www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Alvīne
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Ko gaidīt no meditācijas06.01.2006

Ko mēs gaidām no veselības? Tikai - lai tā būtu. Meditācijas stāvoklis - tas ir veselības stāvoklis. Tāpēc meditācija ir dziednieciska. Taču nevajag to izmantot kā tabletes, lai izārstētos. Jo meditācija nav zāles, tā ir pati veselība Meditācija ir nevis rūgts pulveritis, ko izrakstījis ārsts, bet gan gaiša prieka un esības pilnības stāvoklis.

Vai mēs kaut ko gaidām no poēzijas? No dabas? No saulrietiem un rītausmām? No jūras šalkoņas un sakuras zieda?

Negaidot no meditācijas neko citu kā vien pašu meditāciju (bet tā ir lieliska pati par sevi - kā pati daba, kā dzeja, kā mūzika), mēs reizē ar to saņemam ļoti daudz. Saņemam tieši tādēļ, ka negaidām! To ir ļoti svarīgi apgūt. Tas, kurš uzreiz jau gaida rezultātu, nesaņem neko. Tas, kurš saprot, ka galvenais ir nevis rezultāts, bet gan pats stāvoklis, pats process, saņem rezultātu, kas vienmēr pārsniedz gaidīto tieši tādēļ, ka mēs neko negaidījām.

Tātad, ja mēs negaidām rezultātu, tad to saņemam. Un šis rezultāts ir brīvības sajūta, atbrīvošanās no savārguma un nopietnām slimībām, no spriedzes un stinguma, no bailēm un aizvainojumiem uz dzīvi, no neapmierinātības ar likteni; dvēseles miers un harmonija ar pasauli, dzīves pilnvērtības izjūta; prasme kontrolēt savu uzvedību, valdīt pār sevi un pareizi novērtēt visus notikumus un dzīves parādības, kā arī sevi šajā pasaulē. Meditācija - tā ir veselības iegūšana šā vārda visplašākajā nozīmē: gan garīgās, gan fiziskās veselības iegūšana. Tikai garīgi vesels cilvēks ir arī fiziski vesels.

Meditējot mēs nošķiramies no pārlieku rosīgās, civilizācijas atnestās cilvēku vēlmju čaulas, no rūpēm un sīkiem egoistiskiem centieniem. Mēs aizmetām šo čaulu, lai atkal savienotos ar savu īsteno dabu. Savienojoties ar savu īsteno dabu, mēs atkal savienojamies ar Visumu, mūsu sākotnējā daba taču ir vienota ar Visumu. Radītājs mūs bija iecerējis kā Dabas bērnus, Visuma bērnus, taču mēs nez kāpēc aizmirsām par to, nošķīrām sevi no lielā dziedinošā Visuma likuma un tāpēc kļuvām slimi un nelaimīgi. Visums vienmēr ir vesels, tas neslimo, tas ir spēcīgs un enerģisks. Kad esam vienoti ar Visumu, arī mēs neslimojam, mēs, tāpat kā Visums, esam spēcīgi un enerģiski.

Ļoti daudzu problēmu cilvēcei tagad nebūtu, ja ļaudis zinātu, kas ir meditācija, un prastu meditēt. Kad cilvēks atrodas meditācijas stāvoklī, tad un tikai tad viņš kļūst patiesi viņš pats, izjūt un izprot sevi. Cilvēks, kurš apguvis meditāciju, saprot, kas tas ir -izjust laimi gluži vienkārši tāpēc, ka tu dzīvo, pat bez jebkādiem ārējiem iemesliem. Tāds cilvēks var būt laimīgs pat pilnīgā vientulībā, jo pats dzīves process sniedz viņam milzīgu baudu. Tāds cilvēks līdzinās ziedam, kas atvēries un izplata ap sevi brīnumainu aromātu. Tāds cilvēks zied kā puķe, ir laimīgs par savu ziedēšanu, pat ja neviens to neredz. Tā zieds bauda savu ziedēšanu pat tad, ja līdzās nav neviena, kas ieelpotu tā aromātu un papriecātos par tā skaistumu. Un tāds cilvēks izplata ap sevi tik lielisku enerģētisko strāvojumu, ka viņš noteikti piesaistīs sev citu cilvēku mīlestību un prieku, visu, kas viņam dzīvē nepieciešams. Lūk, ko mums dod meditācija: tā atklāj mums mūs pašus un dzīvesprieku. Bet pats galvenais ir tas, ka meditācijas stāvoklis ir pats dzie-dinošākais stāvoklis pasaulē.

Es vienmēr atcerēšos dienu, kad pirmo reizi piedzīvoju šo brīnišķīgo vienotību ar Visumu un ar savu veselo dabu. Iespējams, ka tā bija labākā diena manā mūžā.

Tas notika, kad es gluži vienkārši skatījos uz jūru, stāvot kalna virsotnē. Brīnišķīgā jūras ainava apbūra mani, un es tā ieslīgu apcerē, ka kādā mirklī vairs neatšķīru, kur beidzas mans ķermenis un sākas saulē mirdzošā jūra, klintis, gaismas pilnais gaiss... Es jutos kā viens veselums ar visu pasauli -ne metaforiski, ne alegoriski, es sajutu to fiziski, ar savu ķermeni, it kā būtu saplūdis ar telpu, izkusis tajā.

Turklāt izgaisa uzmācīgās, apnikušās domas, šaubas, bailes - viss izgaisa, palika tikai tīrs esības prieks un vienotība ar pasauli. Es kļuvu par dabas daļiņu -bez bailēm un problēmām, bez slimībām, bez šaubām, brīvs no bezcerības, kas mani pavadīja kopš pašas bērnības.

Eksistēja tikai vienots, dziļš, bezgala piesātināts esības mirklis - brīnišķīgās esības, tās īstenās esības, par kuru lielākā ļaužu daļa ikdienas steigā pat nenojauš. Iestājās patiesības un veselības mirklis. Es sajutu, ka izveseļošanās ir iespējama, ka es jau tuvojos veselībai, jo, izjutis patiesās dzīves mirkli, es tiekšos pie dzīves atkal un atkal, bet tas, kurš tiecas tik neatlaidīgi kā es, katrā ziņā uzveiks gan slimības, gan pašu nāvi.

Tā bija burtiski piedzimšana no jauna. Es no jauna iemantoju sevi, es no jauna iemantoju visu pasauli, es no jauna iemantoju dzīvi. Pasaule bija manī, bet es biju pasaulē, un starp mums neeksistēja nekādas robežas.

Es skatījos uz pasauli - un redzēju sevi. Es ielūkojos sevī - un redzēju pasauli. Visā bija vienotība un veselība. Bet, lai to sasniegtu, vajadzēja tikai ieslīgt apcerē! Es iemantoju pasaules lielāko dārgumu, neizkustoties no vietas. Tas izrādījās tik vienkārši. Tam vispār nav vajadzīga nekāda sagatavošanās.

Tikai ielūkojoties sevī un atklājot savu vienotību ar Visumu, var ieiet veselības, miera un iekšējas harmonijas stāvoklī.

no K. Niši lekcijas


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv