www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Nanija, Ilgmārs, Igmārs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Džecjuns Milarepa25.01.2008

Ja uz mūsu civilizāciju izsenis interesējošo jautājumu: "Kas ir cilvēka apziņa?" piekrītam atbildēt ar dāņu kosmologa Martinusa lako­nisko izteikumu - "apziņa ir enerģijas plūsma", un no Šī skata punkta turpinām analizēt austrumu un rietumu dižgaru apziņas lauka izpētei veltītos darbus, tajos varam saskatīt vienotu principu - nepārtrauktā, radošā mainī­bā esošo makro un mikrokosma manifestāciju laiktelpā. Tas savukārt ļauj secināt, ka uz mūsu planētas mītošās cilvēku populācijas radošā enerģija viskrāšņāk izpaužas zinātnē un māk­slā, sasniedzot apogeju meditācijā un kontem­plācijā. Konfūcijs, Laodzi, Sokrāts, Platons, Svētais Augustīns, Patandžali, Milarepa, Vivekananda un daudzas citas vēsturiskas per­sonas bija ne tikai lieli sava laika filozofi, svētie un viedie, bet arī rakstnieki, dzejnieki un zināt­nieki, kas, meditējot un kontemplējot, nonāca pie atziņas, ka ne jau racionālā prāta sasnie­gumi atbrīvo cilvēku no iluzorā ego verdzības, bet tieši otrādi - atteikšanās no it visa dod iespēju sasniegt tik smalku apziņas enerģētisko vibrāciju līmeni, kurā egoisms pārvērties pārpasaulīgā mīlestībā un līdzcietībā, bet redukcionisms - intuitīvi induktīvā, holistiskā esmes uztverē un interpretācijā.

Džecjuns Milarepa

1040. gadā sniegaino kalnu valstī Tibetā piedzima viens no dižākajiem visu laiku jogiem - svētais, dzejnieks un zinātnieks empīriķis Džecjuns Milarepa, kas, izturot sma­gus pārbaudījumus un pārvarot ciešanas, vie­nas dzīves laikā sasniedza apskaidrību, pacēlās līdz svētuma augstākajiem kalngaliem, realizē­jot garīgos ideālus, kas kopīgi visām reliģijām. Šī cilvēka centienu galamērķis bija atklāt patie­sības pašam sevī. Un viņš to izdarīja, atstājot nākamām paaudzēm sava garīgā skolnieka Rečunga apkopotos skolotāja sprediķus un poētiskos darbus - himnas.

Kā ķīmiķis vai biologs eksperimentē ar matē­rijas elementiem, tā Milarepa eksperimentēja ar savu apziņu. Tiek uzskatīts, ka neviens no Lielā Skolotāja Budas sekotājiem to nav veicis prasmīgāk un uzcītīgāk.

Milarepas ceļš uz atbrīvi no sansāras (nepārtrauktās atdzimšanas secības) tiek traktēts kā īsais ceļš. To var realizēt īpaši spēcīga personība, kura evolūcijas procesā sagatavota pārdrošam izrāvienam, kas nav pa spēkam lēni evolucionējošajam cilvēces vairākumam. Kaut arī tikai nedaudzām perso­nām uz šis planētas piemīt tik milzīgs gara spēks, fiziskā izturība un gribasspēks kā Džecjunam, viņa atklājums, ka šāds mērķis nav mirāža un to var sasniegt, ir īpaši svarīgs un vērtīgs garīgās pašrealizācijas ceļa gājējiem. No antropoloģijas viedokļa ir jāatzīst, ka to atzinis arī Oksfordas vēsturnieks profesors A.Toinbī (Toynbee): vislielāko ieguldījumu ze­mes civilizācijas dzīves pilnveidē ir devuši ne jau izgudrotāji, inženieri, tehnokrāti, valdnieki, valstsvīri vai karakalpi, bet gan pravieši un svētie - Konfūcijs, Būda, Jēzus, Muhameds, Sokrāts un citi gara varenie. Profesors uzsver, ka dzejnieki un filozofi ir pārāki, piemēram, par vēsturniekiem, bet praviešiem un svētajiem nav līdzīgu uz zemes. Pazīstamais rakstnieks un pētnieks V.J.Evanss-Vents (Evans-Wentz) ir no­saucis Milarepu par budistu-gnostiķi, kas Kagju skolas mācību pārbaudīja, zinātniski eksperi­mentējot ar savu apziņu un bioloģisko ķermeni. Milarepa uzskatīja, ka Lielo Patiesību var sa­sniegt tikai iekšējās pašrealizācijas ceļā, t.i., sevis gnostiskā apzināšanā meditējot un kontemplējot, bet ne racionālā prāta analīzes gaitā. Budismā Milarepas ceļu uzskata par vienīgo patieso zinātnisko metodi Bodhisatvas (Augstākais Bodhisatva - personība, kura ir sasniegusi Budas līmeni) pirmā līmeņa pilnības sasniegšanai.

Garīgie eksperimenti pašam ar sevi deva Milarepam iespēju deklarēt ego iluzoritāti. Me­ditācijās un citās garīgās prakses iegūtās trans­cendentālās zināšanas Jāva lielajam jogam kontrolēt prāta ēterisko un garīgo dabu. Viņš spēja lidot, staigāt pa gaisu, iegūt garīgo siltumu (tummo), kas ir cilvēka prāta attīstības virzītāj­spēks, kā ari ķermeņa apsildītājs, kas dod iespēju pārciest salu plānā kokvilnas apģērbā. Svētais prata izpūst liesmas un likt plūst ūdens strūklām no sava ķermeņa, pēc paša gribas spēja pārvērsties jebkura citā ķermeni. Pilnībā apguvis četrpakāpju meditāciju:

-         analīzi,

-         kontemplāciju,

-         mīlestību un

-         svētlaimi,

kas palīdz līdz galējai robežai koncentrēt prātu un rada apgaismības ekstāzi, jogs projicēja savu smalko ķermeni tā, ka vienlaicīgi varēja atrasties 24 svētajās vietās, vadot eņģeļu un dievu sanāksmes. Džecjuns Milarepa bija izzi­nājis saprāta nemainīgo dabu. Atbilstoši Mahājānas (Lielā Ceļa) mācībai ekstāzē esošais Apgaismotā saprāta stāvoklis ir vienīgā Reali­tāte. Šī Realitāte pastāv aiz iluzorās dabas un sansāras robežām, tāpēc tā ir nemainīga, neiznīcināma, nepārejoša. Skaidrā gaisma ir brīva no domām un transcendenta attiecībā pret fenomenālo Visumu.

Empīrisko pētījumu rezultātā Milarepa ra­dīja teoriju par Prāta Skaidro Dabu, kas ir visu formu un substances cēlonis. Izmantojot šīs zināšanas, viņš kļuva par hronisku prāta slimī­bu nepārspējamu dziednieku. Savos sprediķos un himnās, ko svētais izdziedāja skaņā balsī, viņš skaidroja, ka iepazīt domas tukšumu nevar, lasot grāmatas, to var izzināt tikai meditējot:

"Pieradis izsenis meditēt

Par izvēlētām patiesībām.

Kuras tiek nodotas čukstus,

Esmu visu aizmirsis, kas teikts

pārrakstītās

Un iespiestās grāmatās.

Pieradis izsenis iegūt arvien jaunu

Un jaunu pieredzi, ejot garīgās

Pilnveides ceļu,

Esmu aizmirsis visus ticējumus un

dogmas.

 

Milarepa postulēja, ka sasniegt pilnību meditācijā var, tikai atsakoties no materiālām vērtībām un kalpošanas ķermenim, vienlaicīgi esot gatavam saskarties ar jebkuriem šķēršļiem, bet, tos pārvarot, ziedot pat dzīvību, ja tas nepieciešams. Pasaulīgā dzīve pēc Milarepas domām var apmierināt tikai tos cilvēkus, kas nav bezgalīgi cietuši un kurus nav satraukusi doma par pašnāvību. Milarepas īpaši smagie dzīves apstākļi padarīja viņu par jogu askētu, kas sevi veltīja dziļai meditācijai un garīgai kalpošanai. Budas stāvokli viņš sasniedza, ejot pacietības ceļu. Tas deva Milarepam iespēju izprast ļaunuma dabas pārvēršanās mehānismu tās pretmetā - kas agrāk bija šķitis kaut kas objektīvi antipodisks, iemirdzējās kā Dharmakaja (augstākais apziņas stāvoklis, kas nepie­ciešams nirvānas sasniegšanai), ļaujot saprast, ka sansāra un nirvāna (galīgā patiesība) ir sav­starpēji atkarīgas un relatīvas. Tās ir tikai prāta stāvokļi: viens parasta prāta stāvoklis, otrs - pārapziņas stāvoklis Dharmakaja, bet Visuma pirmcēlonis ir Saprāts. Ja šis cēlonis virzās pa egoisma ceļu, tas noved pie sansāras, ja pa altruisma ceļu, tas noved pie nirvānas. Džecjuns Milarepa meditēja 20 dažādās Tibetas alās. Viņš meditēja tik ilgi, līdz meditācijas objekts, tās process un pats meditētājs saplūda vienā veselumā. Lielais askēts atteicās definēt meditāciju, jo tā bija kļuvusi par viņa patieso esmi:

"Pieradis apcerēt mīlestību

Un līdzcietību,

Es esmu aizmirsis atšķirību

Starp sevi un citiem.

-------------------

Pieradis meditēt par šo dzīvi

Un nākamo kā vienotu,

Es esmu atbrīvojies no dzimšanas un

Nāves bailēm.

-------------------

Lai ikvienam, kas izvēlējies meditācijas ceļu,

Mana skarbā dzīve palīdz

Izbēgt no kļūdām un šķēršļiem."

 

Kādā no savām himnām Milarepa saka: „Visa sansāra ir karmas metu caurausta. Kas tai stingri pieķēries, tas izlaidis no rokām Dzīvību dodošo glābšanas augli. Lai mani nekārdina iluzorie pasaules labumu, Un lai nostiprinās meditācijā dzimstošais miers. Lai es negulētu neapziņas mierinošā miegā, Bet lai manī uzplaukst pārapziņas zieds.”

Milarepas mācībā teikts, ka Lielo patiesību var izprast, atsakoties un atbrīvojoties no as­toņiem Pasaulīgiem mērķiem, pārvarot ticību personīgā ego esībai, saprotot, ka nirvāna un sansāra ir vienotas, un meditācijas ceļā iegūstot garīgo es. Džecjuns Milarepa mēdza saviem ļ audzēkņiem atkārtot, ka visiem laicīgiem mēr­ķiem ir neizbēgams gala rezultāts - skumjas un ciešanas: uzceltais sabrūk, tikšanās beidzas ar šķiršanos, dzimšana ar nāvi, tāpēc daudz prātīgāk atteikties no jebkuras vēlmes un nostāties uz Lielās Patiesības izzināšanas ceļa. Milarepa mira 1123. gadā, nodevis Kagju līnijas zināšanas savam skolniekam Gampopam.

25 no Milarepas sekotājiem kļuva par svētajiem, starp viņiem bija arī četras sievietes.

„Neviens zinātnieks neizdarīs atklājumu, ja neticēs, ka viņa iecerētais eksperiments dos noteiktu rezultātu. Tāpat arī neviens meditējot neieraudzīs Milarepas prieka ekstāzē apdziedāto gaismu, ja neticēs, ka šāda gaisma pastāv. ”

 

Mistērija 2003#10


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv