no apziņas un publiskās telpas, nevis ticis uzdots. Tas pats attieksies uz tagadni un nākotni, ja pietrūkst drosmes un pašsaprotamības uzdot šo jautājumu. Brīvmūrnieki vēlas sevi un sabiedrību pietuvināt kritiskajam jautājumam.

 


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv