www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Otīlija, Iveta
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Garīgums / Spirituality27.10.2006

Šri Činmoja lekcija Bristoles Universitātē

Garīgums, atbilstoši manām zināšanām, sapratnei un realizācijai ir mājas un Dievs ir šo māju iemītnieks. Šī izpratne pieder meklētājam iesācējam manī. Bet tad, kad meklētājs manī ir jau ļoti pieredzējis, viņš saka, ka šī māja un šīs mājas iemītnieks ir viens un tas pats.

Iesākumā mums ir ārkārtīgi viegli domāt par Dievu kā par Radītāju un ne kā Radīto, jo lūkodamies sev visapkārt mēs redzam, ka Dieva Radītais ir pilns nepilnībām.

Savas garīgās atmodas sākumā bērns jautā savai mātei: “Kur ir Dievs?” Mātes nekavējoties atbild: “Dievs ir Debesīs.” Tad bērns jautā: “Bet kur ir Debesis?” Mātes tūlītēja atbilde: “Debesis ir augšā, gaisā.” Bērns ir apmierināts, viņš jūt, ka mātes atbilde ir gluži atbilstoša. Tad, kad bērns paaugās un dodas uz svētdienas skolu baznīcā, viņš uzdod savam skolotājam to pašu jautājumu: “Kur ir Dievs?” Skolotājs var atbildēt, ka Dievs ir Debesīs vai arī ka Dievs ir bērna paša sirdī. Pēc gadiem, kad bērns ienāk jaunības pilnbriedā, viņam var rasties vēlēšanās ienirt dziļi sevī un  savām acīm skatīt kur ir Dievs. Un visbeidzot viņš uzzina par garīgajiem Skolotajiem, kuri ir sasnieguši Dieva realizāciju. Viņš dodas pie garīgā Meistara un jautā viņam par Dieva esamību. Kad viņš ir pārliecinās, ka Dievs eksistē, viņa tūlītējs jautājums ir, “Kur ir Dievs?” Garīgais Skolotājs teiks viņam, ka Dievs ir it visur un it visā. Taču kamēr meklētājs pats nebūs guvis Dieva apjēgsmi, tās būs vienkārši prāta zināšanas. Viņam ir jādodas dziļi iekšienē, lai sajustu šīs patiesības.

Dievs ir sirds “jā” vārdā, un Dievs ir mēles “nē” vārdā. Kad sirds saka “jā”, šajā “jā” dzīvo Dievs. Dievs ir redzams; Viņš tiešām tur ir. Taču, kad mēs mēģinām runāt par Dievu, ļoti bieži mēs šaubāmies un jūtam iekšēju apjukumu. Mēle saka: “Nē, Dieva nav,” bet Dievs mīt pat mēlē, kas Viņu noliedz. Lai nu kā, bet vienīgi sirdī mēs varam sajust, redzēt un ieaugt visaugstākajā Dievišķībā.

Mums ir nepieciešams Dievs. Kāpēc? Mums ir nepieciešams Dievs, jo mums ir vajadzīgs gandarījums. Mums ir viss, izņemot gandarījumu. Bērns nav apmierināts ar to, kas viņam ir. Šodien tēvs var iedod viņam desmit rotaļlietas, taču rīt bērns gribēs, lai viņam ir vairāk. Pieaugušajam var būt divas mašīnas, bet viņam šķitīs, ka viņam ir vajadzīgas trīs vai arī divas, taču daudz skaistākas un dārgākas.

Mēs varam viegli pamanīt, ka materiālais īpašums reti kad sniedz cilvēkam gandarījumu. Vienīgi tad, kad tiecamies un ejam dziļi sevī, mēs varam saskarties ar pastāvīgu gandarījumu. Mēs cenšamies apmierināt sevi ar vēlmju dzīves starpniecību, taču piedzīvojam sakāvi, smagu sakāvi. Tad mēs izmēģinām tiecības dzīvi un mums sekmējas, mums bez grūtībām izdodas. Taču starp tiem, kuri tiecas ir arī tādi, kas tiecas pēc lieluma un nebūt ne noteikti pēc tā, lai kļūtu labi. Ir meklētāji, kuri pievēršas garīgajai dzīvei, jo grib iemantot pasaulīgu spēku un viņi cer, ka Dievs dāvās viņiem šādu labumu. Šie tā saucamie tiecīgie nav apmierināti ar pasauli, kāda tā ir patlaban. Viņi vēlas pārvaldīt pasauli pēc sava ieskata un demonstrēt pasaulei savu realizāciju un garīgo pārākumu. Šie meklētāji nekad nevarēs kļūt par Dieva izredzētiem instrumentiem. Vienīgi tie, kuri tiecas pēc Dieva realizācijas, lai piepildītu un izpaustu Dievu tā, kā Viņš Pats to vēlas, spēs dāvāt gandarījumu cilvēcei.  Meklētājs jūt, ka tieši viņa veltīšanās un pašaizliedzīgā kalpošana, nevis viņa gudrā gudrība, spēs atbrīvot un pārveidot cilvēci.

Ir veids kā var redzēt Dievu vaigu vaigā. Ir veids kā var ieaugt mūsu iekšējā Dievišķībā. Ir veids kā var pilnīgot pasaules vaibstus. Bet kurš gan var to parādīt? Iekšējais Stūrmanis, iekšējā Būtne. Kur ir šī iekšējā Būtne? Kurš var pastāstīt mums par iekšējo Būtni? Ļoti bieži mēs saklausām sevī kādu balsi vai arī mūsos rodas kāda sajūta, taču ne vienmēr tā ir sirds balss. Tā var būt mūsu prasīgā vitāla (dzīvesdziņas enerģija, kas fokusējas ap nabu- tulk. piezīme) balss vai arī mūsu šaubīgā vai skeptiskā prāta balss.

Kas šādā brīdī mums var palīdzēt? Kas var mūs paņemt līdzi uz mūsu iekšējo apziņas valstību, kur mēs spētu atšķirt sava Iekšējā Stūrmaņa balsi? Garīgais Skolotājs to spēj paveikt. Garīgais Skolotājs māca meklētājam kā ienākt paša sirdī un kā klausīt meklētāja paša iekšējās būtnes balsij. Viņš bez grūtībām var ievest meklētāju viņa paša iekšējās apziņas valstībā  un  dot  viņam sajust un sadzirdēt Iekšējā Stūrmaņa balsi. Iekšējais Stūrmanis ir patiesais pavadonis, vienīgais pavadonis. Kamēr cilvēkam nav brīva pieeja savam Iekšējam Stūrmanim, garīgajam Skolotājam ir ārkārtīgi liela, pirmšķirīga nozīme.

Kā cilvēks var uzzināt, kurš ir viņa garīgais Skolotājs? Cilvēks to viegli  var noskaidrot. Priekš tam viņam ir jāizdara tikai pāris lietas. Vispirms viņam ir jāapklusina savs prāts. Prātā nav jābūt ne šaubām, ne domu viļņiem, ne negatīviem vai pozitīviem spēkiem – nav jābūt nekam, pilnīgi nekam. Kad  meklētājs redz, ka prāts ir kļuvis kluss un mierīgs, viņš lūdz savu dārgo draugu - sirdi izvēlēties viņam pareizo Skolotāju. Viņa sirds uzlūko garīgos Skolotājus un izdara izvēli. Kad redzot garīgo Skolotāju, sirdi pārpilda prieks, tad pilnīgi iespējams, ka dotais garīgais Skolotājs ir īstais. Ja redzot garīgo Skolotāju, sirds var sniegt svinīgu solījumu, ka priecēs šo Skolotāju tā kā Skolotājs pats to vēlēsies un neko neprasīs pretī, tad pavisam noteikti šī izvēle ir pareiza. Kad meklētājs redz Skolotāju un apjauš sevi prieka piestrāvotu un, ja viņš grib iet soli tālāk un teikt: ”Es atdošu tev visu sevi, visu savu iekšējo un ārējo sevī neko negaidot, lai tev kalpotu, mīlētu tevi un piepildītu tevi”, tad viņš un viņa Skolotājs noteikti spēs iepriecināt viens otru. Ja meklētājs uzdrošināsies dod Skolotājam šāda veida solījumu un jā šāds solījums nāks no pašiem meklētāja sirds dziļumiem, tad bez šaubām, šis konkrētais Skolotājs ir  viņa Skolotājs.

Pretējā gadījumā, meklētājs var sākt domāt, ka, tā kā tam vai citam ir desmit tūkstoši skolnieku, tad pats par sevi skaidrs, ka viņš ir izcils Skolotājs. Labi, viņš tiešām var būt izcils Skolotājs, taču viņš var nebūt tavs Skolotājs. Tavs garīgais Skolotājs ir vienīgais, kura pati klātbūtne var ļaut tev peldēt Gaismas un Sajūsmas jūrā. Tavs Skolotājs ir tas, kuram tu vēlēsies nodod pilnīgi visu sevi.

Tavs Skolotājs darīs tevi spējīgu sajust un atklāt, ka iekšējā bagātība, kuru tu meklē un kuru tu esi meklējis jau gadu tūkstošiem ilgi, ir tevī pašā un atrodas tavā rīcībā. Tā nav garīgā Skolotāja monopols. Tieši tāpat kā tā pieder viņam, tā pilnībā pieder arī tev; tās ir tavas tiesības no dzimšanas. Tevī ir dārglietu lāde un  tevī ir arī atslēga. Diemžēl tu nezini, kur lāde ir paslēpta vai kas tajā atrodams. Skolotājs vienkārši parāda tev tavu atslēgu un palīdz atvērt lādi. Un tad, sev par lielu izbrīnu, tu atskārsti, ka šī iekšējā bezgalīgā bagātība pieder tev un nevienam citam.

Patlaban realizācija ir ļoti tāla. Tas ir tāls, nepiepildīts sapnis. Taču šīsdienas sapnis – tā ir rītdienas realitāte. Šodien mēs mitināmies būdā, sauksim to par sapņu būdu. Rīt mēs dzīvosim Īstenības pilī. Šodien mēs saucam pēc tā, lai kaut reizi raudzītu Dievu vaigā. Ja spēsim vienu vienīgu reizi redzēt Dievu vaigā, tad  mūsuprāt mūsu dzīve iemantos mērķi. Reiz ieraugot mūsu Mīļotā Visaugstākā Vaigu, mūsu sapnis pārtaps īstenībā. Un agri vai vēlu, ar savas tiecības spēku mēs noteikti spēsim ieraudzīt sava Mīļotā Visaugstākā Vaigu.

Taču mēs neapmierināsimies tikai ar šo prieku un īstenību. Drīz mums būs cits sapnis, augstāks sapnis: būt apskautam un svētītam no sava dievišķā Visaugstākā Stūrmaņa. Arī šis sapnis kādu dienu piepildīsies. Taču mēs neapmierināsimies ar sasniegto, pat būdami Dieva svētīti un Dieva apskauti. Mums būs vēl trešais un pēdējais sapnis. Sapnis kļūt nedalāmi vienotam  ar Absolūto Visaugstāko un ieaugt Viņa Transcendentālajā Apskaidrībā, Pilnībā un Bezgalībā. Tāds būs mūsu pēdējais sapnis, un dēļ tā mēs tiecamies, tiecamies gadiem, tiecamies dzīvēm, tiecamies gadsimtiem. Galu galā visi mūsu sapņi nes augļus, visi mūsu sapņi izpaužas īstenībā.

Patreiz mēs dzīvojam savu sapņojumu pasaulē, taču šie sapņi nav mentālas halucinācijas. Tie nav radušies no tukšām idejām. Tie ir jaunas ausmas priekšvēstneši. Ataustot jaunam rītam mēs ieraudzīsim Dieva pieskārienu, Dieva realizāciju, Dieva atklāsmi un Dieva izpausmi uz zemes.

Šo lekciju Šri Činmojs sniedza Bristoles Universitātē, Anglijā, 1973.gada jūnijā; tā tulkota pēc izdevuma The Oneness of the Eastern Heart and the Western Mind, part 1, NY.:Agni Press, 2003. Ar šādu nosaukumu tika izdotas trīs grāmatas, kurās apkopoti vairāki simti Šri Činmoja Universitāšu lekciju, kuras viņš sniedza pasaules ievērojamākajās augstskolās laikā  no 1968 līdz  2003.gadam.

nozīmīgāko internetsaišu saraksts:
www.srichinmoycentre.org
www.srichinmoy.org
www.srichinmoy.ru
www.divasjudzes.lv

Atsauksmes un jautājumus var sūtīt uz: pieraksti@inbox.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv