www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Oļegs, Vineta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Ko tad cilvēks reālajā dzīvē dara ar valodas spēku?16.07.2009

1) Sazinās ar citiem cilvēkiem, nodibina kontaktus un veido attiecības;
2) Pauž savas jūtas un emocijas;
3) Izraisa jūtas un emocijas citos cilvēkos jeb ietekmē citus cilvēkus;
4) Valoda – tā ir maģisko zināšanu un apkārtējā pasaulē veikto darbību sistēma.
Valoda ir apbrīnojams instruments, ar kura palīdzību cilvēki sazinās cits ar citu. Tieši valoda glabā visas cilvēku zināšanas kopš vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tieši valoda padara iespējamu cilvēku kultūras pastāvēšanu un attīstību.
Divu cilvēku komunikācijā ir divas pozīcijas: runātājs un uztvērējs. Runātāja vārdi gan tieši, gan netieši iedarbojas uz uztvērēju.
Nereti var dzirdēt šādas frāzes: „Šis cilvēks centās ietekmēt mani un manipulēt” vai „Viņš neļauj man normāli dzīvot”.
Mēs visi ietekmējam cits citu. Citādi nav iespējams. Pat tad, ja aiziesit mežā, kalnos, jūs tik un tā jutīsiet šo ietekmi. Galu galā civilizācija aizsniegs jūs, kā kādreiz aizsniedza Amerikas indiāņus un Austrālijas aborigēnus. Līdzīgi notiek arī mūsdienās. Biznesmeņi no visas Eiropas arvien biežāk iegādājas īpašumus Indijā, Japānā un Pekinā. Kāpēc? Jo tā ir cita kultūra. Vienmēr atradīsies kāds, kurš gribēs rast savu labumu un ienest savu kultūru tur, kur ir kaut kas cits. Notiek informācijas apmaiņa.
Atgriežoties pie minētajām frāzēm, acīm redzami ir tas, ka vārdi kaut kādā veidā iedarbojas uz cilvēku. Bet kā?
Atbilde ir pašā jautājumā. Kādā veidā? tieši tēls ir mīklas atminējums. Piemēram, vārds „māja”. Apziņā veidojas tēls. Turklāt katram šis tēls ir atšķirīgs. Vienam tā ir daudzstāvu māja un dzīvokļi tajā. Citam – tas ir vecmāmiņas un vectētiņa mājas tēls ar lielu maizes krāsni. Lūk, jau jūtama tikko izceptas maizes smarža un silta piena garša, dzirdama govju īdēšana un suņa rejas...
Runātāja vārdi atdzīvina tēlus klausītāja apziņā. Bet īpaši svarīgi ir tas, ka viņā notika attiecīga darbība. Šī darbība ir smalka, neredzama. Bet tā ir notikusi. Burtu un vārdu apvienojums cilvēkā var izraisīt dažādas jūtas. Viens no tiem var būt postošs, cits – labdabīgs un dziedinošs. Tieši skaņas un vārdi, arī nodrukātie, izraisa cilvēka dvēselē jūtu neparastu kustību.
Ja vārdam piešķir kādu nozīmi un klausītājā izraisa jūtu kustību, tad var sacīt, ka komunikācija ir notikusi un cilvēki cits citu ir sapratuši. Neskatoties uz to, sazinoties netika nodota informācija. Kā tā? Neskatoties uz to, ka zinātnē pastāv tāds termins kā „informācijas nodošana”, informācija nodota netika.
Ir zināms, ka cilvēka zemapziņa glabā visu to informāciju, kas ir Visumā. Bet, ja VISA informācija jau ir, ko tad var nodot komunicējot?
Kas tad notiek cilvēkiem savstarpēji iedarbojoties citam ar citu? Sazināšanās ar cilvēku vienmēr ir saskarsme ar citu pasauli. Mēs iedarbojamies cits uz citu ļoti dziļā zemapziņas līmenī un palīdzam cits citam iedarbināt jūtas un tēlus.
Mijiedarbojas divas Pasaules, divi Visumi. Mērķis ir radīšana, jauncelsme. Sazinoties notiek apmainīšanās ar domām – tēliem, tātad arī ar cilvēku enerģijām un viņu pūliņiem. Veidojas kolektīvā doma, kurai piemīt neapjaušams spēks. Bet daudzu kolektīvo domu iedarbībā veidojas kopējā realitāte.
Vienam cilvēkam nav nekādas kopīgas apziņas. Ir tikai apziņa. Kopīga apziņa ir vismaz dieviem vai vairāk cilvēkiem. Tāpēc, kad cilvēks runā par apziņu, viņš domā par saikni ar vairākiem saprātiem.
Valoda ir instruments. Tā ir simbolu un zīmju sistēma, tā ir slēpta filozofiska sistēma. Konfūcijs reiz teica: „Zīmes un simboli valda pār pasauli.” Bet kas šīs zīmes un simbolus radīja? Tāpēc ir jāprecizē: pār pasauli valda cilvēks, kas zīmes un simbolus radīja.
Sazināšanās mudina uz kopīgu darbību. Šī darbība var būt radoša vai postoša. Savienojas cilvēku enerģijas (komunikācija ir notikusi). Ļaudis sāk veidot vienas un tās pašas vai ļoti līdzīgas domas. Domas, tēli un jūtas kļūst kopīgas. Tad tās pārvēršas par darbību. Tā notiek radīšanas process.
Vārdi un saskarsme ir nepieciešama, lai kopīgi radītu. Lai iesaistītu kolektīvo saprātu, tātad lai doma kļūtu simtiem, miljoniem reižu stiprāka.
Tāpēc cilvēks nevar dzīvot bez saskarsmes. Tā viņam nepieciešama kā gaiss, ūdens vai barība. Tieši ar komunicēšanās palīdzību cilvēks iegūst veselumu un viengabalainību. Komunikācija – tā ir dzīve.
Mēs izmantojam gan mutvārdu runu, gan rakstu valodu. Mēs to varam izmantot pastiprināti, bet varam arī visā dziļumā izprast notiekošās parādības, kuras radījusi mūsu runa un domas.
Zināmā daļa no mūsu izmantotajām valodas formām ietekmē apkārtējo pasauli. Citiem vārdiem, kad mēs kaut ko sakām, mēs jau darām to, par ko runājam. Kaut ko pateikt jau nozīmē izdarīt to.
Aiz katra vārda ir tēls. Ikvienam vārdam ir sava funkcija. Ir divu veidu valoda.
1. Jutekliskā valoda. Tā apraksta konkrētus priekšmetus un parādības. Tas ir tas, ko var fiksēt. (Galds stāv uz grīdas)
2. Vērtējošā valoda. Tie ir jēdzieni, abstrakcija, procesi. (Es jūtos mīlēts)
Valodas maģija ir ietverta tās struktūrā. Katram vārdam ir sava nozīme. Bet to nozīmes būtībā ir abstraktas. Guvis subjektīvo pieredzi, cilvēks priekšmetus un parādības nosauc savos vārdos un nostiprina šo vārdu to vai citu nozīmi. Bet nozīme ir ilūzija. Tā nav iemiesota pašā priekšmetā. Tie esam mēs, cilvēki, kas piešķiram priekšmetam nozīmi. Mēs radām tēlus.
Tā dēvētā objektīvā realitāte ir visu vidējās statistikas cilvēku subjektīvo realitāšu kopējs izlīdzināts raksturlielums. Izrādās, ka Realitāte ir savdabīga slepena cilvēku vienošanās. Kāpēc slepena? Tāpēc, ka darbojas zemapziņas līmenī.
Mēs savu objektīvo realitāti varam mainīt tikai tajā gadījumā, ja mainām savu subjektīvo realitāti.
Valoda pieder man, tāpēc, ka es to producēju. Valoda man nepieder, tāpēc, ka es to nevaru producēt citādi, nekā daru. (V.Humbolts.)

reikinet.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv