www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Terēze, Gundega
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Mēs un mūsu elpošana13.12.2005

Cilvēka dzīve tāpat kā dzīvība vispār nav iespējama bez elpošanas. Tā ir elementāra patiesība. Elpošana mums šķiet kaut kas tik pašsaprotams, ka gaužām reti domājam par to, kā tieši mēs elpojam.

Un tomēr – ir vērts to atcerēties un mēģināt apzināties savu elpošanu. Cilvēka dzīvē šajā saulē sākas ar ieelpu un beidzas ar pēdējo izelpu, starp tām ir visa mūsu dzīve. Šis ieelpas un izelpas rituāls ir tas, kas paliek ar mums visu mūžu. Tā ir viena un tā pati, bet arvien mainīgā elpošana, kas ir atkarīga gan no mūsu plaušām, gan nervu sistēmas un daudziem citiem orgāniem, ķermeņa stājas un, patiesībā, no visa mūsu fiziskā un emocionālā stāvokļa. Tāpat tā mijiedarbībā arī pati ietekmē visas šīs ķermeņa funkcijas.

Grieķu valodā ir pazīstams vārds pneuma, kas tulkojams gan kā elpa, gan kā gars. Kristietībā šis vārds tiek lietots, attiecinot uz Svēto Garu. Tāpat līdzīgi ir ar ebreju vārdu ruach, kas arī ir saistāms ar Dieva Garu un vienlaikus nozīmē elpu.

Šīs sakarības norāda uz to, ka elpošanai ir ne tikai fiziska, bet arī garīga nozīme cilvēka esamībā. Elpojot mēs gūstam ne tikai skābekli, bet arī dzīvības enerģiju, ko indieši sauc par prānu, citur austrumos – par či vai ki. Tā ir tā pati dzīvības enerģija, ko mēs gūstam gan no uztura, gan gaismas, gan arī, piemēram, no mīlestības.

Prāna ir tā, kas nodrošina cilvēka veselību. Jo skaidrāka un spēcīgāka tā ir, jo labāk mēs jūtamies un arī labāk izskatāmies. No šīs dzīvības enerģijas ir atkarīga ne tikai mūsu fiziskā labsajūta, bet arī, piemēram, tas, cik skaidra ir mūsu domāšana, cik skaidras ir mūsu emocijas. Jā, arī tas, kā mums izdodas īstenot to, kas mums tiešām ir vajadzīgs.

Lai gan, neapšaubāmi, prānu mēs varam uzņemt ļoti dažādos veidos, piemēram, ar svaigu, dabisku uzturu, tomēr elpošana ir process, ar kura palīdzību mēs šo dzīvības enerģiju varam adekvāti izdalīt gan fiziskajiem, gan garīgajiem procesiem, kas notiek mūsos.

Tā, piemēram, desmit minūtes dziļi un mierīgi elpojot, varam samazināt gan stresu, gan nogurumu. Tā mēs varam iegūt enerģiju kā fiziskam, tā garīgam darbam. Visnozīmīgākais un tālejošākais šādas dziļas un mierīgas elpošanas rezultāts nešaubāmi būs iekšējs miers un harmonijas izjūta.

Sākums šāda veida kontrolei pār elpošanu būtu tas, ka mēs katru dienu kādu brīdi, kaut vai pāris minūtes, vienkārši vērojam un mēģinām izjust savu elpošanu – kāda tā ir, cik dziļa vai sekla, regulāra vai neregulāra?

Apzināta ieelpas un izelpas kontrole ir pirmais solis, lai saistītu mūsu apziņu ar veģetatīvo nervu sistēmu. Parasti mēs apzināti gandrīz nemaz nekontrolējam tādas sava ķermeņa veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas kā, piemēram, elpošanu, sirdsdarbību un gremošanu. Taču šīs funkcijas kontrolē gan mūsu emocijas, gan mūsu zemapziņu un arī otrādi. Tātad – mācīties valdīt pār savu elpu nozīmē arī mācīties valdīt pār savām emocijām.

Elpošana ir kā tilts, kas savieno ķermeni un apziņu. Jogā ir pazīstami dažādi vingrinājumi, ar kuru palīdzību, to lietojot, ir iespējams kontrolēt kā ķermeni, tā arī apziņu. Te tiek uzsvērts ieelpas – izelpas dziļums un ritms. Jogā ir pazīstamas arī tehnikas, kurās izmantojot elpošanu, cilvēks var tikt galā ar bailēm, dusmām un uztraukumu.

Cilvēks var tapt brīvs no tādām negatīvām emocijām, ja gan krīžu brīžos, gan ikdienā kontrolēs savu elpošanu. Tieši šī procesa vingrinājumu praktizēšana ik dienas dod brīvību stresa situācijās.

Lēna un mierīga elpošana rada mierīgu prātu. Dziļa elpošana, savukārt, dod mums vairāk enerģijas un arī apskaidro prātu. Ritmiska elpošana rada harmoniju gan cilvēka fiziskajā ķermenī gan apziņā.

Lēni izelpojot, mēs uzreiz varam sajust, vai mūsos ir uzkrājusies kāda spriedze, ar kuru netiekam galā, vai esam kādā konflikta situācijā, kuru nespējam atrisināt. Elpa var būt kā barometrs mūsu iekšējam mieram vai sasprindzinājumam.

Ja pārņem bailes, dusmas un līdzīgas emocijas, centīsimies elpot dziļi un mierīgi, lietojot gan vēdera dobuma muskuļus gan krūšukurvi. Šādi elpojot, pēc neilga brīža mēs jutīsim, ka mūsos ienāk miers. Mūsu uzdevums ir panākt, lai elpošana ir atbrīvota, lai tajā nav saspringuma.

Apzināta elpošanas regulēšana var palīdzēt daudzās situācijās. Sastopoties ar ikdienas stresiem, pavērosim, kā tieši mēs elpojam. Droši vien bieži ir tā, ka mēs ieelpojam, aizturam elpu un tad ātri izelpojam. Atradīsi laiku noregulēt šo saspringto elpošanas modeli! Pamēģināsim ieelpot un izelpot bez saspringuma. Daudzās situācijās, piemēram, kad esam uztraukušies, kā izrādās, to nebūs viegli izdarīt. Tādēļ, ja vien tas iespējams, tikko kā sajūtot sevī sasprindzinājumu, dažas reizes ievilksim dziļu elpu un mūsu sajūtas un emocijas nomierināsies. Šādā veidā saglabājot šo dziļo elpošanu, mēs būsim pārsteigti, cik apbrīnojams ir šāda vingrinājuma efekts.

Apzinoties savu elpošanu, mēs noteikti sajutīsim arī to, cik ārkārtīgi svarīga ir ķermeņa stāja. Nav iespējams pareizi elpot, ja ir vai nu saliekti pleci un tāpēc saspiests krūšu kurvis, vai arī ja vēders ir iespiests pārāk šaurā apģērbā. Tāpat pareiza elpošana ir iespējama tikai tad, ja ir taisns mugurkauls. Dziļa elpa sākas vēdera dobumā, tad tā virzās augšup uz krūšu kurvi. Šādi elpojot ir arī daudz vienkāršāk noturēt ķermeni taisni un stalti.

Dziļa elpa ir tas pats, kas miera un enerģijas uzkrāšana sevī. Piemēram, dziļi elpojot pirms kāda nozīmīga uzdevuma, mūsu ķermenis harmonizējas un iekšēji līdzsvarojas. Tas mums palīdz gan vienlaicīgi fokusēt savu uzmanību, gan atbilstoši rīkoties. Tā apzināti rīkojoties ar to, ko indieši sauc par prānu, prāts kļūst skaidrāks un asāks. Lēni un mierīgi izelpojot, sirdsdarbība nomierinās, asinsspiediens samazinās, iekšējā spriedze atslābst, un mēs saprotam, ka nemaz nebija vērts tik ļoti uztraukties. Ja pozitīvais efekts neparādās tūlīt, tas nešaubīgi parādīsies vēlāk. Tā lēnām, bet noteikti mēs varam sākt strādāt ar sevi.

Daudzi no mums, lai atbrīvotos no stresa, lieto dažādus maldinoši nomierinošus līdzekļus, piemēram alkoholu, nikotīnu vai saldumus. Tomēr, šo līdzekļu vietā, mācoties šādās situācijās atbilstoši lietot elpošanu, mēs sajutīsim, ka tā iespējams panākt daudz vairāk nekā ar kādiem ķīmiskiem, mākslīgiem līdzekļiem un, galvenais, arī sajutīsim, ka ir iespējams valdīt pašam pār sevi.

dziedinatajs.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv