www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Liza, Līze, Elizabete, Betija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Jelgavas muzejā notiks lekcija par brīvmūrniecību Latvijā un Jelgavā.19.01.2006

Jelgavas muzejā notiks lekcija par brīvmūrniecību Latvijā un Jelgavā

Sestdien, 21.janvārī, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā Akadēmijas ielā 10 plkst.12 latviešu valodā un plkst.14 krievu valodā lektors Andris Ruģēns lasīs lekciju "Brīvmūrniecība Latvijā un Jelgavā". Lekcija notiks tāda paša nosaukuma izstādes gaitā, kas muzejā apskatāma vēl līdz 29.janvārim.

Izstādē ir aplūkojams brīvmūrnieku rituālais apģērbs, atribūti, simboli un mākslas darbi. Kolekcijā ir iekļauti priekšmeti un dokumenti no 18.gadsimta līdz mūsdienām, daļa eksponātu ir no ārzemēm, visvairāk no Zviedrijas. Interesenti varēs uzzināt, ka brīvmūrnieki ir bijuši daudzi slaveni cilvēki, piemēram, Mocarts, Bēthovens, Puškins, Tagore, Šagāls, Aļehins, Sibeliuss, Čērčils un citi.

Latvijā šādi brīvmūrnieku kustības popularizēšanas pasākumi ir ļoti reti. Izstāde ir ceļojoša, tā tapusi pēc Laimas un Andra Ruģēnu iniciatīvas ciešā sadarbībā ar Latvijas muzejiem, bibliotēkām un Latvijas lielložu.

Brīvmūrnieki ir plaša starptautiska organizācija, kuras pirmsākumi nav zināmi. Daži to saista ar Zālamana tempļa būvi, citi ar agrīnās kristietības dažādu virzienu pārstāvjiem katariem, albigojiešiem un manihejiešiem. Ir pamats domāt, ka brīvmūrnieki daudz pārņēmuši no templiešu ordeņa - kādreiz varenākās organizācijas Eiropā.

Pēc ordeņa traģiskās likvidēšanas Francijā 14.gadsimta sākumā liela daļa tā bruņinieku aizbēga uz Skotiju, kā rezultātā, iespējams, vēlāk radās brīvmūrnieku skotu rituāls. Daudz ticamāka ir versija, ka brīvmūrnieki cēlušies no viduslaiku akmeņkaļu un mūrnieku brālībām, kas sākumā atradās ciešā saistībā ar klosteriem. To skaits īpaši pieauga gotisko katedrāļu celtniecības laikmetā, tad arī radās vajadzība pēc īpašām pazīšanās zīmēm - slepena sveiciena, rokasspiediena, klusēšanas zvēresta.

Pamazām šajās brālībās iestājās arī arhitekti, mākslinieki, brīvdomātāji, ķeceri. Sevišķi izteikts šis process bija Anglijā, kur jau 18.gadsimta sākumā fiziskie mūrnieki pārtapa par garīgiem mūrniekiem. Londonas un Vestminsteras četras vecās mūrnieku kopas 1717.gadā apvienojās vienā Lielajā ložā, ievēlot sev lielmeistaru un pārveidojot savu kultu sistēmu. Loža kļūst par brīvmūrnieku darbības pamatu, garīgā darba centru, satikšanās vietu un īpašu apziņas stāvokli.

Ar laiku Latvijā arī tiek dibinātas brīvmūrnieku ložas - 1750.gadā "Ziemeļzvaigzne" Rīgā un 1754.gadā "Pie trim kronētiem zobeniem" Jelgavā. Rīgas ložu 1765.gadā pārdēvē par "Zobena ložu", savukārt 70.gados Rīgā nodibina ložas "Apolons", "Kastor", "Pie mazās pasaules".

Jelgavas ložās - ne kā Rīgā, bet kā daudzos Rietumeiropas centros - brīvmūrnieku kustība bija saistīta ar okultismu, spiritismu, alķīmiju, kabalu. Iespējams, tāpēc Jelgavā 1779.gadā vairākus mēnešus uzturējās slavenais grāfs Kaliostro. Te viņš mēģināja organizēt savu ložu, rīkoja okultos seansus, taču visai neveiksmīgi. Pateicoties augstās Kurzemes muižnieces Elīzas fon der Rekes brīdinājuma vēstulei Katrīnai II, Krievijā brīvmūrnieks Kaliostro drīz vien tika atmaskots kā blēdis un jokdaris.

Pirmā Pasaules kara laikā vācu okupētajās teritorijās brīvmūrnieki nodibināja lauka ložas vācu karavīriem, kurās gan varēja iestāties arī citi iedzīvotāji. Liepājā kopš 1916.gada darbojas loža "Enkurs un zobens". 1919.gada janvārī tā tika pārveidota par mierlaika ložu Prūsijas lielložas pakļautībā, savukārt 1921.gada aprīlī tā ar nosaukumu "Enkurs" kļuva par patstāvīgu Liepājas ložu.

Rīgas loža "Jāņuguns" tika izveidota 1924.gada novembrī. Vēl viens latviešu brīvmūrnieku grupējums veidojās no 1928. līdz 1938.gadam ap toreizējo Latvijas vēstnieku Zviedrijā Kārli Zariņu, kurš 1928.gadā tika uzņemts Stokholmas ložā "Den Nordiska Första".

Pēc neatkarības atgūšanas kā pirmā loža Latvijā 1993.gada maijā tika atjaunota "Jāņuguns". Ložas "Ziemeļzvaigzne" un "Pie zobena" atjaunoja 2002.gadā, un tās visas atrodas Rīgā.

Līdz ar to radās priekšnoteikumi, lai 2003.gada 8.martā Mežotnes pilī nodibinātu Latvijas lielložu. 2003.gada decembrī Anglijas Apvienotā lielloža atzina Latvijas lielložas regularitāti, kā arī apstiprināja, ka šī lielloža darbojas pēc senajiem brīvmūrnieku principiem.


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv