www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Ginta, Gunda, Gunta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Dzert vai nedzert – lūk, kur jautājums...18.05.2011

Rietumos, kur attiecībā uz veselības kopšanu visi ir mazliet jukuši, parādījusies jauna mode – ūdens dzeršana. Dienā noteikti jāizdzerot vismaz divi litri ūdens, un tad cilvēks būšot vesels kā rutks. Gan Eiropā, gan Amerikā skaita katru izdzerto ūdens malku – gluži tāpat kā vēl nesen skaitīja kalorijas. Mums tas liekas dīvaini. Tomēr – varbūt no ūdens dzeršanas ir arī savs labums?

Reizēm reklāma noder

Uz virsrakstā izteikto jautājumu (kurš to agrāk jau sacījis?) atbilde ir viennozīmīga: protams, jādzer! Kad to darīt – pateiks jūsu organisms, kura ūdens balanss atkarīgs no nātrija (parastās sāls) satura un ūdens. Kad šķidruma daudzums ķermenī kļūst nepietiekams, nātrija iespaidā visas mūsu organisma šūniņas atdod ūdeni. Arī galvas smadzenes, kuru šūniņas izstrādā īpašu antidiurētisku hormonu. Tas, nokļūstot nierēs, «dod rīkojumu» aizturēt par deficītu kļuvušo ūdeni, un mēs izjūtam slāpes.

Toties, ja asinīs ūdens par daudz, notiek pretējs process: minētais smadzeņu produkts iet mazumā, un nieres sāk darboties ar pilnu jaudu – vēlme padzerties zūd.

Veselam cilvēkam šī sistēma darbojas reti efektīvi. Normālas nieres izdalīs vienu litru ūdens, ja organisms ir atūdeņots, un līdz 20 litriem, ja tas pārpildīts ar šķidrumu. Tātad, ja jums nav nopietnu veselības problēmu, rīkojieties tikai pēc savas sajūtas, tā labāk par jebkuru modi noteiks, kad un cik jādzer.

Tiem, kam patīk paļauties tikai uz aprēķiniem, var teikt zinātnieku pausto: uz katru tūkstoti uzņemto kilokaloriju ieteicams viens litrs ūdens. Un noteikti sanāks tie paši divi litri diennaktī. Tikai neaizraujieties, gāžot sevī pa astoņām glāzēm ūdens, jo 60 % nepieciešamā šķidruma jums tiek jau no barības! Principā vajadzētu pietikt ar trim ūdens vai sulas glāzēm dienā. Tomēr – ne visiem, un ne vienmēr...

Sportistiem un ceļotājiem

Slāpju sajūta ir uzticams rādītājs šķidruma nepietiekamībai, taču tai ir viens trūkums: rādītājs darbojas lēni. Gan slāpju, gan to remdēšanas izjūtas tiek fiksētas ar nokavēšanos. Tālab daži piemēri, kad jārīkojas pēc zināšanām, nevis izjūtām.

- Fiziskas slodzes. Sportojot organisms strauji zaudē šķidrumu. Ja vēl ir silts un mitrs laiks, tad ik stundu ar sviedriem jūs zaudēsiet vairāk nekā litru ūdens. Laiks apsteigt notikumus! Pirms treniņa izdzeriet pusglāzi ūdens un atkārtojiet šo procedūru ik pēc pusstundas. Vēl vienkāršāk ir nosvērties pirms un pēc treniņa (kailam), un uz katru zaudēto svara puskilogramu izdzert puslitru ūdens. Pasvītrojam: ūdens, jo speciālie sportiskie dzērieni satur šajā reizē nevajadzīgo cukuru un kāliju.

- Laika apstākļi. Ikviens zina, ka karstā laikā, stipri svīstot, organisms zaudē ūdeni. Taču vai jums ir ienācis prātā, ka aukstā un sausā laikā arī jādzer vairāk nekā parasti? Tad cilvēks zaudē ūdeni nevis caur ādu, bet gan plaušām – elpas garaiņus taču esam ievērojuši. Tādēļ, pirms ejat ārā saltā, skaidrā laikā, izdzeriet glāzi ūdens vai karstas tējas.

- Uzturoties lidmašīnā. Ūdens zaudēšanas principi tie paši kā iepriekšējā piemērā: sauss gaiss, kāds noteikti ir lidmašīnas salonā. Lidojums jums būs jo tīkamāks, ja pirms tā izdzersiet glāzi ūdens, negaidot stjuarti ar paplāti.

Šķidrās zāles

Ja esat saslimis, tad savu dzīves režīmu nāksies pārkārtot – un vispirms tā «šķidro daļu». Ārsti ir strikti: šādā gadījumā jādzer pēc iespējas vairāk!

Tas ir pirmais padoms, ko no zinoša ārsta dzird saaukstēšanās vai gripas slimnieks. Jo raugi: ķermeņa temperatūrai paaugstinoties, uz katru grādu vielmaiņa paātrinās par 7 %, un tikpat daudz pieaug organisma prasība pēc šķidruma. Tādēļ piespiedieties dzert pat tad, ja ļoti negribas to darīt. Vislabāk parastu ūdeni.

Vēl svarīgāka dzeršana ir caurejas reizē. Stipra caureja ātri atūdeņo organismu, turklāt slimniekam jākompensē ne tikai šķidruma, bet arī minerālvielu un cukura nepietiekamība. Lūk, kur īstā reize lietot «sportistu padzērienu»! Vēl vienkāršāk: ceturtdaļtējkaroti sodas atšķaidiet ūdens glāzē. Cits variants: augļu sulas glāzē izšķīdina pustējkaroti cukura jeb medus un šķipsniņu sāls. Negaršīgi, toties noderīgi.

Tieksme pēc šķidruma pieaug arī vairāku nopietnu slimību reizēs. Cilvēkiem, kam ir nosliece uz akmeņu veidošanos nierēs, mediķi iesaka izdzert vismaz 2,5 litrus ūdens diennaktī – lai izvairītos no recidīviem. Daudz šķidruma jālieto arī, saslimstot ar urīnvadu infekcijām, bet cilvēkiem, kas sirgst ar retu kaiti – bezcukura diabētu – gluži vienkārši jāradinās bieži dzert.

Vīrietis nedrīkst nedzert!

Amerikāņu zinātnieki necik sen noskaidrojuši, ka ūdens ne tikai ārstē, bet tam ir arī profilaktiska vērtība, novēršot tādas kaites kā urīnpūšļa akmeņi un vēzis. Pēc statistikas tās ir vīru slimības, jo no katriem četriem saslimušajiem trīs vājinieki ir stiprā dzimuma pārstāvji. Mediķi vēlējās izzināt iemeslu un noskaidroja to: vīrieši pārlieku maz dzer!

Par to varētu arī pasmaidīt, jo vīrieši patiesi dzer čaklāk par sievietēm – par puslitru diennaktī vairāk. Toties šķidruma zaudējumi vīrietim arī ir lielāki – par 0,7 litriem, tāpēc ūdens līdzsvars viņu organismā izrādās ar negatīvu zīmi. Šādā gadījumā urīns kļūst koncentrētāks, kas arī atstāj iespaidu uz urīnpūsli. Secinājums vienkāršs: lai izvairītos no ļoti nepatīkamas slimības, viņiem jādzer pēc iespējas daudz. ASV dakteri apsekoja 5000 cilvēku un secināja: vīriešiem, kas izdzer vairāk par 2,5 litriem ūdens diennaktī, risks saslimt ar urīnpūšļa vēzi ir uz pusi mazāks par tiem, kam pieticis ar litru ūdens.

Profilaksei pret urīnpūšļa vēzi derīgi izrādās visi šķidrumi, kaut arī ūdens ir visieteicamākais. Tikām attiecībā uz urīnpūšļa akmeņu profilaksi noskaidrots, ka tur par ūdeni labāk iedarbojas kafija, tēja, vīns un alus, turpretī – uzmanību! – ābolu un greipfrūtu sulas paaugstina risku saslimt ar šo nejauko kaiti.

Karote darvas mucā ūdens

Vispirms noskaidrosim: vai dzert var jebkādu ūdeni?

Vēl pirms pārdesmit gadiem mēs vienā mierā dzērām krāna ūdeni, toties tagad daudzi pat izvairās no vārīta ūdens, labāk to pērk pudelēs. Bieži vien, it sevišķi lielpilsētās, šāds solis ir saprātīgs. Tomēr vieglāk un lētāk ir nopirkt parastu sadzīves ūdens filtru.

Hlora garša ir vēl viena ūdensvada sniegtās valgmes nelaime, bet cita, labāka dezinfekcijas līdzekļa pagaidām nav. Taču šī ķibele ir viegli novēršama – pietiek ūdens katlu dažas stundas paturēt neaizvākotu jeb ūdeni novārīt, lai nepatīkamā piegarša izzustu. Taču, ja jūsu mājās vēl ir vecā, svina cauruļu ūdensapgādes sistēma vai arī ūdeni smeļat no akas, tad neesiet laisks – uzaiciniet speciālistus veikt ūdens analīzi.

Otrs jautājums ir gluži teorētisks: par maz dzert, protams, ir slikti, bet vai pārlieku daudz dzert ir labi?

Principā dzert pāri mēram nebūtu ieteicams, taču diezin vai jums pat gribot tas izdosies. Kā jau runājām, veselas nieres spēj izlaist caur sevi 20 litrus šķidruma diennaktī. Un tagad rūpīgi apdomājiet: vai jūs spējat vienas dienas laikā saliet sevī iekšā 80 glāzes ūdens?

Ir slimības, kuru laikā daudz dzert ir patiesi kaitīgi. Vispirmām kārtām teiktais attiecas uz gadījumiem, kad pacients lieto diurētiķus, tādējādi piespiežot nieres izdalīt vairāk šķidruma un sāls. Ja šāds slimnieks bez jēgas pumpēs sevī ūdeni, tad viņam var attīstīties hiponātriēmija – stāvoklis, kurā nātrija koncentrācija asinīs ir sarukusi līdz kritiskam līmenim. Līdzīgi jāuzmanās slimniekiem, kuriem ir paaugstināts antidiurētiskā hormona līmenis.

Galu galā ūdens var sagādāt liekas raizes tiem, kas pārlieku aizrāvušies ar rūpēm par savu figūru. Ir zināmi gadījumi, kad sievietes, vēloties novājēt, aizstāj ēdienu ar milzīgiem šķidruma daudzumiem, tā slāpējot bada sajūtu. Ar visām mokām kāroto mērķi viņas tomēr nesasniedz, jo tie kilogrami, kas zaudēti uz šķidruma rēķina, ātri vien atgriežas vecajā vietā. Toties ir iegūta ūdens intoksikācija un psihiski traucējumi, par kuriem vainot var vienīgi pašas sevi – nevis ūdeni.

Daži ieteikumi

Ūdens noder:

Pret aptaukošanos. Jo apaļīgajiem cilvēkiem parasti ir krietni samazināts organisma šķidruma saturs. Tā kā aptaukošanās visbiežāk beidzas ar hipertoniju, tad ieteicami mineralizēti ūdeņi ar zemu pH līmeni un nātrija saturu, kas mazāks par 20 miligramiem uz litru. Nelietojiet stipri gāzētu ūdeni: tas paātrina kuņģa sulas izdalīšanos, tādējādi veicinot apetīti.

Pret aknu kaitēm. Vīrusu infekcijas, toksiskās vielas, alkohols, medikamenti un smagie metāli spēj izraisīt aknu saslimšanu, kura var turpināties pāri par pusgadu. Gan ārstēšanai, gan arī profilaksei visderīgākais ir ūdens ar augstu sulfātu saturu: tas palīdzēs atjaunot aknu šūnu funkcijas.

Pret hipertoniju. Radušās asinsspiediena problēmas var būt saistītas ar nātrija pārpalikumiem jūsu organismā. Tātad priekšroka dodama ūdenim, kurā augsts sulfātu, kalcija, bikarbonātu līmenis.

Pret cietu vēdera izeju. Šādā gadījumā ieteicams lietot ūdeni, kurā daudz minerālsāļu. Tie līdzēs paātrināt fekāliju virzīšanos cauri zarnām. Piemēram, der ūdeņi ar lielu kalcija, magnija un sulfātu saturu.

Pret diabētu. Cukurslimnieki izdala daudz urīna un pastāvīgi cieš slāpes, tālab zaudētais šķidrums jāatgūst ar bikarbonātu – kalciju, sulfātu un nātriju bagātiem minerālūdeņiem.

Pret taisnās zarnas iekaisumu. Šai kaitei iespējami daudzi iemesli, to vidū pārlieka antibiotiku un caurejas līdzekļu lietošana, kaitīgi ieradumi. Ieteicams dzert ūdeņus, kuros daudz nātrija hlorīda, kalcija, kālija un magnija (cikls jāiztur 20 – 30 dienas).

O.Ivarsons

Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv