www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Melānija, Imanta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Tu lasi manas domas!11.04.2006

T
elepātija ir parādība, ko zinātne nespēj izskaidrot, taču neapšaubāms ir fakts, ka tā pastāv. Progresīvie zinātnieki apstiprinājuši to, kas vēl vakar nebija pieņemams. Kā tad notiek informācijas pārraidīšana un saņemšana no viena cilvēka pie otra, neizmantojot maņu orgānus?

Par īstu telepātiju var runāt tad, ja kāds uztver cita cilvēka visai sarežģītās domas, kas nekādā mērā nav saistāmas ar konkrētiem apstākļiem attiecīgajā brīdī. Šādos gadījumos otram jāatzīst: «Tu lasi manas domas!» Iespējams, katrs no mums kādreiz ar to ir saskāries. Šīs spējas ir labi attīstītas profesionālām zīlniecēm. Bieži viņas apzināti vai neapzināti nolasa informāciju no svešām smadzenēm un vēlāk muļķo cilvēkus — izmantojot no viņa paša iegūtos datus, zīlnieces rada iespaidu, ka kontaktējas ar citas pasaules spēkiem.

Bieži spontānā telepātija izpaužas tuvu cilvēku starpā, īpaši starp dzīvesbiedriem, kas laulībā nodzīvojuši daudzus gadus. Pētījumi liecina, ka 10–15 procentos gadījumu cilvēki ir spējīgi saņemt informāciju no kāda sev tuva cilvēka smadzenēm. Turklāt tās nolasīšana iespējama no visai iespaidīga attāluma. Savukārt 70 procentiem eksperimenta dalībnieku šādas spējas novērotas pusē no visiem gadījumiem. Raksturīgi, ka ar domu palīdzību kaut ko nodot citiem, pat tuviem cilvēkiem, izdodas reti.

Es zinu, ko tu rādi!

Kaut arī oficiālā zinātne ilgu laiku noliedza telepātiju, fakti par tās esamību bija tik neapgāžami, ka progresīvie zinātnieki nespēja tos ignorēt. 1882. gadā tika dibināta «Psihisko pētījumu biedrība», ko vadīja profesors Barrets. Organizācijas biedri veica pētījumus ar psihi saistītās izpausmēs, arī domu lasīšanā.

Tolaik Londonā daudz runāja par kādu dīvainu gadījumu. Viena jaunkundze demonstrēja neparastas spējas. Aiz viņas muguras jaunās dāmas māte rādīja dažādus zīmējumus vai uzrakstīja kādu vārdu. Meitene momentā un nekļūdīgi nosauca to. Taču arī mātei bija jāievēro viens noteikums — domās jāiztēlojas aplūkojamais priekšmets.

Pētījumu laikā profesors Barrets saskārās ar vēl kādu gadījumu. Tika novērota kāda jauna sieviete, kas bija atbraukusi no Peru un nezināja angļu valodu. Viņa sēdēja pie ziloņkaulā veidotu burtu kaudzes. Tikko kāds no krēsla aizmugures pieskārās viņas plecam, sieviete, paklausīdama bezvārdu komandai, salika no burtu kaudzes vārdu, kuru eksperimentētājs domās nosauca.

Atrod noslēptu dunci

Par pazīstamu domu lasītāju kļuva vienkāršs klerks Irvins Bišops, kas 1884. gadā ieradās Pēterburgā, kur demonstrēja neparastu priekšnesumu, par ko laikraksts «Novosti» vēstīja: «Irvina Bišopa kunga seanss preses un citu personu klātbūtnē rādīja neparastus eksperimentus, kas nav izskaidrojami. Uz galda bija 12 dunču. Uzaicinājis ievērojamo rakstnieku D. V. Grigoroviča kungu, viņš lūdza izvēlēties vienu no tiem, lai, Bišopam klāt neesot, rakstnieks veiktu kustību, kas apliecinātu cilvēka noduršanu. Pēc tam viņam duncis jānoslēpj jebkurā zāles vietā. Kad viss bija izdarīts, Bišopa kungs atgriezās zālē ar aizsietām acīm un, paņēmis Grigoroviča kungu aiz rokas, devās tieši pie «nogalinātā» kunga. Ejot garām iedomātajam upurim, viņš punktuāli atkārtoja kustības, kuras izdarīja rakstnieks dūriena brīdī. Pagrozījies pie viņa dažas sekundes, Bišops devās pie cilvēka, pie kura bija noslēpts duncis, un atrada to.»

Tieši 10. sējums...

Pirms trīsdesmit gadiem tādu pašu eksperimentu žurnāla «Vokrug Sveta» redakcijā demonstrēja toreiz jaunais, bet vēlāk visā pasaulē pazīstamais ekstrasenss Tofiks Dadaševs. Viņam klāt neesot, vistālākajā redakcijas telpā mainīja Lielās padomju enciklopēdijas 10. sējuma atrašanās vietu, uz ko vēlāk arī bija jānorāda Dadaševam. Visi pārgāja uz koridora otru galu. Ekstrasensam aizsēja acis, pēc tam viņš palūdza žurnāla mākslinieci būt par pavadoni: iet līdzās un domāt par telpu, kurā atrodas pārvietotais priekšmets.

Abi lēnām gāja pa garo koridoru. Dadaševs nekļūdīgi iegāja īstajā istabā, nedaudz pastāvēja un devās pie plaukta, uz kura atradās Lielā padomju enciklopēdija. Tad viņš sastinga, izstiepa roku un virzīja to grāmatu muguriņu priekšā. Visi aizturēja elpu un sekoja manipulācijām. Pēkšņi ekstrasenss pārliecinoši izņēma tieši desmito sējumu. Kad redakcijas darbinieki Dadaševam jautāja, kā viņš veicis savu triku, viņi saņēma atbildi: «Es vienkārši redzu, kurp jādodas un kas jāpaņem.»

Kas ir doma?

Angļu pētnieki daudzu eksperimentu un novērojumu rezultātā nonākuši pie secinājuma, ka pastāv «īpaša domu redze», kas arī izskaidro telepātiju. Londonas zinātnieki atbilstoši tā laika līmenim izteica tikpat kā pareizu formulējumu vienam no telepātijas veidiem — tā sauktajai domu nolasīšanai. Secinājums izdarīts 19. gadsimta beigās, taču tas neieguva zinātnes pieprasījumu. Visa 20. gadsimta garumā telepātija palikusi par neatrisinātu mīklu tāpēc, ka zinātnieki nespēj atbildēt uz galveno jautājumu: kas ir doma? Pavisam nesen veikti eksperimenti, kuru gaitā izdevies nedaudz pavērt aizkaru, kas aizklāj domas fizisko īpašību, un tādā veidā rast daļēju telepātijas fenomena izskaidrojumu.

Reiz nejauši satikās amerikāņu psihologs Jūlijs Eikzenbuds un Čikāgas hoteļa portjē Teds Serioss. Viņi pētīja tā sauktos redzes starus, kas joprojām ir zinātnisku strīdu objekts. Eksperimentu laikā Eikzenbuds ar polaroīda fotoaparātu nobildēja Seriosa aci. Vieni kadri izrādījās pilnīgi sagaismoti, citi palika balti, bet trešajos bija redzama paša Seriosa sejas izteiksme. Taču vēl dažos kadros bija skatāmi ēku miglaini veidoli, cilvēku un automašīnu silueti. Interesanti, ka miglainie attēli reizēm aizņēma tikai kadra daļu, tie bija sašķiebti vai pat apgriezti otrādi.

No tā izriet, ka domas redzamu tēlu veidā tiek nodotas uz redzes nervu, no kura caur aci nokļūst apkārtējā vidē un tiek fiksētas fotofilmiņā.

Tālāko pētījumu laikā notika nesaprotamas lietas, kas ir pretrunā ar sākuma shēmu. Seriosa dotības izpaudās daudz labāk, kad viņš bija alkohola reibumā, un, kā pats stāstīja, viņa domas esot bijušas juceklīgas. Tas bija sīkums, salīdzinot ar to, kas notika vēlāk.

Eikzenbuds rādīja Seriosam dažu arhitektūras pieminekļu fotogrāfijas un lūdza pēc iespējas precīzāk tās iegaumēt. Tad atkal tika fotografēta Seriosa acs, un tālāk notikušais nav izskaidrojams. «Domu fotogrāfijās» redzamie arhitektūras objekti bija atšķirīgi no oriģināliem: tie bija nobīdīti telpā, it kā fotografēti no cita skatupunkta. Serioss nevarēja zināt, kā viens vai otrs objekts izskatās, piemēram, no apakšas, jo tad viņam būtu jābūt arhitektam, nevis viesnīcas portjē. Ko tad īsti bija iemūžinājis polaroīda objektīvs?

Fiksē ietverto domu

No iepriekšminētā atklājās vēl kāda mīkla: attēls parādās, fotografējot ne tikai Seriosa aci vai seju, bet arī tad, kad viņš pilnīgi nejauši ar plaukstu bija nosedzis aci, uz kuru bija vērsts objektīvs. Izrādās, ar aci tam vispār nav sakara, jo attēls parādās arī, ja redzes stariem nav iespējams iziet caur plaukstas audu biezo kārtu. Tātad fotofilma fiksē nevis reālu attēlu, bet tajā ietverto domu.

Pirmajā mirklī tas šķiet neticami, taču akadēmiķis J. B. Kobzarevs uzskata, ka jebkura doma rada supervieglas daļiņas, kuras viņš nosaucis par psihoniem. Turklāt šis process saistīts ar enerģijas atbrīvošanos, līdz ar ko psihoni ir spējīgi radīt enerģētiskus kamolus jeb solitonus, kā tos dēvē biofiziķi. Savukārt parapsihologi tās dēvē par domu tēliem.

Objekti apkārtējā vidē var izplūst ne tikai caur acīm, bet arī caur enerģētiskajiem centriem — čakrām. Tieši šādā veidā Eikzenbuds ieguvis savus uzņēmumus.

Kolēģi visu zina

Kaut kas līdzīgs notiek arī spontānās telepātijas gadījumos. Viena cilvēka domas, nokļūstot apkārtējā vidē, pēc pašiniciatīvas nonāk saskarsmē ar cita cilvēka smadzenēm. Zemapziņa šo domu kustību redz, bet, tā kā tās enerģētiskais lādiņš ir ļoti mazs, apziņa nepiefiksē kustības atstātās pēdas. Citiem vārdiem sakot, to iedarbība pazūd lielajā informācijas burzmā un caur filtriem nespēj nokļūt pie cilvēka smadzeņu centrāliem punktiem.

Taču tuvu cilvēku smadzenes laika gaitā spēj izšķirt partnera domas no kopējās informācijas burzmas. Pēc šāda principa svešas domas ir spējīgi nolasīt īpaši jūtīgi ekstrasensi. Arī vienkārši cilvēki to dara, taču neapzināti. Ikviena pietiekami ilgi pastāvoša kolektīva darbinieki ir labi informēti cits par citu, neatkarīgi no tā, cik runātīgs ir katrs cilvēks. Cilvēki lasa cits cita domas, kaut arī paši to nenojauš.

http://www.apollo.lv, «Vakara Ziņas»


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv