www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Glāze (un dialektiskā loģika) 21.04.2008

Glāze, nenoliedzami, ir gan stikla cilindrs, gan arī instruments, kas ir paredzēts dzeršanai. Bet glāzei piemīt ne tikai šīs divas īpašības vai aspekti, vai puses, bet arī bezgalīgs daudzums citu īpašību, aspektu, pušu, attiecību un „saišu” ar visu pārējo pasauli. Glāze ir smags priekšmets, kurš var būt instruments mešanai. Glāze var kalpot kā spiežamais, ar kuru var izgriezt apļus pīrāgu mīklā, glāze var kalpot kā vieta, kur var ievietot noķertu tauriņu, glāzei var būt vērtība kā priekšmetam ar māksliniecisku grebumu vai zīmējumu, un tas viss var būt pilnīgi neatkarīgi no tā, vai šī glāze ir derīga dzeršanai, vai tā ir izveidota no stikla, vai tās forma ir cilindriska, vai arī ne visai, un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Tālāk. Ja man glāze šobrīd ir vajadzīga kā instruments dzeršanai, tad man pavisam nav svarīgi zināt, vai tai ir pilnībā cilindriska forma un vai šī glāze patiesi ir izveidota no stikla, bet toties ir svarīgi – lai glāzes dibenā nebūtu plaisas, lai, lietojot šo glāzi, nevarētu sev savainot lūpas, un tamlīdzīgi. Bet ja man glāze ir vajadzīga nevis dzeršanai, bet kaut kam tādam, kam ir derīgs jebkurš stikla cilindrs, tad man derēs gan glāze ar plaisu dibenā, gan arī pat vispār bez dibena, un tā tālāk. Formālā loģika, ar kuras mācīšanu aprobežojas skolās... apskata [objekta (piemēram, „glāzes”)] tikai dažas, visformālākās definīcijas un te arī apstājas, un ar to apmierinās. Dialektiskā loģika pieprasa, lai mēs ietu tālāk. Lai patiesi zinātu priekšmetu, ir jāaptver, jāizstudē visas tā puses, visas attiecības un „saites”. Mēs tās nekad neizstudēsim pilnībā, bet šī prasība daudzpusībai pasargās mūs no kļūdām un no sastingšanas (омертвения). Tas ir 1-kārt. 2-kārt, dialektiskā loģika pieprasa priekšmeta izskatīšanu tā attīstībā, „paškustībā”, izmaiņās [laikā]. Attiecībā pret glāzi tas nav skaidrs uzreiz, bet arī glāze nepaliek nemainīga, un jo īpaši mainās glāzes [kā instrumenta] uzdevums, tā lietošana, tā saistība ar apkārtējo pasauli. 3-kārt, visai cilvēka praksei ir jākļūst par priekšmeta pilnās „definīcijas” sastāvdaļu – gan kā patiesības kritērijam, gan arī kā praktiskam indikatoram, kurš parāda atbilstību starp priekšmetu un to [instrumentu], kas ir vajadzīgs cilvēkam [(viņa mērķa sasniegšanai)]. 4-kārt, dialektiskā loģika māca, ka „abstraktas patiesības nav, patiesība vienmēr ir konkrēta”, kā mīlēja runāt, Hēgeli citējot, nelaiķis Pļehanovs.


V.I.Ļeņins. „Vēlreiz par arodbiedrībām”, PKR 32.sējums, 72-73.lpp.

/Wu/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv