www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Nanija, Ilgmārs, Igmārs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Zaudējumu un guvumu laiks jeb kā uzveikt globālo finanšu krīzi par pasauli mazākos mērogos05.06.2009

Naums Nadeždins
www.nadezdin.com

Aktuāls jautājums

Kā uzveikt vai vismaz mazināt pašreizējās krīzes apjomus un sekas? Šis ir jautājums, kas šodien satrauc ne tikai ekonomistus, uzņēmējus, politiķus, bet arī mūs un jūs – cilvēkus, kuri neorientējas modernās finanšu sistēmas smalkumos un peripetijās.

Darba zaudēšana, algas samazināšana, kredīta izsniegšanas atteikums, finansējuma pārtraukšana, uzņēmuma bankrots šodien nav pārsteigums vai nejauks sapnis, bet dzīves īstenība. Turklāt tieši mūsu pašu dzīves īstenība. Tālab jau arī nomokāmies ar nebūt ne vieglo jautājumu – ko darīt? Kā krīzi pārdzīvot un kā izdzīvot? Vēlams – neko nezaudējot. Naktīs neguļam, pārdomājam variantus, apspriežamies ar draugiem, ieklausāmies ekspertu viedokļos...

Par ekspertiem runājot, jāteic, ka viņu ir daudz un viedokļi izrādās atšķirīgi. Reizēm detaļās, reizēm kardināli.

Ieklausieties! Varas struktūru pārstāvji runā par nepieciešamību griezties pie starptautiskajām finanšu institūcijām, par piespiedu algu samazināšanu budžeta iestādēs strādājošajiem un par nodokļu sloga palielināšanu. Neatkarīgie ekonomisti pastāv uz strukturālo izmaiņu nepieciešamību ekonomikā. Nopietni uzņēmēji domā par ražošanas optimizāciju un restrukturizāciju vai jaunu tirgus nišu meklējumiem. Finanšu spekulanti – par kapitālieguldījumiem “mūžīgajās vērtībās”. Garīdznieki iesaka atcerēties pazemību un nodoties lūgšanām...

Lai nu kā, bet der ieklausīties citu cilvēku viedokļos. Galvenais – nekļūdīties, izšķiroties par labu vienam vai otram padomdevējam. Bet kā lai nekļūdās, ja katra zinoša cilvēka viedoklis šķiet vērā ņemams? Turklāt jebkurā teiktajā gandrīz vienmēr atrodama sava daļa patiesības...

Piedāvāju izmantot vienkāršu, bet laika gaitā pārbaudītu kritēriju – ieklausīties tajā, kas sacīts par atbildību.

Kurš ir atbildīgs par to, kas mums pieder, un to, kas ar mums būs rīt? Kurš ir tas ilgotais glābējs, kam jāpanāk, lai krīze beigtos jau šodien vai rīt, vai vismaz iespējami drīz?

Viss ir galēji vienkārši. Ja dzirdat, ka problēmu risinājums nav atkarīgs no jums, bet no kāda cita – valdības, starptautiskajām finanšu organizācijām, bankām, priekšniekiem, Dieva Tā Kunga u. c., tad šis “kāds” cenšas manipulēt ar jūsu apziņu.

Kas un kā interesēs? Tas ir labs jautājums, bet ne pats svarīgākais.

Pareiza un godīga atbilde uz jautājumu par atbildību ir skaidri zināma – viss atkarīgs no pašiem.

Diemžēl vairums ekspertu, kā arī mēs paši līdz pat šim brīdim uzskatām, ka no mums – vienkāršajiem ļaudīm – nekas nav atkarīgs. Un patiesībā ne jau mēs pieņemam budžetu, nosakām nodokļu un akcīzes apjomus, lemjam par uzņēmuma bankrotu vai izdzīvošanu.

Tomēr tā ir tikai daļa patiesības, turklāt mazākā, bet redzamākā. Ir arī cita – gluži kā aisberga neredzamā daļa, jo jebkurš “ne jau mēs” piešķir mums upura lomu. Ļaunu nodomu, viltīgu afēru, visspēcīgu apstākļu, negodīgu politiķu, ekonomisko aprēķinu un citu kļūdu upura lomu.

Vai patiesi vēlamies būt mūžīgais upuris? Ja tā, tad krīze mums ir gluži vai dāvana, kas ļaus pilnībā izbaudīt šīs ciešanas.

Patiesībā mēs neesam upuri. Mēs esam radītāji. Un viss šajā dzīvē ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Arī globālās ekonomikas liktenis un pasaules finanšu krīzes ilgums.

 

Par personības lomu vēsturē

Tikai, lūdzu, nedomājiet, ka es jūs aicinu piketēt pie valdības nama vai rakstīt niknas protesta vēstules visiem masu informācijas līdzekļiem. Nebūt nē.

Piedāvāju kaut ko nopietnāku – panākt uzvaru pār pasaules ekonomikas krīzi.

Protams, finanšu krīzi uzveiks arī bez jūsu līdzdalības. Visi eksperti pauž vienotu uzskatu, ka agrāk vai vēlāk globālā ekonomika izkļūs no strupceļa, tikai vieni lēš, ka pēc diviem vai trim gadiem, otri – pēc četriem vai pieciem.

Tāds optimisms, protams, vieš cerības, tomēr šos divus vai piecus gadus vēl jānodzīvo. Un diez vai krīzes apstākļos tie būs laimīgi.

Vai vēlaties dzīvot laimīgi? Tad jums krīzi jāuzveic jau šodien. Turklāt – to izdarīt var tikai viens cilvēks – jūs pats.

Lai pārliecinātos par šī apgalvojuma patiesumu, nepieciešams atbildēt uz vienu jautājumu – kas ir ekonomiskā krīze? Te var līdzēt skaidrojošā vārdnīca.

Krīze ir ekonomiskās dzīves sagrāve, ko izraisa attīstības gaitā radušās pretrunas. Starp citu, šāds raksturojums ir universāls, jo jebkura krīze ir kaut kā sagrāve.

Tātad – krīzi izraisa pretrunas attīstībā. Kā attīstībā? Ekonomikas?

Jā, bet tā ir tikai maza daļiņa no atbildes, jo ekonomika ir pakļauta noteiktiem objektīviem likumiem. Un, ja runa būtu tikai par ekonomiska rakstura problēmām, tad no krīzes varētu izvairīties. Vai tomēr nav jārunā par sabiedrības attīstību?

Neapšaubāmi! Taču arī tā vēl nav visa atbilde, jo sabiedrība ir ļaužu kopums, tātad mēs visi – unikālās un neatkārtojamās personības. Šī iemesla dēļ jebkuru krīzi beigu beigās izraisa pretrunas atsevišķā personībā.

Kā šī attīstības pretrunu šaustītā personība var iedarbināt globālās ekonomikas krīzes mehānismu? Ilustrācijai aplūkosim piemēru no nesenās pagātnes.

Viss sākas ar mazumiņu. Kādu rītu pēkšņi pamanāt – kaimiņš zem loga novietojis jaunu automašīnu. Jums, protams, gribas zināt, kā viņam – tādam pašam parastam cilvēkam kā jūs – ir izdevies iegūt tik prestižu lietu. Atbilde ar savu vienkāršību un pieejamību izrādās gluži satriecoša – pietiek paņemt bankas kredītu, nopirkt dzīvokli, kuru var izīrēt kredīta dzēšanas nolūkos, un pēc dažiem mēnešiem vai gadiem nu jau krietni dārgāko īpašumu pārdot, lai iegūtu naudu, kuras tik ļoti pietrūka kārotās vēlēšanās piepildīšanai. Viss izrādās tik vienkārši, ka jūs, ilgi nedomājot, arī sākat spēli ar kredītiem. “Kāpēc ilgi nedomājot?” – kāds jutīsies aizskarts. “Es taču visu aprēķināju un pārbaudīju...”

Pilnīgi iespējams, ka esat aizmirsis sev pajautāt: “Vai man to vispār vajag? Nevis ģimenes tēvam, rūpīgam vīram vai veiksmīgam uzņēmējam, bet tieši man – unikālai un neatkārtojamai personībai. Vai to vajag manai dvēselei?” Esat aizmirsis pavaicāt sev, vai lieta, ar kuru grasāties nodarboties, ir jūsējā – pēc būtības. Pēc aicinājuma. Vai tā ir atbilstoša paša talantiem.

Un vēl – neesat padomājis par to, ka neesat šī veiksminieka vienīgais kaimiņš, ka pašam ir daudz draugu, radu un kaimiņu, kuri ne mazāk kā jūs pats vēlas veikli “tikt uz zaļa zara”. Un jūs taču nekādi nevarat viņiem aizliegt iesaistīties minētajā spēle.

Kas notiek tālāk?

Jūs, tāpat kā tūkstošiem līdzpilsoņu, sākat meklēt piemērotu nekustamo īpašumu, izvēlaties banku kredīta iegūšanai.

Bankas ar vienkāršo iespēju tikt pie bagātības ir aizrāvušās ne mazāk kā jūs, tāpēc sāk sacensību par tiesībām kļūt par jūsu kreditoru. Uzņēmēji – jau aprēķinājuši pasakaino potenciālo peļņu – iegulda naudu jaunu gruntsgabalu apgūšanā un dzīvojamo platību izbūvē. Bet būvniecībai nepieciešami materiāli un instrumenti. Un, lūk, jau sākas investēšana ražošanā, kas nodrošina celtniecības attīstību.

Taču ar dzīvojamās platības izbūvi viss nebeidzas, ir vajadzīgs aprīkojums. Un tirgū rodas pieprasījums pēc precēm mājai un dārzam. Tad kā sēnes pēc lietus sāk parādīties jauni, gigantiski saimniecības preču supermārketi...

Ekonomikas spararats, reaģējot uz jūsu neapdomīgo vēlēšanos kļūt turīgākam tūlīt un tagad, sāk griezties aizvien ātrāk.

Piekrītiet, ka, pieņemot vienu vai otru ekonomisko lēmumu, esam raduši domāt par visu ko, tikai ne par savas rīcības sekām no sabiedrības viedokļa un personīgās attīstības viedokļa. Piemēram, kurš gan aizdomājas par to, kā viņa rīcība, ieguldot naudu spekulatīvā darījumā, ietekmēs ekonomisko stāvokli un kā šī mainītā ekonomiskā situācija pēc laiciņa ietekmēs paša dzīvi?

Neesam raduši domāt par sekām. Bet velti! Jo jebkuras ekonomiskās krīzes pamatā ir pretrunas, kas piemīt vienas cilvēciskas būtnes attīstībai, bet katrā no mums vienlaicīgi mīt divi sākumi – attīstība un degradācija.

 

 

Par krīzēm, to sākotni un perspektīvām

Kad pārstājam attīstīties kā personības, kas var notikt cilvēkam jebkurā vecumā un jebkādos apstākļos, kad slinkums ir proporcionāli lielāks par darbu, ko ieguldām vienā vai otrā savas dzīves jomā, – atrodamies uz kārtējās krīzes sliekšņa. Šis likums ir spēkā jebkurā sadzīves jomā. Un tieši tāpēc krīzes veidojas visās mūsu dzīves sfērās – ekonomikā, veselībā, personīgajās attiecībās, garīgumā utt. Kad pārstājam attīstīties, mierinot sevi ar sasniegtā līmeņa augstumu un “krutumu”, kādu laiciņu dzīvojam šķietamā mierā, kas patiesībā ir vien gaidāmās krīzes slieksnis.

Vai atceraties klusumu dabā pirms negaisa?

Kāpēc pārstājam attīstīties?

Iespējams, ka piemirstam acīm redzamo – kustību. Bet laimīga dzīve ir virzīšanās pret straumi. Par nožēlu jeb par laimi – šim likumam nav izņēmumu. Tāpat kā nav izņēmumu termodinamikas likumam. Procesiem, kuri risinās izolētā sistēmā, vienmēr raksturīga entropija (lielums, kas raksturo pastiprinātu enerģijas izkliedēšanos un zudumu). Ja neattīstāmies, nestrādājam ar sevi, nevirzāmies uz priekšu, mēs degradējamies, mūsu apziņa kļūst haotiska, zaudējam dzīves jēgu, bet pašu dzīvi – savu laiku – sākam tērēt sīkumiem – staigāšanai pa veikaliem, tabloīdu lasīšanai, TV reklāmu pētīšanai, apspriežot “zvaigžņu” privātās dzīves detaļas, meklējot vieglākos ceļus, kā tikt pie bagātības, u. tml.

Kāds tam visam sakars ar ekonomiku?

Vistiešākais. Jo jebkuras ekonomikas pamatu veido nebūt ne objektīvi likumi vai valdošās elites politiskā griba, bet cilvēka apkārtējās vides uztveršanas rezultāts.

Tādēļ ekonomiskās krīzes sabiedrībā noris tad, kad lielākais tautas vairums pārstāj nodarboties ar savām lietām. Kad ar ātrās bagātības iegūšanas ideju apstulbotais cilvēks pārstāj meklēt īsto aicinājumu, pārstāj realizēt sevi kā unikālu un neatkārtojamu personību.

Ekonomiskā krīze ir loģisks turpinājums situācijai, kad ļaudis pārstāj attīstīties. Sākas degradācija, aizmirstas paša personības vajadzības, aizmirstas dvēsele.

Tādēļ globālo finanšu krīzi iespējams uzveikt šeit un tagad savas atsevišķās personības mērogā.

Taču runa nav par atsevišķu personību vai personību vispār. Nav iespējams mainīt otra cilvēka apziņu. Pasaules finanšu krīzi var uzveikt tikai pats savā apziņā. Tajā pašā, kuru, kā zināms, tik spēcīgi ietekmē materiālās eksistences nosacījumi.

Vai atceraties – “esamība nosaka apziņu”?

Šajā postulātā ir krietni daudz patiesības – ja nevēlos mainīt savu apziņu pats, mani piespiedīs apstākļi. Ekonomiskā krīze – tie ir objektīvie apstākļi, kas liek cilvēkiem mainīt paša apziņu.

Vēlaties, lai krīze ātrāk beigtos?

Mainiet savu apziņu! Negaidiet, kamēr apstākļi piespiedīs.

 

Kā uzveikt finanšu krīzi šeit un tagad?

Ja piekrītat tam, ka krīzi uzveikt var tikai atsevišķa cilvēka apziņas līmenī, tad parunāsim par to, ko šajā sakarā varat darīt – personīgi jūs.

Lai uzveiktu krīzi sevī, visupirms nepieciešams paraudzīties uz savu dzīvi un saprast, kas pēdējos gados un vēl joprojām notiek ne tā, kā vajadzētu. Kur un kad es esmu sācis mānīt pats sevi? Kur un kad nogriezos no mīlestības ceļa uz baiļu ceļu?

Nebrīnieties, ja šie jautājumi jums šķiet muļķīgi un nesaistāmi ar globālo ekonomikas krīzi. Tieši tādi tie liekas vairākumam cilvēku. Un tieši tāpēc šī krīze ir.

Kāds krīzei sakars ar mīlestību un bailēm? Vistiešākais. Atgriezīsimies pie jau aplūkotā piemēra – par vēlēšanos ātri un viegli tikt pie bagātības.

Uzdodiet sev jautājumu – kas ir pamatā cilvēka lēmumam iesaistīties līdzīgā biznesa shēmā? Vai teiksit, ka veselais saprāts? Detalizēts aprēķins? Jā gan, taču tie šajā lēmumā ir otrajā plānā. Tā vai cita lēmuma pamatā ir cilvēka brīvprātīga tiekšanās – vēlēšanās attīstīties (strādājot un pārvarot grūtības) vai nē, jo vilina arī cerība uz “brīnumainu izglābšanos”, “debesu mannu”, iespēja iet pa īsāko vai vieglāko ceļu utt.

“Kāds tam sakars ar personības attīstību?” kāds pavīpsnās. “Šeit taču darīšana ar banālu vēlēšanos tikt pie lielākas naudas. Tās pašas, kas tik ļoti nepieciešama cilvēkiem reālajā pasaulē... ”

Vai mums ir nepieciešama nauda?

Protams, ka nepieciešama. Taču jautājums nav par to, bet – cik un kādā veidā nopelnīt.

Piekrītiet, ka ikviens no mums, saprātīgiem cilvēkiem, zina neapstrīdamu patiesību – materiālā bagātība laimi negarantē. Laime rodama harmoniskā mīlestībā pret tuvākajiem, sava aicinājuma piepildīšanā un iekšējā brīvībā. Turklāt ne jau brīvībā “no” (pienākumiem, likumiem, cilvēkiem, darba), bet brīvībā “ar” (ar visu un visiem, kas ir ap mums ikdienas dzīvē). Taču nauda var kalpot par sāpju remdēšanas līdzekli dvēseles ciešanās vai trankvilizatoru baiļu sajūtas mazināšanai.

Atskatieties uz savu vai tuvinieku dzīvi un pārliecinieties paši: kad dvēsele nomākta, ļoti ilgojamies pēc naudas, bet, kad viss kārtībā – par to aizmirstam.

Iespējams, ka neesam par šo sakarību agrāk domājuši. Kāpēc? Tāpēc, ka tirgus ekonomikas apstākļos tas nav pieņemts. Tāpēc, ka tirgus piedāvā visu, lai tik cilvēks nedomātu par personīgās dzīves būtību un jēgu. Tāpēc, ka tirgum vajadzīgi neesat jūs – unikālā un neatkārtojamā personība, bet bailīgs un daudz neprašņājošs, nelaimīgs patērētājs.

Atcerieties – tirgus nemīl laimīgus cilvēkus, jo laimīgais ir ļoti slikts patērētājs.

Mēģinot apslāpēt dvēseles sāpes vai bailes, pārstājam domāt par sevi, savu aicinājumu, laimi, dvēseli, mīlestību un brīvību. Sākam domāt par erzaclaimi, kuru var nopirkt par naudu (māju, mašīnu, atpūtu kūrortā, dārgu iepirkšanos, modes saloniem, tusiņiem ar “zvaigznēm” utt.).

Pārstājot rūpēties par savu attīstību, nonākam uz personības degradācijas ceļa. Kaut arī mūsu entropiskā (haotiskā) apziņa, kas ir aizņemta ar milzum daudzām, “svarīgām” lietām, pūlas iegalvot pretējo. Un kā gan citādi, jo erzaclaimei taču nepieciešama nauda. Turklāt jānopūlas atkal un atkal, lai tā mums būtu. Un, ja neizdodas atrast ātrās bagātības variantu, sākam daudz un smagi strādāt... pietuvinot kārtējo ekonomikas krīzi.

Loks noslēdzies.

Vai no tā ir izeja?

Ir.

Man jāsaka jums “priecīga” ziņa: ja esat pārstājis attīstīties, varat būt mierīgs – agrāk vai vēlāk krīze noteikti iestāsies. Tā pati krīze, kas jūs arī izglābs, piespiežot atcerēties par savu attīstību. Jo krīze nebūt nav “sods par grēkiem”. Krīze ir attīrīšanās. Krīze ir atgādinājums par strupceļu personības attīstībā. Tā dod iespēju atgriezties pie sevis, atgūt pašam sevi. Lūk, kāpēc krīzes pārvarēšanai pirmkārt ir nepieciešams saprast, kur esam sevi pievīluši, nogriezušies no mīlestības ceļa, ko esam izdarījuši un turpinām darīt baiļu mudināti vai vēlēdamies apslāpēt dvēseles sāpes. Iespējams, ka runa ir par nemīlamu darbu, finanšu saistībām, lieku īpašumu, nepiemērotu sabiedrību vai kopdzīvi ar nemīlamu cilvēku...

Variantu ir bezgala daudz.

Pēc pirmā soļa – personīgās dzīves krīzes pārdomāšanas – seko otrais solis – lēmuma pieņemšana. Jo krīzes pārvarēšanai nepietiek ar savu kļūdu izprašanu vien. Nepieciešams arī atbrīvoties no bailēm un aizvainojumiem, sākt veidot dzīvi uz mīlestības pamatiem. Mīlestības, kas vērsta pašam pret sevi un saviem tuviniekiem.

“Bet es jau tāpat dzīvoju ar mīlestību!” – kāds varētu protestēt. “Vai tad ne dēļ mīlestības pret saviem tuvākajiem man bija jāņem kredītus, tagad jāiet uz darbu, jāatsakās no iemīļotas nodarbošanās?”

Iespējams, ka to visu jūs darījāt nevis mīlestības, bet baiļu mudināts. Piemēram, baiļu kļūt nemīlētam.

Reizēm ir ļoti grūti saprast, kas mūs motivē spert vienu vai otru soli – mīlestība vai bailes kļūt nemīlētam. Robeža ir ļoti šaura un tieši tai ir izšķirošā loma.

Kā saprast vai esmu dzīvojis, vadoties no bailēm vai mīlestības?

Atbilde vienkārša – meklējiet prieku sevī. Jo patiesa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība, kura izpaužas esības priekā. Priekā par iespēju mainīties, lai padarītu mīļoto cilvēku laimīgāku.

Ja esat laimīgs un rodat prieku savā dvēselē, ar jums viss ir kārtībā un jums nekādas krīzes nav. Tātad nav arī ko uzveikt. Un uz paziņu vai draugu jautājumu: “Kā tu pārdzīvo krīzi?”, visticamāk atjautāsit: “Kādu krīzi?” Bet, ja prieka dvēselē nav, tieši pretēji – jūtat sadzīves smagumu, kas atstāj rūgtas mieles sirdī, tad jums jāpapūlas mainīt situāciju.

Ja patiesi vēlaties uzveikt finanšu krīzi, vispirms jāsaprot, ko varat darīt savu tuvāko labā un arī sevis paša labā – ar prieku. Kā pietrūkst jūsu dvēselei, lai justos laimīgs, iegūtu ilgi gaidīto brīvību? Varbūt jāmaina darbs vai darbības sfēra? Varbūt jāsāk sava uzņēmējdarbība vai, tieši otrādi – jāslēdz tā, lai pievērstos mākslai. Varbūt steidzīgi jādodas uz dievnamu. Vai tieši pretēji – nekavējoties jāiet no tā prom...

Es nezinu, kas nepieciešams jūsu dvēseles laimei. Ikdienišķajai laimei. Taču skaidri zinu, ka tai kaut ko vajag. Dvēsele kliedz. Par to liecina globālā finanšu krīze.

Ņemiet vērā: kamēr nesapratīsit tieši kā jums trūkst, lai būtu laimīgi, kamēr nesāksit dzīvot saskaņā ar savas dvēseles vajadzībām, tā arī paliksit atkarīgi no visām iespējamajām krīzēm, kuras jāpārdzīvo pasaulei (ekonomiskām, politiskām, reliģiskām utt.).

Tikai nevajag visā vainot sabiedrību. Tā slimo ar jūsu slimībām.

 

Kā redzat, viss šajā pasaulē patiešām ir atkarīgs tikai no paša.

 

 

Un nu – pats pēdējais

Nebaidieties no krīzes. Priecājieties par to!

Priecājaties par to, ka jums radusies vēl viena iespēja kļūt par sevi pašu.

Par to, ka jūsu laime ir atkarīga nevis no kāda vai kaut kā, bet tikai no jums.

Par to, ka, lai uzveiktu globālo ekonomikas krīzi, nepieciešams tik vien kā pastrādāt pašam ar sevi un saprast, ka tā ir izaugsmes iespēja, iespēja atgriezties pie sevis, kļūt pašam. Priecājieties par to, ka krīze ir guvumu un uzvaru laiks – uzvaru pār paša kūtrumu, slinkumu, bailēm, aizvainojumiem, visu to, kas traucē būt pašam – laimīgam cilvēkam!

Vēlieties, lai pasaule ap jums pārvērstos?

Mainies pats, un pasaule nekavējoties atbildēs ar to pašu.

Ticiet man, tā atradīs cienījamu veidu, kā apsveikt jūs ar vienu no pašām svarīgākajām uzvarām jūsu dzīvē.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv