www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Māra, Marita, Mārīte
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




MIRUŠO IETEKME UZ DZĪVAJIEM CILVĒKIEM13.09.2006

Kad biju maza man nelika mieru doma - kāpēc pieaugušie nesaprot elementāras lietas? Piemēram, dzirdu runā pieaugušie par Dievu- vai tāds ir, vai nav? Ko Dievs dara, vai nedara? ( Sevi atceros aptuveni no 2 gadu vecuma samērā fragmentāri.) Pie sevis parasti nodomāju – lūk Dievs taču ir tur augšā, kā jūs pieaugušie viņu neredzat? Nesapratu, kā pieaugušie neredz Dievu un diskutē par to vai Dievs eksistē, vai nē?

Pieaugušie uzskatīja, ka aizkapa dzīve neeksistē, jo cilvēks nomirst un līdz ar to viss ir beidzies, tajā brīdī man gribējās kliegt, bļaut un skaidrot, ka pieaugušajiem nav taisnība. Taču, biju mazs bērns un nemācēju izskaidrot pieaugušajiem ko es redzēju, zināju un jutu. Bieži vien man nācās sevī apvaldīt vēlmi pateikt patiesību par savām izjūtām. Sapratu to, ka pieaugušajiem bilstot kādu vārdu par Dievu, viņi mani nesapratīs un uzskatīs par ‘’muļķīti’’, varbūt pat nogādās kādā psihoneiroloģiskajā dispanserā. Sociālisma laikā tas bija ļoti aktuāli, jo visi disidenti un savādāk domājošie tur tika ievietoti uz samērā ilgu laiku.

Maza būdama sapratu to, ka domāšana (saprāts) ir pāraugusi manu fizisko ķermeni. Savu bērnību un jaunību pavadīju blakus Rīgas Lielajiem kapiem, kas deva man impulsu iedziļināties paralēlajā pasaulē. Cilvēki gan pielūdz šo paralēlo pasauli, gan bīstas, gan reizēm tiecas uz to, taču tas ir atkarīgs no katras konkrētās dzīves situācijas. Manā bērnībā tuvākā pastaigu vieta bija kapi, kuri atradās pretī ielai uz kuras dzīvoju. Savukārt, skats no dzīvokļa vienas puses pavērsās uz kapiņiem, taču no otras puses varēja vērot kapu pieminekļu izgatavošanas darbnīcu “Granīts”. Tādējādi, es varēju jau vērot paralēlo pasauli no piedzimšanas brīža. Atceros, kad nemācēju vēl staigāt, vecāki veda mani ragaviņās uz kapiem elpot svaigu gaisu. Tādējādi, es vēroju kapličas, kuras bija gan lielākas, gan mazākas. Raugoties uz šīm kapličām, man radās priekšstats par vidi, kurā es tobrīd dzīvoju.

Vērojot daudzas nelaiķu pavadīšanas ceremonijas pa istabas logu, bieži vien iedomājos – ko jūt apbedītais cilvēks? Turpmāk pamazām es sāku aizdomāties un fantazēt - kā tur lejā jūtas apbedītais cilvēks - “mironītis”?

Gadiem ejot, un klīstot vienai pašai par kapsētu ar savām fantāzijām pārdomāju, ka cilvēkus ne tikai aprok, bet arī dzīvus iemūrē pieminekļos. Tad pārdomājot, redzēto kapos es sapratu, ka man nomirstot gribētos, lai mani iemūrē piemineklī, jo tad es būšu vismaz virs zemes. Es ļoti baidījos no tā, ka mani apraks un man būs ļoti auksti.

           Laikam ritot, mainoties dzīves apstākļiem nekur tālu no kapiem es netiku. Skolas gaitas uzsāku otrā pusē šiem pašiem kapiem, kuros pavadīju bērnību. Ielu, kurā pavadīju bērnību sauca Zirņu iela, taču skolas gaitas pavadīju Senču ielā. Tomēr pats tuvākais ceļš uz skolu veda cauri kapiem. Ejot uz skolu cauri kapiem vēroju – pieminekļus, kapu plāksnes ar uzrakstiem un mirušo fotogrāfijas. Domāju par izdemolētajām kapličām, un centos iztēloties kādas procesijas tika rīkotas pavadot aizgājējus. Kādam nolūkam tika celtas kapličas, neuzdrošinājos kādam pavaicāt, jo sociālisma iekārtā valdīja citi uzskati un dogmas, kuras nepieļāva savādākas domas un uzskatus. Šajā iekārtā dzīvojot sapratu, ka jāpieņem kopējais viedoklis un cilvēkam nomirstot viņu apglabā - tālāk nekāda dzīve nav iespējama, jo cilvēka ķermenis satrūd. Paliek tikai atmiņas par aizgājēju un tas ir arī viss. Nebija vēlams apstrīdēt šo pieņemto sociālisma iekārtas izvirzīto hipotēzi, ka paralēlā pasaule nepastāv, jo pretējā gadījumā bija ļoti liela varbūtība nokļūt kādā ārstniecības iestādē, kur varēja pavadīt atlikušo mūža daļu. Aptiekas ielas slimnīca tajā laikā bija pārpildīta ar cilvēkiem, kuri domāja savādāk, kas šobrīd mums liekas pašsaprotami un pieņemami.

fragments no “MIRUŠO IETEKME UZ DZĪVAJIEM CILVĒKIEM”, Katrīna Romānova,
antroposofija.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv