www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Melānija, Imanta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Par miegu14.11.2005

Īsi par miegu...

Miegs – tas ir vēl joprojām līdz galam neizpētīta, bet ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Trešo daļu dzīves mēs pavadām miegā.
Miegs ir nomoda un apziņas polaritātes pāris, t.i., bez miega nav nomoda, kā bez tumsas nav gaismas. Un tas tā ir burtiski, jo bez miega cilvēks nevar dzīvot – tas ir pierādīts arī pētījumos, un bez kvalitatīva miega – nevar kvalitatīvi dzīvot.
Kas tad ir kvalitatīvs miegs? Un kas vispār ir miegs?
Miegs ir stāvoklis , ko raksturo:
1) tipiska poza
cilvēki guļ guļus ar aizvērtām acīm; atsevišķi dzīvnieki - stāvus un vaļā acīm, piemēram, zirgi; daži ar galvu uz leju, piemēram, sikspārņi,
2) minimāls kustīgums
dabā relatīvi, jo, piemēram, zivis un delfīni peld miegā, bet albatrosi var lidot guļot,
3) samazināta reakcija uz kairinājumiem
bet tā tomēr ir saglabāta,
4) atgriezeniskums,
5) sugai raksturīgs miega ilgums un arī diennakts periods, kas atvēlēts miegam
piemēram, cilvēki guļ tumsā, bet pūces, grauzēji, sikspārņi gaismā; miega ilgums cilvēkam vidēji 8 stundas diennaktī, žirafei 2 stundas diennaktī, mazajam sikspārni 20 stundas diennaktī

Miega struktūra jeb arhitektūra.
Pašreizējie priekšstati par miegu, kas balstās uz plašiem zinātniskiem pētījumiem, ir izkristalizējušies pēdējos 50 gados.
Miegam ir 2 fāzes (stadijas):
1) miegs bez ātrajām acu kustībām (NREM – non-rapid eye movement)
2) miegs ar ātrajām acu kustībām (REM – rapid eye movement).

Šajās stadijās ir atšķirīga smadzeņu darbības intensitāte, kustību intensitāte un muskuļu saspringums, dažāda ir iespēja cilvēku pamodināt, t.i., ir dažādi pamošanās sliekšņi, dažādi ir acu kustības ātrumi. Sapņus cilvēks redz REM fāzē, bet svarīgākais ir tas, ka ir nepieciešama pareiza šo fāzu maiņa, lai miegs būtu kvalitatīvs.

Miegs ir vitāli svarīgs cilvēka organisma stāvoklis. Kad organismam nepieciešams miegs, tā iestāšanās ir neizbēgama.
Miegs ir aktīvi regulēta un organizēta bioloģiskā funkcija.

Miegu regulē 3 procesi
1) hameostātiskais process – to miegu nosaka iepriekšējā miega un nomoda daudzums,
2) cirkadianais process – regulē miega/ nomoda maiņu 24 stundu laikā,
3) process, kas regulē 2 miega fāžu maiņu miega laikā ( NREM un REM)
Šo procesu un arī to savstarpējo saistību izpēte turpinās visā pasaulē.

Cilvēkam vidēji nepieciešams 8 stundu miegs, kaut katram indivīdam var būt savs ģenētiski noteikts miega ilgums. Ir pierādīta miega nepārtrauktības nozīme. Ja cilvēks guļ mazāk par vidēji 8 stundām, vai miegs nav bijis nepārtraukts (diennakts darbs, jaunie vecāki) kaut kopumā diennaktī varbūt pat gulēts vairāk par 8 stundām – tas nepārprotami ietekmē daudzus notikumus nākamajā dienā: samazināta uzmanība, iegaumēšanas un domāšanas grūtības, kas, savukārt, samazina darba spējas, mācību kvalitāti un paaugstina, piemēram, satiksmes negadījumu risku.

Bet par šiem stāvokļiem cilvēki parasti ārstiem nesūdzas un viņu pašsajūta uzlabojas, ja nākamajā naktī ir iespēja izgulēties. Pie ārsta cilvēks griežas ar sūdzībām par bezmiegu, kas ir viens no traucēta miega simptomiem.

 

Lai aizmiegot nebūtu jāskaita aitiņas

Miega speciālisti joprojām nezina skaidru atbildi, kādēļ cilvēki guļ, taču ikviens zina, ka tas ārkārtīgi ietekmē cilvēka labsajūtu un darba spējas. Miegs ir pasīvs process. Aizmigt vajadzētu, atslābinot ķermeni un nemanāmi iegrimstot miegā, nevis ar piepūli cenšoties sevi iemidzināt.
Ja tevi ilgstoši nomoka bezmiegs, vai arī miegs ir nemierīgs un sapņi – murgaini, tu bieži uztrūksties no miega, vai arī aizmiedz ar lielām grūtībām, tad ieteicams konsultēties ar ārstu. Ja problēma ir pārejoša, tu vari sev palīdzēt ar vienkāršiem, bet dažreiz grūti izpildāmiem, ieteikumiem, lai miegs būtu ciešs un atspirdzinošs.
1. Nodrošini sev pietiekami ilgu laiku miegam – pieaugušam cilvēkam vajadzīgas septiņas līdz astoņas stundas miega (ņemot vērā, ka tev ir grūti aizmigt, pierēķini vēl kādu stundu). Bērniem un pusaudžiem parasti ir nepieciešams ilgāks laiks miegam.
2. Ja tu strādā dažādās maiņas, nemaini savus gulēšanas laikus nedēļas nogalēs vai brīvdienās, bet centies uzturēt savu pierasto miega režīmu, ja iespējams.
3. Samazini kofeīna patēriņu. Kafija, kolas, šokolāde un citi dzērieni ar kofeīna piedevu rada satraukumu, nevis uzmundrinot mūs, bet gan neļaujot mums atslābt. Kofeīna iedarbība var turpināties no sešām līdz astoņām stundām. Ja tev ir problēmas ar miegu, tad kofeīna produktus nevajadzētu lietot vispār.
4. Nelieto alkoholu. To uzskata par nomierinošu līdzekli, kas uzdzen miegainību, taču tas miegu padara trauslu un ir vajadzīgs ilgāks laiks pēc alkohola lietošanas, lai labi izgulētos. Alkohols arī veicina krākšanu un elpošanas traucējumus (elpošanas pārtraukšanu miega laikā). Turklāt krākšana ietekmē arī partnera miegu.
5. Izvairies no stresa, vai pieej problēmām konstruktīvi. Sarakstīts milzum daudz grāmatu par to, kā cīnīties ar stresu, taču tas vairs neattiecas uz šī raksta galveno tēmu. Tomēr, ja satrauktas domas neļauj doties pie miera, tad pirms gulētiešanas ieteicams uzrakstīt iespējamos risinājumus.
6. Seksuālās aktivitātes vēlams ieplānot, lai tās netraucētu pietiekami izgulēties.
7. Vingro regulāri, taču nevingro neilgi pirms gulētiešanas. Vingrošana paaugstina ķermeņa temperatūru, un ja tā notiek neilgi pirms gulētiešanas, var izraisīt bezmiegu.
8. Arī depresija var negatīvi ietekmēt miegu.
9. Nelieto tabakas produktus. Nikotīns ir gan stimulējošs, gan atslābinošs līdzeklis, un lielā mērā tas ietekmē miegu. Bez tam, tabakas dūmi var pastiprināt deguna aizsprostošanos un veicina krākšanu, kā arī elpošanas traucējumus miegā.
10. Miegu traucē arī akūtas vai hroniskas sāpes. Šīs sāpes nomierinošie preparāti, kas satur opiju, var pastiprināt krākšanu un elpošanas traucējumus miegā.
11. Konsultējies ar savu ģimenes ārstu, ja bezmiegu vai miega traucējumus nav izdevies atrisināt ar augstāk minēto ieteikumu palīdzību.

Miega deficīts traucē gūt panākumus

Slikti izgulējies cilvēks karjerā negūst spožus panākumus. Kā norāda Vācijas Miega zinātnes un miega medicīnas asociācija (DGSM), neliela snauda dienas vidū palīdz atgūt spēkus un veicina darba spējas.
Intervijā vācu ekonomikas žurnālam “Capital” DGSM vadītājs Gērans Hajaks norādīja, ka veselīgs miegs nodrošina panākumus darbā. Pēc viņa vārdiem, “slikti izgulējušies cilvēki biežāk paliek zemākajās algas kategorijās, savukārt labi izgulējušies cilvēki nopelna vismaz divreiz vairāk un karjeras sasniegumos tiek daudz tālāk nekā pārējie.”
Ja rītos divu stundu laikā pēc pamošanās cilvēks nespēj aizgaiņāt miegu, tad šī pazīme norāda uz miega trūkumu. Īsu pusdienas laika snaudu Hajaks uzskata par “vienu no svarīgākajām nākotnes stratēģijām” biznesā. Labi izgulējies cilvēks lietderīgāk izmantos darba laiku nekā tas, kurš nemitīgi žāvājas un izjūt miegainību.
Atkarībā no individualitātes, pieaugušo cilvēku organismā izjūtams divu vai triju fāžu noguruma ritms. “Tie, kuriem izdodas šīs fāzes izmantot nelielai snaudai, pēc tam spēj labāk sakoncentrēties darbam,” apgalvo zinātnieks. Viņš iesaka snaust ne ilgāk par 30 minūtēm.

Smadzenes daļēji spēj kompensēt miega trūkumu

Studentiem un maiņu strādniekiem jau sen zināms, ka miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību. Tomēr žurnālā "Nature" publicētie Sandjēgo universitātes profesora, psihiatra Kristiana Gilina vadībā veiktie pētījumi liecina, ka smadzenes daļēji spēj kompensēt miega trūkumu. Miega trūkumā nonākušas smadzenes aktivizē noteiktas savas daļas. Tā tiek aktivizētas daļas, kas saistītas ar runas spējām, bet samazinās to daļu aktivitāte, kas .atbildīgas. par matemātisku funkciju veikšanu. Tās smadzeņu daļas, kas visaktīvāk darbojas nomodā, miega trūkuma gadījumā ir vislielākās cietējas, tādēļ tās cenšas savu funkciju veikšanā iesaistīt tobrīd neizmantotos smadzeņu resursus, uzskata speciālists.
Tomēr pat vienkārši atmiņas testi liecina, ka pēc bezmiega nakti negulējuši cilvēki uzrāda par 50 procentiem sliktākus rezultātus nekā naktsmieru baudījušie.

Nepareizs miega ilgums kaitē sirdij

Piecas stundas miegam ir par maz, 11 - par daudz. Amerikāņu zinātnieku veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka miega badā dzīvojošām sievietēm, kā arī tām, kas guļ pārāk ilgi, ir lielāks risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, ne kā tām sievietēm, kas regulāri miegā pavada astoņas stundas.
Speciālisti analizēja datus par 71 000 sieviešu miegu 10 gadus ilgā periodā, konstatējot, ka daiļā dzimuma pārstāvēm, kas miegam ļaujas piecas vai pat mazāk stundas diennaktī, ir par 45 procentiem lielāks risks iedzīvoties koronāro artēriju sašaurinājumos salīdzinājumā ar kontroles grupu, kas gulēja astoņas stundas.
Tām sievietēm, kas miegā pavadīja vidēji sešas stundas, sirds asinsvadu saslimšanas risks pieauga par 18 procentiem salīdzinājumā ar kontroles grupu, bet septiņu stundu atpūtas piekritējām - par deviņiem procentiem. Aprēķinos tika ņemti vērā papildus faktori, piemēram, liekais svars un smēķēšana.
Zinātniekus pārsteidza arī pretējais efekts - pārāk ilgs miegs kaitē sirdij. 11 stundas dienā guļošām sievietēm slimības risks pieauga par 38 procentiem, liecina Bostonas mediķu dati. Iepriekš veiktajos pētījumos tika gūti pierādījumi nepietiekami ilgā miega saistībai ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirds darbības biežuma nestabilitāti un palielinātu kortizola līmeni.
Taču Bostonas grupas pētnieki norādīja, ka maz ir zināms par nepietiekama un pārmērīgi gara miega ilgtermiņa ietekmi uz kopējo veselības stāvokli, piemēram, par saistību ar sirdstrieku un sirds asinsvadu slimību risku.
Koronārās sirds slimības izraisa koronāro asinsvadu sašaurināšanās, kas bieži var novest pie sirdstriekas. Taču riska faktorus ietekmē arī dažāda dzīves stila izvēle - smēķēšana, fiziski vingrinājumi un diēta. Jaunākie pētījumi liecina, ka šeit var pieskaitīta arī gulēšanas paradumus.
Miega speciālists Nadžibs Ajass, kura vadībā notika pētījumi, iegūtos datus nosauca par nozīmīgu vēstījumu cilvēkiem, kas arvien vairāk strādā un vakaros vēlu skatās televizoru vai lieto internetu. Atbilstoši ilgs miegs ir uzskatāms nevis par luksusu, bet gan par veselīga dzīvesveida sastāvdaļu.
Pētījumā piedalījās gandrīz 122 000 medmāsu vecumā no 35 līdz 55 gadiem, daļai no kurām bija jāatbild uz jautājumiem par miega paradumiem. No šajā grupā iekļautajām 71 617 personām vairāk nekā 900 piedzīvoja sirdslēkmes, no kurām 271 izrādījās letāla.

 

Labāk izgulēties, nekā...

Pastāvīga neizgulēšanās cilvēka organismā izraisa parādības, kas tuvas novecošanās procesam. Pie šādas atziņas nonākuši Čikāgas universitātes zinātnieki, novērojot miega ietekmi uz jaunu cilvēku fizioloģiskajām funkcijām, kas bija brīvprātīgi pieteikušies eksperimentam.
Mūsdienās vairums attīstīto rietumvalstu cilvēku diennaktī guļ vidēji 7,5 stundas, bet 20. gs. sākumā šis rādītājs tajās pašās valstīs bija 9 stundas. Nakts miega ilguma samazināšanās izskaidrojama ar strādāšanu maiņās un pieaugušajām atpūtas un izklaides iespējām vakara stundās.
Par miegu un sapņiem cilvēki vienmēr ir izrādījuši lielu interesi, bet agrākos laikos pētījumi aprobežojās galvenokārt ar miega trūkuma ietekmi uz smadzeņu funkcijām. Amerikāņu zinātnieki nolēma noskaidrot miega nepietiekamības ietekmi uz organisma fizioloģiskajām funkcijām kopumā. Britu medicīnas žurnālā «Lancete» ievietotajā publikācijā Čikāgas universitātes pētnieki ziņo, ka jau dažas dienas pēc tam, kad brīvprātīgajiem eksperimenta dalībniekiem miega ilgumu samazināja no 8 stundām līdz 4 stundām, viņu organismā notika krasas fizioloģiskas izmaiņas — asinīs palielinājās cukura daudzums un tika izjaukts hormonu līdzsvars. Šīs parādības raksturīgas organisma novītuma sākumam un agrīnajām diabēta stadijām. Drīz vien tika konstatēti arī citi padzīvojušu cilvēku veselības traucējumi — paaugstināts asinsspiediens, svara palielināšanās un slikta atmiņa. Savukārt tiem eksperimenta dalībniekiem, kam nakts miegs ilga 8 stundas, fizioloģiskās sistēmas sāka strādāt ievērojami labāk nekā jebkad agrāk, kad tika gulēts mazāk.
Čikāgas zinātnieku pētījums neapstrīdami liecina, ka organisma normālai funkcionēšanai nepieciešams vismaz astoņu stundu ilgs nakts miegs.

 

Miega traucējumi

Gulēt gultā un gaidīt miega atnākšanu ir gandrīz tas pats, kas pavadīt nakti klusā ellē. Pulkstenis, šķiet, apstājies, katra skaņa apkārtējā vidē, vai tas būtu pilošs krāns, vai gultas kājgalī ošņājošs suns, kļūst arvien spēcīgāka, un kaitinoši par sevi atgādina maznozīmīgi dienas notikumi. Laipni lūdzam bezmiegā.
Miega traucējumi, vai tajos būtu vainojams bezmiegs, darba grafiks, vai slima ģimenes locekļa kopšana, skar milzum lielu cilvēku skaitu un sabiedrību kopumā. Aptuveni 40 miljoni amerikāņu cieš no hroniskiem miega traucējumiem, liecina ASV Miega traucējumu pētījumu institūta aprēķini, bet vēl 20-30 miljoniem ASV iedzīvotāju ir pārejošas ar miegu saistītas problēmas.
Satriecošas ir ar miega traucējumiem saistīto problēmu radītās izmaksas. Institūts vērtē, ka tieši zaudējumi no bezmiega ik gadu ir 15,9 miljardi dolāru, bet vēl 100 miljardi dolāru ir netiešās izmaksas, piemēram, par īpašuma bojājumiem, tiesāšanos, pacientu hospitalizāciju un nāves gadījumiem neizgulēšanās un miega traucējumu dēļ.
Miega problēmas var radīt kofeīna un alkohola pārmērīga lietošana, medikamentu lietošanas blaknes, kā arī citu kaišu, piemēram, artrīta un žultspūšļa slimības. Miegu var traucēt arī novirzes psihē, piemēram, depresija. Taču lielākoties miega traucējumus izraisa negulētas naktis vai miegs ar pārtraukumiem.
Eksperti lēš, ka 95 procentu cilvēku ar miega problēmām nav noteikta diagnoze. Viņi bezjēdzīgi cieš situācijā, ko varētu novērst ārstējot.
Par traucētu miegu jāuzskata situācija, kad tiek ietekmēts miega ilgums, kvalitāte vai miega izpausmes.
Kas miegā notiek organismā?
Miega traucējumus jādala trijās daļās - primārie miega traucējumi, sekundārie miega traucējumi, ko izraisa psihiskas novirzes, un citi miega traucējumi, kas ir saistīti ar veselības stāvokli un atkarību.
Primāros miega traucējumus izraisa iekšējas problēmas aizmigšanas un pamošanās ciklā. Tie tiek pieskaitīti disomnijām un parasomnijām.
Disomnijas ietver:
• miega daudzuma, kvalitātes un laika novirzes, tajā skaitā traucējumus organisma bioloģiskajā pulkstenī;
• hipersomniju, kas izpaužas kā pārāk ilga gulēšana un gulēšana nelaikā;
• narkolepsiju - spēju un nepārvaramu vēlmi gulēt jebkurā diennakts laikā;
• primāro insomniju, kas saistīta ar nemieru miegā vai nomodā;
• stāvokli, kad miegā apstājas elpošana.
Parasomnijas parasti ir saistītas ar neparastu rīcību vai ķermeņa kustībām miegā. Tās ietver
• nakts murgus, jeb biedējošus sapņus;
• bailes miegā, kas izraisa strauju pamošanos un izteiktas bailes;
• staigāšanu miegā.

Miega traucējumus var izraisīt arī novirzes psihē, piemēram, satraukums un depresija. Citas miega novirzes var izraisīt medicīniska rakstura problēmas, piemēram, hormonālā līdzsvara traucējumi. Tās var izraisīt arī atkarība no narkotikām un alkohola.
Kādas ir noviržu pazīmes un simptomi?
Katram miega traucējuma veidam ir savi tipiski simptomi.
Kādi ir miega noviržu iemesli un ar tām saistītais risks?
Katrām miega novirzēm ir savi cēloņi un riska faktori. Taču šeit ir pārskaitīts, kas pasliktina situāciju miega noviržu gadījumā:
• alkohols;
• izmaiņas miega režīmā;
• hroniskas sāpes vai slimības;
• depresija un satraukums;
• uzbudinošas vielas - kofeīns, nikotīns, kokaīns;
• pārāk intensīva aizraušanās ar snaušanu dienā;
• medikamenti, piemēram, pretsaaukstēšanās preparāti, miega zāles;
• slikta guļamās telpas vides kvalitāte;
• darbs maiņās;
• stress.
Visvairāk riskam smakšanai miegā ir pakļauti korpulenti cilvēki. Tiek uzskatīts, ka narkolepsijai un dažiem citiem miega traucējumiem ir saistība ar ģenētiskām izmaiņām.
Ko var darīt situācijas uzlabošanai?
Labi gulēšanas ieradumi var pasargāt no daudzu miega likstu iestāšanās. Šeit ir daži gulēšanas ekspertu sniegti ieteikumi: izvairies no alkohola, kofeīna un citām aktīvām vielām, it īpaši pēc vakariņām; izvairies no lielas gulēšanas dienā; nevajag dienā nosnausties vairāk par vienu reizi un ne ilgāk par vienu stundu; neliecies gultā, ja nav noguruma; iekārto ērtu, tumšu un klusu guļamtelpu; gultu izmanto tikai seksam un gulēšanai; ik rītu celies vienā un tajā pašā laikā.
Ar problēmām saistītu psihisku stāvokļu ārstēšana var novērst dažu miega likstu parādīšanos. Svara kontrole var novērst daža veida smakšanu miegā. Daži miega traucējumi nav iepriekš novēršami.
Kā noteikt pašreizējo stāvokli?

Diagnozes uzstādīšana miega traucējumu gadījumā sākas ar pacienta medicīniskās vēstures izpēti un fiziskā veselības stāvokļa novērtēšanu. Ja rodas aizdomas par veselības stāvokļa iespējamo saistību ar miega problēmām, var veikt turpmākās pārbaudes, piemēram, asins analīzes.
Var ieteikt veikt miega analīzi - polisomnogrammu. Šādā pārbaude nosaka sekojošas ķermeņa funkcijas miegā: gaisa plūsmu un elpošanas atbalstu; skābekļa līmeni asinīs; asinsspiedienu un pulsu; smadzeņu elektrisko aktivitāti; acu kustību; muskuļu kustību.
Plašākā miega testā mēra iemigšanas ātrumu. Var analizēt arī gāzu saturu arteriālās asinīs, lai noteiktu skābekļa un oglekļa dioksīda līmeņus.
Kāda ir miega traucējumu ilgtermiņa ietekme?
Nepilnīgs miegs mazina dzīves kvalitāti un palielina negadījumu iespēju. Līdz pat 50 procentiem krācēju ir paaugstināts asinsspiediens. Pastāv arī šādu risku iespēja: aritmija, jeb neregulāra sirdsdarbība, kam var būt fatālas sekas; sirds labās puses pavājināšanās; sirdstrieka; plaušu pārslodze, jeb augsts asinsspiediens plaušās; trieka.
Kāds ir risks apkārtējiem?
Miega traucējumi nav lipīgi un nerada briesmas apkārtējiem, ja nu vienīgi stresu, kas rodas citiem, jūsu negulēšanas vai trokšņošanas dēļ nakts laikā.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv