www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Otīlija, Iveta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Individuālā individitāte21.11.2005

Nepareizi uzskati un spriedumi vai dziļu aizvainojumu glabāšana var novest pie izolētības, nošķiršanās vai šķelšanās. Mēs zaudējam apziņu, ka esam Visuma radības daļa un nevaram būt šķirti no tās. Mēs uztveram savu aizvainojumu un sāpes personiski, kad aizmirstam, ka visai cilvēcei ir kopīgas sāpes un arī prieki.

Mūsdienu stress apgrūtina vienotību ar to, "kas es patiesībā esmu", it īpaši, ja mēs identificējam sevi tikai ar savām emocijām, domām, ikdienišķo prātu un fizisko ķermeni. Apzinoties savas bū­tības slēptos līmeņus, mēs izmantojam savu iekšējo gudrību un uzzinām, "kas mēs patiesībā esam" — pieredzes guvējs, kas apgūst esamības pieredzi.

Ir svarīgi, lai mums būtu spēcīga individuālā identitāte, lai mēs nebūtu pakļauti nelabvēlīgām ietekmēm. Veidojot savu identitāti, prāts var tiekties pēc varas un iemū­žināt sevi, nevis būt par kalpu tam, "kas mēs patie­sībā esam". Ja tikai definējam sevi kā pašu uzskatus un stingro attieksmi, mēs aizmirstam, "kas patiesībā esam" un zaudējam sapratni, kā un kāpēc radušies šie viedokļi un vai tie vēl ir būtiski mūsu labklājībai.

Šo mūsu daļu ir ļoti grūti un bieži vien sāpīgi apzzināties. Daudzus no mums satriec tas, ko mēs uzskatām par savas būtības kodolu. Ir nepieciešama drosme, lai izpētītu un, iespējams, izmainītu šīs mūsu prāta struktūras. Bieži vien tie ir paštaisīti fil­tri, kas iekrāso un vājina mūsu saistību ar to, "kas mēs patiesībā esam" un liek mums rīkoties tā, ka nespējam pilnībā realizēt savas spējas.

Identitāte ar stingru attieksmi nav viegli izmai­nāma. Pavaicājiet sev, kāpēc jūs domājat tā, kā jūs domājat, par jautājumiem, kas ietekmē jūsu labklā­jību. Vai jūsu uzskati palīdz jums panākt labāko rezultātu vai arī izmaiņas jūsu attieksmē pavērtu lielākas iespējas? Ja jūs atklājat, ka pretojaties izmai­ņām, pavaicājiet sev, kāpēc, tomēr bez kritiskas attieksmes. Izmaiņām jānotiek tikai īstajā laikā. Pakāpeniskas izmaiņas ir vēlamākas, tās rada ma­zāku stresu nekā pēkšņas izmaiņas.

Integrēšana

Regulāra meditēšana vai prāta apklusināšana ļauj pakāpeniski integrēt visus jūsu būtības aspektus.

KAS ES ESMU?

Sis ir jautājums, uz kuru nav atbildes. Bet, ja šo jautājumu uzdotu klusumā vai meditējot, tas nestu aizvien au­gošu apziņu par tām jūsu būtības daļām, kas atrodas aiz vār­diem — apskaidrību par to, "kas jūs patie­sībā esat". Tā dziedē iekšējās rētas un dāvina veselumu. Katrs to pārdzīvo citādi. Tur­pinot uzdot jautājumu "kas es esmu?", jūsu iekšējā gudrība augs neatkarīgi no apkār­tējiem apstākļiem, un gaisma mirdzēs cauri visām sāpēm, kuras jums vēl jācieš.

Apzināšanās un meditācija

Meditācija uztur mentālo un emocionālo veselību, ļau­jot jums apzināties, "kas jūs patiesībā esat". Ja jūs jau medi­tējat, tad turpiniet, kā ierasts, ja ne, tad pirmais solis ir iemācīties apturēt ikdienišķo prātu. Kad jūs meditējat pirmo reizi, rodas daudz jautājumu: kā vajadzētu pareizi meditēt, ko jācenšas panākt vai kā lai saprot, ko jūs pārdzīvojat? Ļaujiet jautājumiem izzust, nesatraucoties un nemēģinot uz tiem atbildēt. Dodiet sev regulāri laiku klusumam, kad varat sākt apjaust savu iekšējo gudrību, kas spēj vadīt visus jūsu dzīves aspektus.

Dzīve ir meditācija

Meditācija var būt kas vairāk nekā 10 minūtes, kad jūs ļaujat savam prātam būt mierā katru rītu un vakaru, lai gan pašas par sevi tās ir svarīgas. Jūs varat visu mūžu dzīvot kā meditācijā, kā savas dzīves vērotājs. Jūs esat dzīvs, jūs apzi­nāties, kā jūsu domas un rīcība ietekmē jūsu labsajūtu un to cilvēku labsajūtu, kas ir jums apkārt.

Pavadīt dzīvi šādā apziņas stāvoklī ir prasme, kuras iegūšanai nepieciešama praktizēšana, kamēr tā kļūst par daļu no jums. Sāciet ar dažiem mirkļiem (dažādos dienas laikos), apzināti novērojot, kā jūtas jūsu ķermenis. Dariet to jebkurā brīdī — autobusa pieturā, pie rakstāmgalda, vadot automa­šīnu vai gatavojot maltīti. Vai jūsu ķermenis atrodas līdz­svarā, vai arī nosveraties vairāk uz vienu pusi? Iztaisnojieties, tomēr neuztraucieties, ja dažus mirkļus vēlāk jūs jau atgriežaties agrākajā pozā. Vai jūs jūtat sasprindzinājumu vai sāpes kādā ķermeņa vietā? Ja jūtat, neizdariet spriedumu par tām vai par sevi, vienkārši lēnām pakustiniet saspringtos muskuļus vai paberzējiet sāpošo vietu un turpiniet darīt iesākto.

Apzināti katru dienu pavērojiet sava prāta stāvokli. Vai tā mazā balstiņa jūsu galvā nav aizpļāpājusies, atkārtojot pagātnes spriedumus un paužot satraukumu par nākotni? Vai šī pļāpāšana nejaucas jūsu skaidrajā prātā, aizmiglojot tagadnes uztveri un rīcību? Sī mazā balstiņa ir viena no vis­grūtāk kontrolējamām lietām. Pavērojiet šīs pļāpāšanas toni. Tas var iedarboties kā smadzeņu skalošana. Bieži vien šīs atkārtotās domas ir nemīlošas un kritiskas attiecībā uz jums. Kaut arī jūs tās nevarat izslēgt, jūs varat nomainīt ierakstu, lai tas dotu pozitīvu un mīlošu informāciju. Ik reizi, kad jūs pieķerat sevi domājam negatīvas domas, atceliet tās ar prātu un radiet kādu pozitīvu domu. Regulāri klusumā pavadītas 10 minūtes patiešām palīdz nomierināt prātu.

 

"Meditācija ir viena no visnopietnākajām lietām.

Jūs to varat darīt visu dienu, birojā, ar ģimeni, kad jūs

kādam sakāt "es tevi mīlu ", domājot par bērniem... Un, tā

meditējot, jūs atklāsit neparastu skaistumu — jūs rīkosities

pareizi katru mirkli, bet, ja jūs nerīkosities pareizi šajā

mirklī, nav svarīgi, jūs pie tā atkal atgriezīsities — jūs

netērēsit laiku nožēlojot. Meditācija ir daļa no dzīves,

nevis kaut kas atšķirīgs no dzīves."

 

THE BOOK OF AYURVEDA


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv