www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Melānija, Imanta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Budisma dienas 2006. Lekcijas10.05.2006

Budas mācības sākotne bija vērsta uz pragmatiķiem - "Nāc un pārbaudi pats!". Budas piesardzība attiecībā uz galīgajām patiesībām un nevēlēšanās spekulatīvi prātot par kosmoloģiju un ontoloģiju ir šķietami atmesta vēlākajā budisma domā. No Theravādas budisma "pamata komponentiem" līdz Mahājānas budisma ievērojamajām filozofiskajām sistēmām (Tukšuma un Prāta koncepcijām), budismā acīmredzami ir attīstījušies uzskati par galīgajām patiesībām un dažādas filozofiskās ontoloģijas. Taču, skatoties budisma prakses gaismā - cik lielā mērā vispār ir iespējams runāt par ontoloģiju budisma filozofijā?

Lekciju lasīs prof. Dr. Burkhards Šērers (Burkhard Scherer), kas ir gados jauns (35 gadi), bet ļoti radošs zinātnieks, kuram piemīt plaša erudīcija ar budismu, hinduismu un arīdzan kristietību saistītos jautājumos. Viņš ir poliglots, kas pārvalda sanskritu, pali, tibetiešu, latīņu, grieķu, angļu, vācu un flāmu valodas. Patlaban viņa darba vietas ir „Canterbury Christ Church University” (Lielbritānija), kā arī „International Institute for
Tibetan and Asian Studies” (Spānija). B. Šērers ir daudzu grāmatu un zinātnisku publikāciju autors, kā arī ilggadēji praktizējošs budists.

Lekcija notiek S/O „Dimanta ceļa fonds” rīkoto „Budisma dienu 2006” ietvaros, kas ir publisku lekciju cikls Latvijas augstskolās tiem, kam jautājumu par budismu ir vairāk kā atbilžu:))))

Ieeja lekcijā bez maksas. Lekcija noritēs angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā. Papildus informācija http://www.dimantacels.lv/.

"Pieredze un ticība budismā un kristietībā"

Starpreliģiskajā dialogā kristietība un budisms šķiet nereti ir vienisprātis attiecībā uz izplatītiem altruistiski ētiskajiem principiem, kamēr doktrīnu un redzējuma līmenī abām reliģijām šķietami nav nekā kopēja. Šajā lekcijā tiek izmantotas paradigmas "ticība" un "pieredze", lai izgaismotu konverģences un diverģences (kopīgo un atšķirīgo) starp kristietības domu un misticismu un budisma filozofiju un praksi.

Lektors: Prof. Dr. Burkhard Scherer
11.05.2006   Plkst. 18:00      
LU Teoloģijas fakultāte, Raiņa bulv. 19, 2. auditorija


"Budisma filozofija kā ceļš: Ontoloģijas dekonstrukcija ar prakses palīdzību"

Budas mācības sākotne bija vērsta uz pragmatiķiem - "Nāc un pārbaudi pats!". Budas piesardzība attiecībā uz galīgajām patiesībām un nevēlēšanās spekulatīvi prātot par kosmoloģiju un ontoloģiju ir šķietami atmesta vēlākajā budisma domā. No Theravādas budisma "pamata komponentiem" līdz Mahājānas budisma ievērojamajām filozofiskajām sistēmām (Tukšuma un Prāta koncepcijām), budismā acīmredzami ir attīstījušies uzskati par galīgajām patiesībām un dažādas filozofiskās ontoloģijas. Taču, skatoties budisma prakses gaismā - cik lielā mērā vispār ir iespējams runāt par ontoloģiju budisma filozofijā?

Lektors: Prof. Dr. Burkhard Scherer
12.05.2006   Plkst. 18:00 
LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4, 1. auditorija


"Lielais budisma filozofs Nāgārdžuna"

Nāgārdžuna (3. gs. m.ē.) neapšaubāmi ir viens no dižākajiem budisma domātājiem. Kopumā uzskatīts par pirmo lielāko Mahājānas budisma domātāju, viņš sistematizēja "Tukšuma" (Atvērtības) filozofiju un kļuva par "Vidus ceļa" (Madhjamikas) filozofijas pamatlicēju. Nevar novērtēt par augstu viņa ietekmi uz Indijas - Tibetas un Austrumāzijas budisma tradīcijām. Šī lekcija iepazīstinās klausītājus ar Nāgārdžunas galvenajiem darbiem un idejām, konkrētāk iezīmējot viņa vietu budisma filozofijas vēsturē.

Lektors: Prof. Dr. Burkhard Scherer
13.05.2006   Plkst. 15:00
LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4, 1. auditorija


"Budisms un pozitīva pašizjūta"

Buda teica: "Es mācu tāpēc, ka visas būtnes grib būt laimīgas un vēlas izvairīties no ciešanām". Salīdzinot gan budisma, gan psiholoģijas argumentus, būs runa par jautājumiem, kurus izraisa šis apgalvojums - Kā mēs definējam laimi? Vai pastāv dažādi laimes veidi? Vai budisti patiešām ir laimīgāki cilvēki?

Lektors: Dr. Peter Malinowsk
18.05.2006 Plkst. 18:00
LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Jūrmalas gatve 74/76, B6 auditorija


"Budisma meditācijas iespaids uz smadzeņu darbību"

Pēdējos gados ir īpaši aktualizējušies pētījumi par budisma meditācijas iedarbību, diskursā iesaistoties augsti kvalificētiem neirozinātnes speciālistiem. Domāta plašam klausītāju lokam, šī lekcija iezīmēs galvenos budisma meditācijas aspektus un saistīs tos ar neirozinātnisko pētījumu rezultātiem. Bez tam tiks skarts arī jautājums par saikni starp smadzenēm un prātu.

Lektors: Dr. Peter Malinowski
19.05.2006 Plkst. 18:00
LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4, 1. auditorija


"Emocionālā inteliģence un budisms"

Emocionālā inteliģence ir ļoti nozīmīgs komponents harmoniskas personības attīstībā. Tā ietver sevī spēju pazīt savas emocijas, tās apzināties un vadīt, pazīt citu emocijas un adekvāti uz tām reaģēt, spēju līdzpārdzīvot un veidot altruistiskas attiecības. Lielākā daļa ar emocionālo inteliģenci saistīto ideju bāzējas uz dažādiem budisma principiem un metodēm.

Lektors: Mag. Michael Fuchs
23.05.2006   Plkst. 18:00
LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Jūrmalas gatve 74/76, B1 auditorija

"Iedvesmas nozīme budismā un mākslā"

„...Kāpēc dzīvojam, kāpēc ciešam? Kaut mēs to zinātu, kaut mēs to zinātu!” – budisms sākās tur, kur beidzas Antona Čehova drāma „Trīs māsas”. Tieši ar atbildi uz tajā uzdoto jautājumu pirms 2500 gadiem Buda sāka sniegt pamācības, kuras domātas trīs dominējošajiem cilvēku tipiem. Augstākās Budas pamācības bija par mūsu prāta iedzimto iedvesmas dabu, par prāta pārlaicīgo spēju iedvesmoti apzināties, radīt un zināt....

Lektors: Doc. Grigorijs Serebrenijs
25.05.2006   Plkst. 18:00
Latvijas Kultūras akadēmija, Ludzas iela 24, 2.auditorija

"Rietumu prāts – Austrumu prāts: identisks vai atšķirīgs?"

Bieži ir sastopams viedoklis, ka atšķirības starp Rietumu un Austrumu kultūrām ir tik dziļas, ka abpusēja saprašanās starp tām faktiski nav iespējama. Taču, ja reiz Indijas fiziķi ir spējīgi iegūt Nobela prēmiju, tad varbūt arī mēs esam spējīgi saprast Budas mācību par prātu? Varbūt atšķirības starp Rietumu prātu un Austrumu prātu ir tikai iluzoras? Varbūt alā meditējoša joga, kā arī grieķu antīko filozofu un moderno Rietumu zinātnieku atklājumi ir radušies prātos, kuru daba ir pilnīgi identiska?

Lektors: Dr. Artur Przybyslawski
26.05.2006   Plkst. 18.00
LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulv. 4, 1. auditorija

Ieeja bez maksas.
Lekcijas angļu vai krievu valodās ar tulkojumu latviešu valodā (nepieciešamības gadījumā)


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv