www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Valdis, Voldemārs, Valdemārs
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Īsi par S.Lazareva atziņām02.12.2005

Sākotnēji S.Lazarevs mēģināja palīdzēt cilvēkiem vairāk "tradicionālām" metodēm, darbojoties kā dziednieks. Ar laiku viņš ievēroja nepatīkamas sakarības - iedarbojoties uz cilvēka lauku, izlabojot tā defektus, kas reālajā dzīvē izpaudās kā slimības, nepatikšanas personīgajā dzīvē, dažādas problēmas, defekts ar laiku parādījās citā jomā. Piemēram, sadziedējot kādu orgānu, saslima kāds cits orgāns, nepatīkami iegrozījās cilvēka liktenis, radās problēmas ar mīļoto cilvēku vai tamlīdzīgi. Nebija iespējams pilnībā izdziedināt cilvēku, lai pēc kāda laika neuzpeldētu jaunas, nereti vēl lielākas slimības, problēmas, nepatikšanas. Ar laiku Lazarevs saprata, ka vienīgais ceļš uz paliekošām pozitīvām pārmaiņām garantēts tad, kad cilvēks mainās pats, izmaina savu pasaules uztveri. Vēl pēc kāda laika viņš saprata, ka, tā teikt, laimīgas dzīves garants ir mīlestība uz Dievu. Viss šai pasaulē notiek, lai vairotu mūsos Dievišķo mīlestību. Sāpēs un grūtībās Dievišķajam pievērsties vieglāk.
(Sīkāk par to, kā S.Lazarevs nonāca līdz savām galvenajām atziņām, lasīt šajā citātā.)

Kas ir Dievišķā mīlestība?
"Dievišķā mīlestība - tā ir mīlestība, kas nav atkarīga no cilvēciskā, tā nav nekāda peļķe, bet gan dzidrs avots, kad patiesā laime slēpjas iespējā dāvāt mīļotajam cilvēkam mīlestību. Tā ir mīlestība bez nožēlas, neapmierinātības, bailēm un apvainojumiem." (Karmas diagnostika 5, 74.lpp.)
"Tā ir mīlestība, kas ne no kā nav atkarīga. Gudrs cilvēks vai dumjš, pateicīgs vai nelietis, novecojis, kļuvis briesmīgs, kļuvis par invalīdu, nodevis Jūs, pametis vienu likteņa varā, - ja jau reiz Jūs viņu esat iemīlējusi, tad arī turpiniet mīlēt, neskatoties ne uz ko. Dievišķā mīlestība uz mīļoto cilvēku un visu pasauli skatās kā uz iespēju dāvāt tai savu mīlestību." (Karmas diagnostika 5, 11.lpp.)
Mīlestībai pret Dievu (jeb augstākiem spēkiem, pasaules kārtību) jeb Dievišķajai mīlestībai dziļi sirdī jābūt pāri visam - tā ir svarīgāka ne vien par materiālo, bet arī par garīgo un dvēselisko. Nekam no tā cilvēks nedrīkst pārlieku pieķerties, jo tad tas būs jāzaudē, lai saprastu, ka nekas šajā pasaulē nedrīkst būt svarīgāks par Dievišķo mīlestību. Šis process (materiālo, garīgo, dvēselisko vērtību zaudējums vai sabrukums) tiek dēvēts par piespiedu attīrīšanos jeb pārpurināšanu (šos jēdzienus šādā nozīmē lietošu arī turpmāk tulkojumos). Nesāpīgākais (bet ne obligāti vieglākais, jo kuram gan ir viegli mainīties..) ceļš uz attīrīšanos iet caur Dievišķo mīlestību.

"Tēlaini izsakoties: visa mūsu dzīve ir kā trenažieris mīlestības uzkrāšanai. Bet ja mēs to mēģinām izmantot citiem mērķiem, tas salūzt." (Karmas diagnostika 5, 63.lpp.)
Te vietā piebilst, ka mīlestība pret Dievu nav domāta reliģiskā nozīmē. Tas nav svarīgi, vai cilvēks ir ticīgs, vai nav. Bieži vien baznīcas dogmas var pat traucēt cilvēka veselīgai pasaules uztverei un attīstībai, bet var arī palīdzēt. Tas ir atkarīgs no cilvēka paša.
Vēl viens citāts no S.Lazareva "Karmas diagnostikas 5", 19.lpp.:
" - Viss ir aplam sarežģīti, ļoti grūti visu saprast.
- Viss ir neticami vienkārši, - atbildēju viņai - visu, ko esmu rakstījis, iespējams vispārināt dažās frāzēs:

1. Visur un vienmēr saglabāt un vairot mīlestību uz Dievu.
2. Visā redzēt un mīlēt Dievu, sajust Dievišķo gribu.
3. Nemeklēt vainīgos.
4. Pieņemt pasauli un cilvēkus tādus, kādi tie ir. Pasaule no mīlestības ir radusies, piepildās ar to, aiziet mīlestībā un pati kļūst par mīlestību."

Vēl būtiski uzsvērt - Dievišķajam vienmēr jābūt pāri cilvēciskajam IEKŠĒJI. Ārēji drīkst rīkoties atbilstoši situācijai - ja Tev citi grib darīt pāri, ja Tu esi slims, ja Tu zaudē mīļoto cilvēku utt.utml., tas nenozīmē, ka Tev nevajag pretoties, aizstāvēt sevi, rūpēties par savu veselību un laimi, bezpalīdzīgi padodoties "tā redz Dieviņš man ir lēmis". Nē, ārēji drīkst uzvesties "kā visi normāli cilvēki" ;), taču iekšēji jāsaglabā mīlestība un jāsaprot, ka situācijas provocētājs esi pats (pat ja nespēj saskatīt sakarības), tāpēc nav jēgas apvainoties, dusmoties, bezgalīgi skumt, ienīst utml. Un, lai situāciju kardināli mainītu, pirmkārt un galvenokārt jāmainās pašam. Jāizprot, jāizjūt, ka esi kaut kam par daudz pieķēries, kaut ko no dzīves par daudz gribi, nesaprotot, ka ne Tu esi dzīves noteicējs. Kamēr nesapratīsi, tikmēr arī nedabūsi visu, ko kārosi. Mazliet "jāatlaiž" savas vēlmes, lai kādas tās nebūtu.
Ārējā darbība rada acumirklīgus rezultātus, iekšējā - tālejošākus, pamatīgākus. Ja Tev uzbrūk (Tu saslimsti utml.), Tev ir jāaizstāvas (jāārstējas), citādi var gadīties, Tevi nosit (Tu vari nomirt no laikā neārstētas slimības) un tad vairs Tev nebūs iespējas mainīties iekšēji. Ārējā rīcība it kā dod Tev papildus laiku iekšējām izmaiņām. Taču, ja paralēli ārējai rīcībai Tu mainīsies iekšēji, nenosodot citus, neniknojoties uz radušos situāciju, bet izprotot, ka pats vien esi notikušā provokators, tad vēlāk tādas situācijas vairs neatkārtosies - tādējādi tas būs ilglaicīgāks rezultāts. Nemainoties iekšēji, nepatīkamās situācijas (tādas vai citādas) atkārtosies atkal un atkal, un pat ja ārēji Tu ļoti labi prastu tikt ar tām galā, nez vai Tu gribētu, lai tā būtu.

Cilvēks un apkārtējā pasaule.
Visbeidzot jāpiebilst, ka S.Lazareva mācība balstās arī uz pārliecību, ka cilvēks tagadnē visnotaļ ir saistīts gan ar savu pagātni un nākotni, savām iepriekšējām un nākošām dzīvēm, saviem vecākiem, dzīvesbiedriem, bērniem, mazbērniem utt. utml., tādējādi pozitīvas izmaiņas Tevī pozitīvi izmainīs arī Tavu apkārtējo pasauli, gan tagadnē, gan nākotnē un pat pagātnē (to gan laikam grūtāk saprast).

Kāpēc ticēt S.Lazareva grāmatām?
Cits aspekts - ir cilvēki, kas noliedz visu S.Lazareva teikto, rakstīto tamdēļ, ka nav saprotams, kādā veidā viņš gūst informāciju. To viņš iegūst nez no kurienes, nezin kādā veidā. Manuprāt, svarīgāka tomēr ir pati informācija, nevis tas, vai, redz, es saprotu, kā tā iegūta. Tāpēc jau katram cilvēkam ir spēja domāt un izvērtēt - ticēt vai neticēt. Mani šī informācija lielākoties pārliecina. Pats galvenais - pārliecina paši pamati. To taču esmu izjutusi uz savas ādas neskaitāmas reizes. Tikko centies panākt kaut ko par varītēm, tā kaut kas noiet greizi. Tālāk visa cita informācija jau tiek izvērtēta, izejot no šiem pamatiem, t.i., Dievišķās mīlestības. S.Lazarevs savus apgalvojumus arī cenšas pamatot, izejot no šiem pašiem pamatiem, balstoties arī uz savu personisko pieredzi darbā ar daudziem jo daudziem pacientiem (viņa stāžs darbā ar pacientiem ir ilgāks par 20 gadiem), man atliek tikai izvērtēt, cik tas saskan ar manu saprašanu. Ja gadās (ļoti reti), ka es nepiekrītu, tad, protams, es rīkojos atbilstoši savai pārliecībai, varbūt neesmu vēl līdz tās domas dziļumam izaugusi (par varēm sev uzspiest nevajag neko, arī ne S.Lazareva informāciju, to viņš ir uzsvēris arī pats), tikpat labi iespējams, ka S.Lazarevs ir kļūdījies - galu galā viņš arī ir tikai cilvēks, nevis Dieva vietnieks zemes virsū :-).

Julita


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv