www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kitija, Viesturs, Viestards
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Kā radušies nedēļas dienu nosaukumi?15.01.2008

Senatnē bija laiks, kad nedēļas dienām nebija savu nosaukumu! Iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Cilvēks vēl nebija izdomājis nedēļu.

Tolaik laiku dalīja tikai mēnešos, tāpēc bija pārāk daudz dienu, lai katrai no tām izdomātu nosaukumu. Taču līdz ar pilsētu būvēšanu cilvēkiem bija nepieciešama atsevišķa tirgošanās diena, tirgus diena. Dažreiz šādas dienas notika katru desmito mēneša dienu, dažreiz - katru septīto vai katru piekto. Babilonā tā bija katra septīto dienu. Šajā dienā neviens nestrādāja, ļaudis satikās, lai tirgotos un noturēja reliģiskas ceremonijas.

Ebreji šo piemēru pārņēma, tikai izdalīja katru septīto dienu reliģiskiem mērķiem. Tā radās nedēļa - tās bija dienas starp tirgus dienām. Ebreji katrai dienai deva nosaukumu, vienkāršāk sakot, tas bija kārtas numurs pēc sestdienas - dienas pirms tirgus dienas.

Ēģiptieši, pārņemdami nedēļas sistēmu, nedēļas dienas nosauca pēc piecām planētām, Saules un mēness. Senajā Romā arī lietoja ēģiptiešu nedēļas dienu nosaukumus: Saules, Mēness, Marsa, Merkura, Jupitera, Veneras un Saturna diena.

Mums pieņemta jaukta nedēļas dienu nosaukšanas forma: no pirmdienas līdz piektdienai- dienas kārtas numuri, sestdienas un svētdienas nosaukumam ir reliģiska izcelsme.

Starp citu, kad mēs sakām "diena", mēs ar to saprotam laika periodu starp saullēktu un saulrietu. Senajā Romā diena ilga no pusnakts līdz pusnaktij, un pašlaik daudzas valstis lieto šo metodi.

nakts.eclub.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv