www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Terēze, Gundega
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Cilvēka radošā sākotne29.08.2005

Tomasam Edisonam (1847-1931) - amerikāņu izgudrotājam, ar kura vārdu saista fonogrāfa, kvēlspuldzes u.c. izgudrošanu, - bija paradums vakarā sastādīt jautājumu sarakstu, lai sapņos saņemtu uz tiem atbildes. Bieži viņš atbildes arī saņēma.

Zināmi daudzi fakti, kad radoši cilvēki ir saņēmuši savu problēmu risinājumus tieši tāpat kā Edisons - sapņos. Sapnī Mendeļejevs atklāja periodisko tabulu, Kārlis Gauss - indukcijas likumu, bet Nils Bors ieraudzīja atoma modeli -atklājumu, kas bija vesels apvērsums mūsdienu fizikā. Alberts Einšteins sapnī noteica telpas un laika savstarpējo sakarību, Mendelis - iedzimtības likumus, Flemings atklāja penicilīnu.

Katram skolniekam pazīstams Henriha Šlīmaņa vārds - viņš atklāja leģendāro Troju un Mikēnas Krētā. Šis vārds tā arī paliktu nepazīstams, bet Troja un Mikēnas, iespējams, nekad netiktu atklātas, ja ne vesela sapņu sērija, ko nosapņoja Sanfrancisko baņķieris Henrihs Šlīmanis. Tieši sapņi pamudināja viņu, kurš nekad agrāk nedomāja par arheoloģiju, pamest biznesu un meklēt pazudušās civilizācijas tur, kur tās viņam atklājās sapņos.

Andris Buiķis, Pēteris Kļava

Cilvēka radošā sākotne

Andris Buiķis:

Aizvien vairāk cilvēku ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā saņem informāciju telepātiskā veidā. Pasaulē šis feno­mens ir ieguvis īpašu apzīmējumu - "čenelings". Tas cē­lies no angļu valodas vārda channel - kanāls. Čenelinga būtība it kā jau ir vienkārša - pa kaut kādu kanālu, kas atrodas ārpus mūsu parastajām sajūtām, tiek nosūtīta un arī saņemta informācija.

Pēteris Kļava:

Lai izprastu čenelinga būtību, jārunā par bezpriekšmetu priekšmetu - ideju, kuru grūti apjaust un vēl grūtāk - definēt.

Atmosfērā starp mums eksistē pagaidām cilvēkam grūti apjaušamas zināšanu paketes, bloki ideju formā. Šīs brīvās, nepiesaistītās idejas atsevišķos gadījumos cil­vēki spēj apzināt un realizēt. Līdz šim gan vēl nav skaidri izprasts, kas patiesībā ir ideja, doma. Arī - kas ir čene­lings. No kurienes tas rodas? Vai pastāv visu laiku? Vai tas ir līdzīgs radio viļņiem, bet mēs - radiouztvērējiem? Pa­rastam cilvēkam šis uztveršanas diapazons ir ļoti mazs, radošam, kuram ir ne tik izteiktas kreisās puslodes sma­dzenes, bet gan tieši labās - radošās uztveršanas diapa­zons ir lielāks, viņa zemapziņa ir jutīgāka pret šo domu, ideju pasauli. Līdz ar to tā ir arī pieejamāka šai nezinā­majai matērijai - idejai. Zinātnieki uzskata, ka primārā tomēr ir bijusi smalkā matērija - ideja, un, balstoties uz šo pieņēmumu, viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš pētījis stresa fizioloģiju, Hanss Seljē - kanādiešu fizio­logs, šīs teorijas pamatlicējs, atļāvās izteikties par tā sau­camajiem teoloģiskajiem centriem cilvēka smadzenēs.

Kaut arī jau sen bija zināms, kāda nozīme ir hipofīzei, epifīzei, hipotolamam, smadzeņu garozai, Hanss Seljē runāja par to, ka cilvēkam piemīt tā saucamā limbistiskā sistēma, kas var apstrādāt garīgās informācijas viļņus. Diemžēl tālāk šī teorija netika attīstīta. Tie, kuri studē ķī­niešu, tibetiešu medicīnu, zina, ka cilvēks sastāv apmē­ram no 72 tūkstošiem kanālu. Galvenie kanāli ir 12. Jau Bībelē minēts, ka "Septiņi lukturi jūsos spīd..."

Kas tad ir šie septiņi lukturi? Tie būtībā ir septiņi lielie cilvēka kompjūteri - informācijas apstrādātāji, kas atro­das cilvēka ēteriskajā ķermenī, kurš savukārt ir savienots ar veģetatīvo nervu sistēmu, tajā skaitā arī ar mugurkaula asi un cilvēka centrālo kanālu, ko austrumnieki dēvē par ŠUSUMNU, caur kuru Tēva enerģija cilvēkā uztur dzīvī­bas dzirksti. Cik tīri ir šie kanāli, tik tīrs un skaidrs ir arī pats cilvēks, tik daudz tad viņš arī būtībā ir spējīgs pieķļūt pie augstākajām garīgajām informācijām. Šādus ziņoju­mus saņēmuši ļoti daudzi zinātnieki, rakstnieki, komponisti - radoši cilvēki, kuri savus atklājumus būtībā ir re­dzējuši vai nu sapnī, vai kaut kur sevī - smadzenēs. Man pat kā ārstam ir grūti saprast, kas ir šī redze un kā mēs "fil­mējam" to pasauli. Vai mēs redzam ar acīm - redzi? NĒ. Skolotājs saka: "Mēs redzam ar prātu". Bet kas ir prāts? - matērijas ekrāns, kurā projicējas informācija. Šo tēmu risinās nākotnes zinātne. Uzsveru vēlreiz - kanālu tīrība nosaka iespējamās informācijas patiesumu un pieeja­mību: jo tīrāks, garīgāks cilvēks, jo kanāli labāk vada gaismu. To, izmantojot lāzera starus, pierādījuši japāņu zinātnieki. Viņi koncentrējuši lāzera staru gaismu uz akupunktūras punktiem un fiksējuši šīs gaismas pārne­šanu pa visu cilvēka ēterisko ķermeni. No tā var secināt, ka visi radioviļņi, visa atmosfēra, visa telpa būtībā ir tikai ideju pasaule. Tāpēc čenelingam - informācijas uztver­šanai pa kanālu - ir kosmobioloģisks, elektrofizioloģisks raksturs. Tā nav mistika! Tā ir smalko enerģiju lauku zi­nātne, ko pasaule sāk apzināties un ar tiem ļoti nopietni strādāt.

Andris Buiķis:

Lai ilustrētu, kā tas reāli notiek, gribu minēt piemērus no prominentu matemātiķu dzīves.

Žaks Adamārs - zinātnieku aprindās ļoti pazīstams matemātiķis, kurš dzīvojis gadsimtu mijā, miris 98 gadu vecumā - savā grāmatā par radīšanas procesu matemātikā stāsta par diviem citiem matemātiķiem, kuri piedzī­vojuši inspirāciju, izjutuši čenelinga iedarbību.

Tātad - Fēlikss Pleins no Vācijas un Anre Puontkare no Francijas.

Visinteresantākais, ka abi šie zinātnieki ir izcili mate­mātiķi, abi bijuši konkurenti zinātnē. (Abi darbojušies specifiskā matemātikas virzienā un pētījuši automorfo funkciju teoriju.) Uz Puontkare izcilību norāda tas, ka vēl šodien pastāv uzskats, ka dažu labu viņa ideju iz­mantojis Alberts Einšteins un, uz Puontkare neatsauco­ties, publicēja relativitātes teoriju. Tas pierāda, ka gad­simta sākumā ari Puontkare bijis ļoti tuvu relativitātes teorijas atklāšanai.

Bet kāds sakars šai izcilajai personībai ar čenelingu? Vistiešākais! Strādājot pie savas automorfo funkciju teori­jas, kādu vakaru, būdams ļoti piekusis, pretēji savam paradumam, viņš iedzēris kafiju un nav varējis aizmigt. Galvā drūzmējušās dažādas domas, bet teorijai atrisi­nājuma vēl nav bijis. Nākamajā dienā zinātnieks braucis ekskursijā un, liekot kāju uz omnibusa pakāpiena, viņam pēkšņi, absolūti nesaistīti arto, ko tobrīd darīja, ne no šā, ne no tā galvā ienāca doma, un viņš pats vēlāk rakstīja: "Tas, ko es patlaban daru automorfo funkciju teorijā, bū­tībā ir tādi paši pārveidojumi, kādi ir neeiklida ģeomet­rijā. Manī radās pārliecība, ka problēma ir atrisināta." Un tiešām, pēc dažām dienām, atgriezies un savu ideju pār­baudījis, pētnieks secināja, ka tā ir pareiza. Zinātnieks uzskatīja, ka cilvēka saprāts, cilvēka domāšana neļauj at­rast tās idejas, kuras neatlaidīgi tiek meklētas, jo risinā­juma variantu ir tik daudz, ka, mehāniski skaitļojot, to nevarētu atrast, pat visu mūžu cītīgi strādājot.

Tas tikai pierāda, ka zemapziņa ir augstāka par apzi­ņu. Puontkare uzskatīja, ka zemapziņa tiek iekustināta ar apziņas darbību un tad estētiskie kritēriji nostrādā zem­apziņas līmenī. No visām iespējamām neskaitāmajām kombinācijām zemapziņa, viņa izpratnē, atlasa tās skaistākās kombinācijas, kas atbilst mūsu estētiskajām jūtām. Atcerēsimies, ka tas notika gadsimta sākumā, kad sabiedrībai uzskats, ka zemapziņa ir augstāka par ap­ziņu, nebija pieņemams.

Līdzīgi noticis arī ar Fēliksu Pleinu.

Fēlikss Pleins atpūties pie Ziemeļjūras. Laiks bijis loti slikts, viņu mocījusi astma un zinātnieks naktīs nav va­rējis gulēt. Tad arī pēkšņi atnākusi ideja. Jāpiebilst, ka tas noticis apmēram tajā pašā laikā, kad savu inspirāciju sa­ņēma Puontkare.

Fēlikss Pleins vēlāk rakstīja: "Man uzreiz bija skaidrs, ka rokā ir lielas teorijas risinājums..."

Tā abi zinātnieki turpināja strādāt pie vienas tēmas risinājuma - katrs savā aspektā, soli pa solim ejot uz priekšu.

Bet mana zinātnieka hipotēze (lietas mēģinu skaidrot ar racionālo prātu) šajā jautājumā ir tāda: ja garīgā darbā izsmalcinām savu fizisko ķermeni, mēs spējam ar savu garu, dvēseli, ēterisko ķermeni - nav svarīgi, kā to no­sauc,- norezonēt - saskaņoties ar kādām augstākām vibrācijām. Un šo augstāko vibrāciju līmenī eksistē absolūtā informācija.

Šo pieņēmumu apstiprina jau iepriekš minētais Žaks Adamārs savā grāmatā par radīšanas procesa psiholoģiju matemātikā. Viņš raksta: "Kad mēs izdarām kādu at­klājumu, tad atklājam to, kas jau eksistē." Neapšaubām eksistē ideja. Bet kur šī ideja eksistē? Zināms, ka mate­riālajā pasaulē tās nav. Tātad, garīgi sakārtojoties, mēs pieslēdzamies šai idejai.

Pēteris Kļava:

To bija sapratuši jau senie jogi, kas saņēmuši zināšanas no saviem Skolotājiem. Viņi māca, ka joga ir prāta viļņu apklusināšana. Tas nozīmē, ka racionālajam prātam šie prāta viļņi ir traucēklis. Un tikai pie šī prāta absolūtā mie­ra stāvokļa cilvēks sāk strādāt ar savu zemapziņu vai savu augstāko Es, kas zina visu. Un tāpēc Skolotāji māca, ka absolūtā patiesība jau ir tevī iekšā. Tu jau visu zini, ir tikai jāatceras. Katrs mēs saņemam to, pēc kā tiecamies, ko lū­dzam. Un šai informācijas apstrādei ir absolūtā smadze­ņu viļņu fizioloģijas daba, tāpēc šiem svētajiem cilvē­kiem prāta viļņi ir bijuši tuvu nullei. Brīdī, kad esam aiz­miguši un mūsu prāts it kā guļ, bet zemapziņa turpina darboties, mūsu dzīvība strādā. Tā turpina saskarties ar citām pasaulēm. Tāpēc arī daudzi zinātnieki neapzinās to, ka šī absolūtā informācija par Visumu ir katrā cilvēkā un katrs cilvēks ir šis visu zinošais mikro Visums.

Andris Buiķis:

Kanādas psihologs Bergs 1872. gadā pats piedzīvojis šo skaisto apskaidrības mirkli. Viņš raksta: "Vienā mirklī, pilnīgi negaidot, es jutu, ka manī ir atvērusies liesma. Pir­mā doma bija-kaut kur blakus izcēlies ugunsgrēks. Tad aptvēru, ka liesmas ir manī iekšā. Tajā brīdī mani pārņē­ma neaptverama prieka sajūta, kuru pavadīja intelektuā­la apskaidrība. Izjustās emocijas nevar aprakstīt. Kopā ar citām lietām es nevis vienkārši sapratu, bet ieraudzīju, ka Visums nav veidots no nedzīvas, mirušas matērijas, bet gluži pretēji -Visums ir dzīva parādība. Un es iekšēji ap­zinājos mūžīgo dzīvību." Šo apskaidrības stāvokli viņš nosauca par Kosmisko Apziņu. Tā iespaidā Bergs nolēma pētīt pasaules vēsturi un sarakstīja fundamentālu pasaules vēstures grāmatu. Tās sākumā ir runāts par dižgariem, kuri saņēmuši inspirāciju - Kristu, Budu, Muhamedu, Mozu, apustuli Pāvilu, Sokrātu, Paskālu, Danti, Bērnu, Bleiku, Balzaku, Vitmenu, Svēdenborgu un citiem.

Viņš norāda, ka, pētot šo izcilo personību dzīvi un daiļradi, var redzēt, kā cilvēks mainās pēc Kosmiskās Apziņas saņemšanas.

Piemēram, Volts Vitmens.

Sākotnēji Vitmens rakstījis diezgan viduvējus darbus, bet ģeniāls kļuvis pēc apskaidrības saņemšanas, kuras ietekmē mainās ne tikai cilvēka prāta spējas, bet arī raksturs. Kāds Volta Vitmena paziņa rakstīja, ka jaunībā dzejnieks bijis skaudīgs un augstprātīgs, bet ar laiku kļuvis lēnprātīgs un ģeniāls. Lūk, kā mainās cilvēka raksturs un spējas pēc saskarsmes ar kosmisko Apziņu!

Pēteris Kļava:

Cilvēks beidzot ir sapratis, ka būtībā viņš pats ir Visums, ka jebkurš cilvēks ir Visuma daļa un pats realizē šīs kosmiskās vienotības apziņu.

Jēzus Kristus draugs un mūsu jaunās hierarhijas Skolotājs Kuthumi ir teicis: "Jums jāsaprot, ka pilnībā sastāvat no pirmatnējās substances, un viss, kas jūsos nav mīlestība, prieks, miers, laipnība, ir tas, ko jūs neesat vēl paši sapratuši."

Materiāls publicēts sadarbībā ar


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv