www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Melānija, Imanta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Par trejādu pārvēršanos06.12.2005

Trejādu gara pārvēršanos es jums minēšu: Kā gars top par kamieli, un kamielis par lauvu, un lauva pēdīgi par bērnu.

Daudz grūta jāpanes garam, stiprajam, panesīgajam garam, kam piemīt godbijība: pēc grūtā un visgrūtākā tiecas viņa spēks.

Kas ir grūts? jautā panesīgais gars, nometas kā kamielis ceļos un grib lai viņu apkrauj nastām.

Kas ir tas grūtākais, jūs varoņi? jautā panesīgais gars, lai es to uz sevis ņemtu un par savu stiprumu priecātos.

Vai tas ir: pazemoties, lai sāpinātu savu augstprātību? vai – likt spīdēt savai bezprātībai, lai pazobotos par savu gudrību?

Jeb tas ir: pārtikt no atzīšanas zīlēm un zāles un patiesības labad ciest dvēselē badu?

Jeb tas ir: būt slimam un mierinātājus aizraidīt mājās un noslēgt draudzību ar baložiem, kuri nekad nedzird, ko tu gribi?

Vai tas ir: kāpt netīrā ūdenī, ja tas ir patiesības ūdens, un neatgaiņāt no sevis aukstās vardes un karstos krupjus.

Vai tas ir: mīlēt tos, kas mūs nicina, un sniegt spokam roku, kad viņš mūs grib biedēt?

Visu šo visgrūtāko ņem uz sevis panesīgais gars: līdzīgi kamielim, - kas, apkrauts nastām, traucas tuksnesī, tā arī viņš traucas savā tuksnesī.

Bet vientuļākajā tuksnesī notiek otra pārvēršanās: par lauvu top še gars, brīvību viņš grib sev iegūt un kungs būt sava paša tuksnesī.

Savu pēdējo kungu viņš še meklē: viņš grib nākt naidā ar viņu un savu pēdējo dievu, uzvaras dēļ viņš grib cīnīties ar lielo pūķi.

Kas ir šis lielais, kuru gars negrib saukt vairs par kungu? “Tev-būs” sauc šo lielo pūķi. Bet lauvas gars saka “es gribu”.

“Tev-būs” guļ viņam ceļā, zeltā laistīdamies, zvīņains zvērs, un uz katras zvīņas zeltaini spulgo “tev-būs”!

Tūkstošgadīgas vērtības spulgo šais zvīņās, un visuspēcīgais no pūķiem runā tā: “Visas lietu vērtības manī spulgo. Visas vērtības ir jau radītas, un visas radītās vērtības – esmu es. Patiesi, nekāda “Es gribu” nedrīkst vairs būt!” Tā runā pūķis.

Mani brāļi, kādēļ lauva vajadzīgs cilvēka garā? Kur noder nastu nesējs kustonis, kas ir paklausīgs un godbijīgs?

Jaunas vērtības radīt – to nespēj arī vēl lauva: bet radīt sev brīvību jaunai radīšanai – to lauvas spēks iespēj.

Brīvību sev radīt un svētu: nē, arī pienākuma priekšā: tā dēļ, mani brāļi, vajadzīgs ir lauva.

Ņemties tiesību jaunām vērtībām – tā ir briesmīgākā laupīšana un plēsīga zvēra būšana.

Kā vissvētāko viņš citkārt mīlēja “tev būs”: nu viņam jārod ārprāts un pašvara arī tai vissvētākajā, lai nolaupītu savai mīlestībai savu brīvestību: lauva ir vajadzīgs šai laupīšanā.

Bet sakiet, mani brāļi, ko vēl varētu izdarīt bērns, ko pat lauva neiespēja? Kam vajadzīgs plēsīgajam lauvam tapt vēl par bērnu?

Nevainība ir bērns un aizmāršība, jauniesākums, rotāšanās, no sevis ritošs rats, pirmā kustība, svēta jā-sacīšana.

Jā, radīšanas rotaļai, mani brāļi, vajadzīga svēta jā-sacīšana: savu gribu grib tagad gars, savu pasauli tagad iemanto pasauli-zaudējušais.

Trejādu gara pārvēršanos es jums minēju: kā gars top par kamieli, kamielis par lauvu, un lauva pēdīgi par bērnu.” –

Tā runāja Zaratustra. Un toreiz viņš uzturējās pilsētā, kuru sauc: raibā govs.

 

Frīdrihs Nīče, Tā runāja Zaratustra(fragments)


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv