www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Kazimirs, Izidors
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Svēto kults13.11.2009

Svēto kulta iesākumi meklējami laikā, kad parādījās pirmās publiskās kristiešu pielūgsmes vietas, kuras reizēm mēdza būvēt mocekļu apbedīšanas vietās. Nereti šādos gadījumos baznīca tikai nosaukta šī mocekļa vārdā un viņš tika uzskatīts par baznīcas aizbildni. Pakāpeniski tradīcija iecelt par aizbildņiem mirušos svētos izplatījās un tos sāka uzskatīt gan par konkrētas profesijas aizbildņiem, īpaši, ja dzīves laikā tie paši bijuši šīs profesijas pārstāvji, gan par dažādu slimību aizbildņiem. Praktiski katrai dzīves svērai tika izraudzīts kāds svētais.

Ne visi kristieši atzīst šādu svēto godināšanu. Šāda tradīcija ir vairāk izplatīta katoļu un pareizticīgo baznīcās, savukārt protestantu draudzes šādu praksi pārsvarā neatzīst.

Ko Bībele saka par mirušo svēto godināšanu un lūgšanu? Izrādās, ka tiešā veidā Bībelē nekad nav piemēts gadījums, kad kāds būtu izteicis lūgumu kādam mirušam svētajam. Izņēmums varētu būt vecās derības gadījums ar ķēniņu Saulu, kurš pārkāpjot Israēla likumu piedalījās mirušā Samuēla gara izsaukšanā. Kaut gan Bībele tiešā veidā nepaskaidro vai no zemes iznākusī persona tiešām bija Samuēla gars, drīzāk izskatās, ka tas varētu būt kāds ļauns gars, kurš imitēja Samuēlu.

Tāpat Bībelē mēs neatrodam pamatojumu idejai, ka kāda cita cilvēka, miruša vai dzīva, lūgšanas būtu nepieciešamas, lai atvieglotu mūsu ceļu pie Dieva, vai nodrošinātu Dieva labvēlību. Jā, patiešām, Bībelē varam atrast aicinājumu aizlūgt vienam par otru, bet tas nenozīmē, ka Dievs mums palīdzēs mazāk, ja kāds no svētajiem par mums neaizlūgs. Tieši otrādi, vēstulē Romiešiem 8:32 varam lasīt:

 “Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?”

 Dievs ir devis lielāko savas labvēlības pierādījumu, nododams savu Dēlu mūsu rokās, mums nav jāšaubās, ka viņš neparūpēsies par mūsu ikdienas dzīves lielajām un mazajām lietām.

 Kā lai izskaidro iemeslu, kādēļ tomēr cilvēki vēršas pēc svēto palīdzības. Visas cilvēces vēsture parāda, ka cilvēki vienmēr ir pārpratuši Dievu. Dievs vienmēr centies nākt mums tuvāk, bet mēs esam no viņa bēguši, jo nespējam noticēt, ka viņš ir pietiekoši saprotošs un labs lai mums palīdzētu. Kad baznīca sāk pārlieku uzsvērt Dieva varenību, godību un taisnību tajā pašā laikā aizmirstot, ka dziļākā Dieva būtība izpaužas mīlestībā, laipnībā un žēlastībā, cilvēkos rodas šaubas un nedrošība Dieva priekšā. Svēto kults ir rezultāts mūsu nespējai pieņemt Dievu kāds viņš ir. Mums atkal ir vajadzīgs starpnieks, un, jo vairāk starpnieku, jo drošāk varam justies. Acīmredzot mēs tā īsti nevaram uzticēties pašam Dievam.

 Pats pārsteidzošākais ir tas, ka pats Jēzus teica “… Es nesaku, ka Es aizlūgšu Tēva priekšā par jums. Jo pats Tēvs jūs mīl …” (Jāņa 16:26,27). Pats Jēzus paziņo, ka pat viņam nav īpaši jāaizlūdz par mums Tēvu, jo tēvs mūs mīl tieši tāpat. Jā, Jēzus nāca lai būtu par starpnieku, bet ne tadēļ, lai aizsargātu mūs no Dieva dusmām, bet tādēļ, lai dotu stiprāko pierādījumu par Dieva mīlestību.

 Ja mēs ticam, ka Dievs ir tāds kāds bija Jēzus, tad mums ir mūžīgā dzīvība.

 

Autors: Māris Mols
pasaulesgals.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv