www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Vilhelms, Vilis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Andris Ruģēns: «Vai svarīgs ceļš, lai aizietu uz templi?»29.11.2005

Andris Ruģēns ir brīvmūrnieks, Latvijas Lielložas lielmeistara vietnieks un viens no izstādes "Brīvmūrniecība Latvijā vakar un šodien" inspirētājiem.

- Ilgu laiku brīvmūrnieku lietas tika turētas noslēpumā. Kāpēc jūs izdomājāt to plīvuru pacelt?

- Teikšu pilnīgi atklāti - cilvēku muļķība ir neizmērojama. Brīvmūrniecībā nekādu noslēpumu nav, tos rada profāni, kas nesaprot, par ko ir runa. Noslēpumus savā laikā radīja boļševiki un nacionālsociālisti, kuriem bija ārkārtīgi izdevīgi atrast kādu ienaidnieku. Ārzemēs reizi gadā ložās notiek atvērto durvju dienas, uz tām var atnākt radio, televīzijas pārstāvji, cilvēki no malas. Brīvmūrnieku saraksti tiek publicēti. Tā ir normāla lieta. Tā kā Latvijā mums nav pastāvīga tempļa, uz kuru varētu uzaicināt cilvēkus apskatīties, tad no muzejiem savācām izstādē visus materiālus, kas nekad nebija rādīti. Es domāju – tagad sabiedrība sāks saprast, ka šī nav slepena biedrība, sazvērnieki. Mums jautā, kāpēc nelaižam savā templī skatīties rituālus. Iedomājieties, ka vienam cilvēkam veltīts uzvedums, kura mērķis ir emocionāls pārdzīvojums, tiek padarīts publisks. Jums nebūs nekāda emocionāla pārdzīvojuma, ja tas notiks tirgus laukumā, jūs to būsiet simtreiz redzējuši un zināsiet, kas jūs sagaida, nevis domāsiet par to, ko tieši jums ar to grib pateikt pārējie. Tāpēc tas ir brīvmūrnieku noslēpums. Cita nav.

- Vai to, ko brīvmūrnieki meklē savā organizācijā, nav iespējams gūt kā citādi?

- Vai ir svarīgs ceļš, pa kuru cilvēks iet, ja vien aiziet uz templi? Domāju, ir daudz cilvēku, kas nav apmierināti ar klasiskajām reliģijas formām. Ir cilvēki, kuri meklē nevis reliģiskos, bet ētiskos pilnveidošanās ceļus. Brīvmūrniecība ir viens no daudziem ceļiem, tāpēc tā nekad nebūs masu kustība. Kādreiz visās tautās un ciltīs bija iniciācijas tradīcijas. Kad tika sasniegta zināma brieduma pakāpe, bija jāiziet cauri pārbaudījumiem, lai pārbaudītu, vai cilvēks ir spējīgs būt cilts loceklis, savas valsts pilsonis, vai viņam var uzticēt atbildību. Brīvmūrniecība nav nekas cits kā šīs senās iniciācijas tradīcijas.

- Kļūšana par pilntiesīgu sabiedrības locekli ir paredzēta tikai vīriešiem?

- Ja lietoju terminu "kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli", es runāju par senajām iniciācijas tradīcijām, kas notika abiem dzimumiem. Bet brīvmūrniecība tradicionāli radusies no celtniekiem un tempļa ordeņa bruņiniekiem, kuri bijuši vīrieši, un šī tradīcija ir saglabājusies. Pasaulē ir ļoti daudz organizāciju, kuras strādā pēc brīvmūrnieku rituāliem, kuras ir tikai sieviešu organizācijas un ar kurām mēs uzturam siltus kontaktus. Ir arī jauktās ložas.

- Visās valstīs pastāv princips, ka brīvmūrnieki neiesaistās politikā un savā organizācijā nejauc iekšā valstiskas intereses?

- Tas ir viens no regulārās brīvmūrniecības pamatlikumiem – loža kā organizācija nejaucas politikā, reliģijā, nacionālajās un sociālajās problēmās. Daudzas problēmas rada tās organizācijas, kas izveidojušās it kā zem brīvmūrniecības un ir politiski aktīvas. Kaut vai ilumināti, karbonāriji, Krievijā - domes brīvmūrnieki.

- Vai brīvmūrniekiem tiešām ir īpaši žesti, pēc kuriem pazīstat cits citu?

- Žesti, paroles, vārdi, rokasspiedieni. Savā laikā tas bija vajadzīgs. Piemēram, ja kāds bija celtnieks Berlīnē, bet aizgāja uz Parīzi un teica, ka māk darīt to un to, kā viņam noticēt? Toreiz jau augstskolas diplomu līdzi nedeva. Tātad vajadzēja pierādīt, ka amatnieks tiešām to prot. Toreiz bija zīmes, ar kurām cilvēks pateica, ka viņš ir tikai zellis vai jau meistars. Atkal tas kļuva aktuāli tajā brīdī, kad templiešu ordeņa bruņinieki sāka lietot šo sistēmu, lai zinātu, kurš ir savējais, kurš – svešais. Šobrīd, ja es apmeklēju kādu ložu citur pasaulē, dodu zīmi, kādā pakāpē esmu. Ja esmu zemākā pakāpē, nevaru apmeklēt augstākās pakāpes ložu, jo tas, kas tur notiek, priekš manis vēl ir noslēpums un pirms laika to nedrīkstu uzzināt.

- Ja es būtu vīrietis, man būtu jāmeklē ceļš pie brīvmūrniekiem, vai mani kāds brālis uzrunātu?

- Brīvmūrnieki cenšas dzīvot kā viena ģimene, tāpēc notiek psiholoģiskā atlase – vai varam saprasties. Jā, ievērojam kādu cilvēku, kuram ir interese par brīvmūrniecību, redzam, ka viņš meklē kontaktus. Parunājam ar viņu, pavērojam, vai ir godīgs pret savējiem. Brīvmūrniecība balstīta uz goda vārdu. Ja brīvmūrnieks saka: es dodu goda vārdu, tas nozīmē, ka tas ir pat vairāk nekā paraksts pie notāra. Ja cilvēks ir ar labu slavu, viņš nav nodevējs, uz viņa rokām nav citu asinis, viņš nav zaglis un negrib iegūt labumus sev, tad viņu uzrunā. Ja viņš netur goda vārdu, ieeja visās ložās turpmāk tiek liegta.

Antra Gabre, Rīgas Balss


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv