www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kazimirs, Izidors
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Jēzus otrā nākšana.13.03.2008

            Iesākumā daži atgādinājumi par hrestomātiskām patiesībām (protams, hrestomātiskām patiesībām caur manu uzskatu prizmu raugoties; kādam tās var likties hrestomātiskas muļķības).

            Katrs no mums nes sevī Dieva Dēlu. Dieva Dēla apzināšanos nosauksim par lielo „ES ESMU” stāvokli – nenodalītu būšanu Esamībā (te gan uzreiz jāsaka, ka par „ES” šādā situācijā var runāt visai nosacīti, taču, ko lai dara, vārdi ietver nosacītības!).

            Katrs no mums nes sevī arī iedomātu stāstu par sevi – mazo „es esmu”, kurā ietilpst tas, kas mūsos ieaudzināts, ko mēs uzskatām par pareizu vai nepareizu, kam esam pieķērušies, ko uzskatām par savu īpašumu, utt, utj. Citiem vārdiem sakot, „es esmu” ir katra cilvēka identifikācija ar kaut ko no formu pasaules.

Piemērs „es esmu” stāstam varētu būt, teiksim, šāds – mani sauc Džonis, esmu anglis, man ir māte, tēvs, divi brāļi, viena māsa, sieva, divi bērni par kuriem esmu lepns, jo abi sekmīgi mācās mūzikas skolā; man ir mašīna, māja; esmu liels menedžeris solīdā kompānijā, manas bankas kontā ir tik un tik mārciņu, es fanoju par „Mančester United”, es esmu „Dūšīgo Lauvu” kluba biedrs. Protams, Džoņa vietā var būt Ģirts, Anna, Pēteris – jebkurš no mums ar sev svarīgo un nozīmīgo.

Visa cilvēka dzīve ir mijiedarbība starp „ES ESMU” un „es esmu”. Vairumos gadījumu „ES ESMU” ir kā sēkla vai nedaudz dīgstošs asns, kas atrodas dziļi zem biezā asfalta, ko sabūvējis mazais „es esmu” ar priekšstatu un pieņēmumu kastītēm. Mazais „es esmu” to dara tāpēc, ka pats vēlas būt liels un svarīgs un ilūzijas ir ļoti pateicīgs izejmateriāls kastīšu sienu būvēšanai.

Cilvēka dzīvju mērķis ir saplūst ar Dieva Dēlu sevī, jeb sasniegt „ES ESMU”. Evolūcijas gaitā agri vai vēlu tas arī notiek, jo process ir neapturams. Taču ceļš nav viegls, jo mazais „es esmu” nelabprāt atdot savas pozīcijas. Parasti „es esmu” no katras savas stāsta daļas šķiras ar pamatīgām ciešanām. Atgriežoties pie piemēra – man, Džonim, ārkārtīgi sāp katrs „Mančester United” zaudējums premjerlīgas spēlē, es ļoti pārdzīvošu, ja man būs jāizstājas no „Dūšīgo Lauvu” kluba (jo tad es pats sev no lauvas likšos pārtapis par, piemēram, šakāli) un, nedod dievs, ja mani samazinās amatā, kā rezultātā no liela menedžera palikšu mazāks. Un es kļūstu agresīvs un nikns, ja mana dižās angļu nācijas futbola izlase zaudē kaut kādiem smurguļiem frančiem. Tad vēl esmu neapmierināts, ja mana kaimiņa Pītera, kas galīgi nav džentelmenis un pat cigārus neprot pīpot, bērni koncertā vijoli nospēlē labāk nekā manējie.

Katrs savā „es esmu” stāstā mēs varam atrast daudz lietu, kuru notikšana vai nenotikšana būtiski ietekmē mūsu emocionālo stāvokli šajā pasaulē. Atzīmēsim, ka mazajam „es esmu” ļoti patīk stabilitāte, prognozējamība un situācijas noteikšana. Ja kaut kas notiek ne tā kā mazais „es esmu” ir iecerējis, viņš jūtas draņķīgi, jo nav situācijas noteicējs. Viņam var pat likties, ka pamati nupat tiek izsisti zem kājām un sekos nogāšanās kaut kur lejā. Parasti nekāda nogāšanās gan neseko, taču tas mazajam „es esmu” nebūt netraucē sacelt emocionālu vētru.

Pavērosim procesus pasaulē un padomāsim, par ko ir teikts Bībelē, kad pieminēta Jēzus otrā atnākšana.

Ir daudz diskutēts, vai pasaule paliek labāka vai sliktāka. Pie tā vairs nepieskarsimies, jo, galu galā, „labs” un „slikts” tik un tā ir relatīvi jēdzieni. Pieskarsimies pie kā cita, par ko gan laikam šaubu nevarētu būt – situācija pasaulē ir kļuvusi tik nestabila un neprognozējama, kā vēl nekad. Nestabilitāte vērojama ekonomikā (kas notiks, ja sagāzīsies šūpojošā ASV ekonomika), attiecībās starp valstīm (ar jauniem kara draudiem), ekoloģijā (viena pati Ķīna pati par sevi ir bumba ar laika degli), sakarā ar globālās sasilšanas draudiem. Jebkuru brīdi var notikt no mazā „es esmu” viedokļa kaut kas pietiekoši nopietns. Sekas? Bībelē tiek zīmētas šausmu ainas, taču to būtība ir – notiks (jau notiek!!!) mazā „es esmu” likvidēšanas process. Savādāk nemaz nevar būt – tieši mazais „es esmu” ir visas cilvēces neprāta pamatā un jauna pasaule var rasties tikai atmetot šo neprātu. Un tad nu – jo garāks būs „es esmu” stāsts un jo stiprāka pieķeršanās tam, jo lielākas ciešanas cilvēku gaida. Padomāsim, kā reizēm sāp, ja jāšķiras kaut no nelielas „es esmu” stāsta daļas, bet te ir runa par visu stāstu. Un, iespējams, ja būsim šajā pārmaiņu laikā tam pārāk pieķērušies, tad tiešām sekos nogāšanās kaut kur lejā. Dieva Dēlam ir jāatnāk un „ES ESMU” ir jāpiedzimst (kas arī simboliski ir Jēzus otrā atnākšana!) un cita ceļa nav. Varbūt tieši tas ir tas, par ko teica Rainis: „Tā augstākā ideja, tā nepazīst cilvēka žēluma”.

Visa rakstiņa pārdomu morāle – tiecieties pēc „ES ESMU”. Tas ir katram, neatkarīgi no ticības kādai reliģijai vai ticības / neticības kam citam. Patiesas pārmaiņas tautā, pasaulē var notikt tikai tad, ja mainīsies pats ikkatrs no pasaules un tautas.         

/Ģirts/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv