Rakstā es pieminēju manis apmeklēto Rozabalas kapu Šrinagarā, Kašmirā. Daudzi tic, ka šajā kapā ir apglabāts Jēzus Kristus. Pēc raksta saņēmu daudzus jautājumus no draugiem un paziņām. Izskaidrojot faktus, ko esmu papētījis, daudzus ieintriģēju, un mani iedrošināja padalīties ar šo iespējami sensacionālo atklājumu arī ar citiem. Ticēt vai neticēt, tāpat kā kurai reliģijai piederēt ir katra paša izvēle un tiesības, es tikai mēģināšu atklāt to, ar ko esmu sastapies. Kādam tās varbūt liksies muļķības, jo ir cilvēki, kas nepieņem nekojaunu un savādāku, bet varbūt kādu tas pamatīgi aizraus un dos iedvesmu pašiem papētīt šo teoriju tuvāk, jo internetā informācijas ir ļoti daudz. Arī man pašam, nonākot Kašmirā pie Jēzus kapa, sākumā raisījās smaids, bet vēlāk, sākot pētīt tuvāk, mani šis sensacionālais atklājums ierāva patiesības meklēšanas atkarībā.

Mēģināšu sākumā padalīties ar loģiskiem secinājumiem, kāpēc Jēzus varēja nokļūt pēc krustā sišanas Kašmirā, un nobeigumā atklāšu daudzus aizraujošus, interesantus faktus un iespējamos pierādījumus, kas arī mani ievilka šajā patiesības meklēšanas virpulī.

Šrinagara ir Kašmiras (vēsturiska reģiona pašos Indijas ziemeļos) vasaras galvaspilsēta un galvenais tūrisma centrs, kuru mūsdienās pasaulē pazīst kāIndijas Venēciju, bet Mogulu Impērijas laikos (15.-18.gs) to dēvēja parParadīzi zemes virsū, pateicoties patīkamajam kalnu klimatam un daudziem krāšņiem dārziem, kurus valdnieki izveidoja šajā atpūtas oāzē. Tās senā vecpilsēta ir īpaša ar daudzām senām mošejām, svētnīcām, šauriem ielu labirintiem, viduslaiku namiem, kolorītiem tirgiem un skandalozo Jēzus Kristus kapu. Jā, pastāv sensacionāla versija, ka Dieva dēls ir apglabāts Šrinagarā, Rozabalas kapā, kas aprakstīta Da Vinči koda stila grāmatā - Rozabalas līnija. Arī daudzi vēsturnieki ir pētījuši un runā par šo teoriju, kas Latvijai kaut kāpaskrējusi garām. Ir sarakstītas vairākas grāmatas, kurās tiek iztirzāta šī versija, un daži televīzijas kanāli ir uzņēmuši filmas, tai skaitā respektējamais britu televīzijas kanāls BBC (lielu daļu filmu var redzēt youtube.com).

Ir atrasti seni dokumenti, kas apliecina, ka Jēzus Kristus esot dzīvojis un mācījies Indijā, un ka viņš varēja izdzīvot pēc krustā sišanas, un pēc tam esot slepus devies uz Kašmiru, kur aptuveni 100 gadu vecumā Šrinagara kļuva par pravieša atdusas vietu.

Pirmkārt jau senie budistu un hinduisti teksti un dokumenti pierāda, ka Jēzus, tā saucamajos 18 zudušajos gados, tas ir, laika periodā no 12 līdz 30 gadu vecumam, par kuriem nekas nav minēts evaņģēlijos un Bībelē, ir nodzīvojis ilgu laiku Indijā un Tibetā. Tur viņš ir mācījies un attīstījis savas zināšanas un prasmes, ietekmējoties no hinduisma un īpaši no budisma mācībām un atziņām, kas savā būtībā pārsteidzoši atbilst kristietības atziņām, un tai pašā laikā ir ļoti tālu no jūdaisma.

30 gadu vecumā Jēzus atgriežas Palestīnā (Izraēlā), nododot cilvēkiem savas zināšanas un veicot brīnumdarbus...

Bet... interesantākais jautājums ir par iespējamo Rozabalas kapu Šrinagarā, kur ir apglabāts kāds svētais vārdā Yuz Asaf, ko uzskata, ka tas ir Jēzus pieņemtais vārds pēc bēgšanas no Izraēlas un krustā sišanas.

Aizdomīgi ir tas, ka krustā sišanu izpildīja piektdienā, t.i. dienā, kad ebrejiem ir sabats, jo tajā laikā svētajā dienā bija aizliegts izpildīt nāvessodus un sist krustā. Tomēr lielākā daļa vēsturnieku, kā arī BBC dokumentālā filma gan pieturas pie tā, ka Jēzus tomēr krustā ir sists, bet uzskata, ka pravietis varēja izdzīvot. Interesanti ir tas, ka dažādos evaņģēlijos ir pretrunīga informācija par to, cik stundu laikā Jēzus nomira. Vienā teikts 3 stundas, citā 6 un arī 9 stundas figurē.... Kāpēc tik pretrunīga informācija? Lai cik stundas precīzi būtu bijušas, viens ir skaidrs - Dieva dēlu krustā sita pēcpusdienā, un ar krēslas iestāšanos viņš nomira. Taču tas ir ļoti aizdomīgi, ka Jēzus, būdams jauns vīrietis spēka gados, tik ātri atvadījās no šīs pasaules, jo krustā piesists cilvēks mirst dažu dienu laikā. Arī mūsdienās Filipīnās un Meksikā katru gadu uz Lieldienām cilvēki pienaglo sevi krustā kā apliecinājumu pravieša ciešanām, bet izdzīvo. Kāpēc Jēzus tik ātri aizgāja no šīs pasaules? Pastāv versija, ka tā nebija brīnumaina augšāmcelšanās, bet gan klīniskā nāve, kas mūsdienās ir pierādīts fenomens, ka cilvēks ir it kā miris, bet pēc tam viņš var pamosties un dzīve turpinās. To zinām mēs interneta un televīzijas laikmetā, bet tajā laikā tādu zināšanu nebija, un, ieraugot vēlāk it kā mirušu cilvēku staigājam, cilvēki tajā saskatīja brīnumu, tas ir augšāmcelšanos. Bībelē ir skaidri rakstīts, ka pravietis ir redzēts dzīvs pēc krustā sišanas. 40 dienās to ir redzējuši daudzi cilvēki, arī Jēzus skeptiķi.

Lai zem kāda termina mēs to iepakotu, vai zem brīnumainas augšāmcelšanās vai klīniskās nāves, var pieņemt faktu, ka Jēzus ir izdzīvojis pēc krustā sišanas, jo to apliecina daudzi vēstures avoti. Tātad Dieva dēls ir nevēlams cilvēks Romas Impērijā, jo viņš joprojām ir tai drauds. Tas būtu loģiski, ka Dieva dēls pieņem citu vārdu un slepus dodas tālāk no romiešiem.

Bībelē ir teikts, ka Jēzus apustuļu priekšā uzbrauca debesīs un apsēdās Dievam labajā pusē. Bet kā kāds var zināt, kurā pusē viņš Dievam apsēdās? Kas to var apstiprināt? Kas tad ir redzējis Dievu? Vai fizisks ķermenis vienkārši var uzlidot debesīs un pārvarēt gravitācijas likumu, tas ir, protams, katra paša ticības jautājums. Interesanti, ka četri baznīcas atzītie apustuļu evaņģēliji, uz kuriem ir bāzēts Jēzus stāsts un mācība Bībelē (Jaunajā derībā), patiesībā nemaz neko skaidri nestāsta par debesīs uzbraukšanu. Tad kur radās šī versija un vai tik tas nav vairāk kristietības pamatlicēju izskaistināts Jēzus stāsta nobeiguma traktējums, pēc tam kad ziņas un liecības par pravieša likteni, pēkšņi tā laika Vidusjūras baseina zemēs izgaisa, jo Jēzuspazuda nezināmā virzienā. Bībele un evaņģēliji ir ļoti tēlaini vēstures un teoloģijas avoti, kurus var dažādi interpretēt, iespējams nemaz vietām neizprotot to patieso nozīmi un domu. Turklāt jāatzīst, ka vēsture un patiesība vienmēr ir bijuši relatīvi jēdzieni. To cilvēki gadsimtiem ir mēģinājuši traktēt, kā ir bijis izdevīgi, un piemērus te var atrast miljoniem, kaut vai runājot par kristietības tēmu - slavenais Turīnas līķauts. Gadsimtiem uzskatīja, ka tajā pravietis tika guldīts kapā, bet pēc modernajām, zinātniskajām pārbaudēm pierādījās, ka tas nekādi nevar būt vecāks par 12. gadsimtu.

Pastāv versija, ka debesīs uzbraukšana varēja būt konspirācija, kas ar apustuļu palīdzību dotu iespēju Jēzum mīklaini nozust nezināmā virzienā, piesedzoties ar nonākšanu debesīs, lai romieši viņu nevajātu.

Uz brīdi pieņemsim, ka Jēzus neuzbrauc debesīs, bet slepus dodas prom no Palestīnas. Bet uz kurieni? Uz Austrumiem, uz vietu, kur viņš pavadījis daudzus savus pilnveidošanās gadus, tur, kur viņš nejustos apdraudēts, un, ja precīzi, tad uz Kašmiru. Uzskata, ka tur varēja būt apmetušās daļa no tā saucamajām zudušajām jūdu ciltīm, kurām Kašmira kļuva par mājām pēc tam, kad asīrieši 8.gs. p.m.ē. iekaroja Palestīnu un izsūtīja 10 ebreju ciltis nevienam nezināmā virzienā. Vēsture klusēja par šo cilšu likteni, bet mūsdienās uzskata, ka tās apmetās uz dzīvi un asimilējās ar vietējiem Kašmirā, Afganistānā un Dienvidindijā. Ir pierādīta saikne vārdos un gēnos mūsdienu Kašmiras cilvēkiem ar šīm senajām ebreju ciltīm, turklāt Šivas templis Šrinagarā senāk esot bijis Zālamana jūdaisma templis. Tātad loģiski, ka Jēzum Kašmira varēja kļūt kā otrās mājas un alternatīva Palestīnai, kur viņš bija nevēlams cilvēks.

Tāpat loģiski, ka viņš maskējoties pieņem citu vārdu Yuz Asaf. Kāpēc Jēzus varētu būt šis Yuz Asaf? Pirmkārt tāpēc, ka šī 1.gs.dzīvojošā svētā cilvēka mācība un dziedniecība bija identiska Jēzum Kristum. Yuz Asaf esot arī ģērbies tieši kā Dieva dēls, vienmēr visos tekstos un attēlos viņš parādās ar Jēzus drēbēm un viņam tik raksturīgo jostu. Turklāt vārds Yuz Asaf seno Afganistānas un Kašmiras ebreju valodā nozīmē Jāzepa dēls, tāpat šis vārds atvasinot tulkojas kā Dziedināto līderis, bet kapavietas nosaukums Rozabala varētu būt atvasināts no vārda Rauza Bal, kas nozīmē Pravieša kaps. Interesants ir arī fakts, ka musulmaņi Yuz Asaf uzskata TIEŠI par savu svēto, bet viņa kaps datējams stipri pirms islāma rašanās. Pie tam, Yuz Asaf nav apglabāts musulmaņu tradīcijās, t.i., vērsts ziemeļu -dienvidu virzienā, bet gan apglabāts jūdu apbedīšanas manierē, vērsts rietumu-austrumu virzienā.

Zīmīgi, ka sarkofāgā virs kapavietas ir svētā lietas, kas norāda uz lielu līdzību ar Jēzu Kristu. Un visbeidzot, pie kapa ir iegravēts akmens ar Yuz Asafpēdām, kurām ir krustā sišanas naglas radītās rētas(!!!), bet Kašmirā nebija pieņemts sist cilvēkus krustā. Turklāt naglas rēta kreisajai pēdai ir stipri augstāk un tuvāk pirkstiem, norādot, ka pēdas ir sistas kopā ar vienu naglu un ka kreisā pēda atradusies virs labās, tieši tā, kā Jēzum, krustā sitot.

Dažādos tekstos un dokumentos figurē Jēzus saistība ar Indiju un Kašmiru un šo sensacionālo versiju. Diemžēl vairāki šie dokumenti mistiskos veidos irpazuduši. Viens no slavenākajiem bija atrasts turpat līdzās Kašmirai - Hemis klosterī Ladakhā (Mazajā Tibetā). Šo seno tīstokli bija redzējuši daži slaveni pētnieki un vēsturnieki, tai skaitā arī slavenais krievu pētnieks, gleznotājs un rakstnieks Nikolajs Rērihs, kurš par šo manuskriptu runāja, jo bija to redzējis. Bet 20. gs. pirmajā pusē tīstoklis pēkšņi pazudis, radot aizdomas, ka Vatikāns tur varētu būt pielicis savu pirkstu, jo šāds sensacionāls paziņojums ar pieradījumiem stipri iedragātu baznīcas un reliģijas stāvokli.

Ne visus dokumentus var aizvākt... Piemēram, Puranā, vienā no 18 svētajām hinduisma grāmatām paradās interesants ieraksts par Jēzus ierašanos Kašmirā, kur pravietis, satiekot vietējo karali pēc krustā sišanas, tam skaidro, kas viņš ir. Puranā (Bhavishyat Mahapurana, volume 9 verses 17-32) ir ieraksts: "Mani dēvē par Dieva dēlu, esmu dzimis no jaunavas, esmu neticīgo vadītājs....Es nāku no tālas zemes, kur nav taisnības...es esmu Mesija."

Ir vēl vairākas liecības, kas norāda, ka Yuz Asaf varētu būt Jēzus no Nācaretes. Arī 1945. gadā Ēģiptes tuksnesī atrastais apustuļa Tomasa evaņģēlijs, kas nonācis nevis Vatikānā, bet glabājas muzejā Kairā, nonāk pretrunās ar citiem baznīcas akceptētiem evaņģēlijiem, tāpēc to, kā daudzus citus evaņģēlijus un vēstures avotus, baznīca nav akceptējusi un noliedz, sludinot tikai 4 apustuļu - Marka, Mateja, Jāņa un Lūkasa evaņģēlijus. Viena no interesantākajām un uzskatāmākajām rakstiskajām liecībām par Jēzus slepeno dzīvi Austrumos ir Acts of Thomas, kas arī ir vēstures dokuments par apustuļa Tomasa dzīvi. Šajā senajā dokumentā ir minēts, kā Jēzus kopā ar apustuli Tomasu mūsu ēras 47. gadā Taksilā (sena budistu pilsētiņa, kas atrodas mūsdienu Pakistānā) apmeklē vietējās princeses, Gandharas karaļa meitas kāzas. Turklāt Taksilā atrodas gravējumi, kuri attēlo Jēzus un apustuļa vizīti kāzās.

Atsaucoties uz Holgera Kerstena, Magdeburgas universitātes direktora un lektora pētījumiem, kas padziļināti izpētījis šo jautājumu un sarakstījis četras grāmatas, kopumā ir 21 liecība, kas norāda uz to, ka Yuz Asaf un Jēzus no Nācaretes ir viena un tā pati persona. Pieminēšu vēl tikai vienu. Vairākos vēstures avotos, tai skaitā 15. gs. sarakstītajā grāmatā par Kašmiras vēsturi ir minēts gravējums tajā pašā Zālamana jūdaisma templī Šrinagarā. Templi 1.gs. atjaunoja persiešu arhitekts Suleimans, kurš templī senajā persiešu valodā iegravēja tekstu, apliecinot, ka Yuz Asaf ir Jēzus, Izraēlas bērnu pravietis.

Dar een wagat yuz asaf dawa-i-paighambar-imikunad.  Sal panjah wa chahar.
"At this time, Yuz Asaf announced his prophetic mission.  In the year 54."

Aishan yuzu paighambar-i-bani israil ast.
"He is Jesus, the Prophet of the Children of Israel."

Diemžēl mūsdienas šis gravējums nav vairs pieejams, jo templis vēlāk tika pārveidots par Šivas templi, bet vairāki seni vēstures avoti, kuri glabājas Kašmiras Universitātes bibliotēkā apliecina, ka šāds gravējums ir bijis.

Šī sensacionālā versija sāka aktualizēties tikai 19. gs. beigās pēc tam, kad krievu pētnieks Nikolajs Notovičs ceļojumā pa Kašmiru un Mazo Tibetu (Ladakhas reģionu) sastapās ar slaveno tīstokli no Hemis klostera un pirmais sāka pētīt šo jautājumu, kas gadsimtiem bijis tabu jebkuram šīs planētas iedzīvotājam. Kāpēc tagad šī versija kļūst arvien aktuālāka? Tāpēc, ka ir mainījušies laiki. Pirmkārt, jau valda lielāka vārda brīvība un baznīcai nav tik liela vara, neviens vairs nededzinās uz sārta par šādas varbūtības apskatīšanu. Otrkārt, cilvēki kļūst ar katru gadsimtu inteliģentāki. Ja viduslaikos neizglītotam zemniekam mācītājs pateica, ka Jēzus augšāmcēlās un uzbrauca debesīs, viņš jautājumus neuzdeva vai baidījās uzdot, bet mūsdienās cilvēki grib zināt - kāpēc, kurā pusē, kas to ir redzējis? Kāpēc visi vēstures avoti un evaņģēliji, kas kaitē baznīcai un ir pretrunā ar Vatikāna atzītajiem, netiek atzīti? Treškārt, ir informācijas laikmets, nevajag vairs pavadīt ceļā pusgadu kamieļa mugurā, lai nokļūtu Kašmirā un pārliecinātos par viena vai otra fakta esamību. Tagad ir internets, fotogrāfijas, pieeja seniem hinduistu, budistu un musulmaņu tekstiem, kuri senāk bija neaizsniedzami. Informācija izplatās un iet pati pa priekšu, un patiesību, lai vai kāda tā būtu, paliek arvien grūtāk nosargāt.

Pasaule bija ļoti tuvu zinātniski pierādītai patiesībai par pravieti Jēzu Kristu, jo 2004. gadā amerikāņu pētnieki gribēja atrakt Yus Asaf kapu un paņemt DNS paraugus. Tam tika pat saņemta atļauja, bet pēdējā brīdī vietējā musulmaņu sabiedrība to nobremzēja un aizliedza. Pasaulei bija iespēja uzzināt patiesību, vai Jēzus Kristus mirstīgās atliekas atdusas Rozabalas kapā Šrinagarā, vai nē? Kāpēc mums to liedza? Visticamāk, arī te Vatikāns varētu būt pielicis pirkstu, izdarot spiedienu, un mēģinot nepieļaut šī fakta pierādīšanu. Jo pretējā gadījumā, kā BBC filmā nobeigumā ir teikts, "daudziem kristiešiem tas būtu kristietības gals, vismaz tādai, kādu mēs to līdz šim pazīstam".

Tagad pieeja kapavietai ārzemniekiem pēc būtības ir liegta. Vismaz tādā nozīmē, ka iekļūt kapavietā un to fotografēt nedrīkst. Labāk to respektēt, jo daudzi vietējie ir diezgan fanātiski, un reliģija šajā reģionā vispār ir ļoti sāpīgs temats. Es kā cilvēks, kurš grib visur iebāzt savu degunu un visu izpētīt, neieklausījos mana pavadoņa aicinājumā neapmeklēt kapavietu un ierados pie tās atklāti ar fotokameru rokās, taisoties iemūžināt to fotogrāfijā. Pagāja tikai dažas sekundes, kad parādījās agresīvi noskaņoti fanātiķi, kas sargā kapavietu, izrādot lielu neapmierinātību, par to, ka vēlējos fotografēt, neskatoties uz zīmi to nedarīt. Pēc asākas vārdu pārmaiņas es tiku patriekts prom, tā arī paliekot bez fotogrāfijām, bet bildes pieejamas internetā un linkos zemāk, kas arī izskaidro, kā šī kapavieta ir veidota un kā izskatās.

Nobeigumā es tikai gribēju uzsvērt vienu. Ja Rozabalas kapā tiešām ir guldītsDieva dēls, tad Šrinagara iegūst pavisam citu statusu pasaules vēstures un tūrisma kartē. No klusas pilsētiņas Himalaju priekškalnēs tā pārvērstos par otru Jeruzalemi.

Kā jau sākumā teicu, ticēt vai neticēt, tāpat - kurai reliģijai piederēt, ir katra paša brīva izvēle, bet mums ir arī tiesības uz patiesību. Tāpat gribēju uzsvērt, ka, manuprāt, lieki kāds spēks mēģina aizvākt pierādījumus. Jo patiesībā nav tik svarīgi, vai Jēzus ietekmējās no Budisma vai nē, viņš brīnumaini augšāmcēlās vai piedzīvoja klīnisko nāvi, uzbrauca debesīs vai slepus migrēja uz Austrumiem, kur turpināja nodot savu mācību citiem... Tas, kas patiešām ir svarīgi, ir Jēzus vēstījums pasaulei. Tas, ko pravietis un daudzas citas reliģijas mums māca un atgādina... Tas, ko zinām, bet esam aizmirsuši... Vēstījums, kurš padarīs šo pasauli labāku, labsirdīgāku un gaišāku, ja tikai mēs tam sekosim.

Papildus informāciju atradīsiet šeit:

Jesus in Kashmir,India(BBC Documentry)-1 
Jesus in Kashmir,India(BBC Documentry)-2
Jesus in Kashmir,India(BBC Documentry)-3
Jesus tomb
Pēdu nospiedumi ar krustā sišanas naglu rētām

 

Jānis Kreicbergs
DELFI Aculiecinieks