www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Maiga, Milija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Hinduisms16.11.2006

Doktrīna

Hinduisma mācības būtiskākie reliģiski filozofiskie koncepti sākuši veidoties veidojušies brahmanisma laikmetā un to garīgais pamats ir vēdas un to filozofiskie skaidrojumi - upanišadas. Par vēdām sauc hinduisma reliģijas svētās grāmatas, kuras līdzīgi citu reliģiju svētajiem rakstiem tapušas dievišķas atklāsmes ceļā. Tās ir pierakstītas sanskritā, kas ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām. Ir četri vēdu kopojumi: Rigvēdas - dievībām veltītās himnas un poēmas, vissenākās no vēdām, kas stāsta par Senās Indijas dieviem, to uzdevumiem, funkcijām un vietu dievu panteonā; Samavēdas - melodiju vēdas (sāman - melodija); Jadžūrvēdas - teksti, kas skaidro reliģisko rituālu, tai skaitā upurēšanu, norises kārtību (jādžus - upuris); Atharvavēdas - maģiju vēdas. Hinduismā vēdas uzskata par absolūti patiesām.

Hinduisms ir iecietīgs pret citām reliģijām un tajā vērojama atvērtība un spēja asimilēt un apvienot dažādus, pat pretējus reliģiskos uzskatus. Hinduistu uzskatos var atrast monisma, duālisma, panteisma, panenteisma, arī stingra monoteisma un politeisma elementus. Pastāv sešas ortodoksālās (astika - tāda, kas atzīst Vēdu autoritāti) hindu filosofijas skolas: Njāja, Vaišēšika, Sankhja, Joga, Pūrva Mīmāmsa un Vēdānta. Nevēdiskās skolas (nāstika) ir budisms, džainisms un lokājata.

Viens no hinduisma centrālajiem konceptiem ir dharma, kas nozīmē kosmiskais likums vai kārtība. Dharma ir arī cilvēka pienākums, ar kuru viņš piedzimst un kuru viņam jāpilda visu savu dzīvi. Hinduismā raksturīga ticība dvēseles nemirstībai un tās pārceļošanai citos ķermeņos - sansarai , kas īstenojas atbilstoši karmas (atmaksas, atdarīšanas) likumam. Karmas likums un dharmas pildīšana nosaka arī sabiedrības dalīšanos varnās (un tālāk sīkāk - kastās), piešķirot šim dalījumam sakrālu raksturu. Hinduisms ir dzīvesveids, kurā jāievēro sabiedrībā iedibinātā dievišķā kārtība. Hindusimā tiek piedāvātas dažādas “disciplīnas” (jogas) vai ceļi (margas), lai cilvēks, mainot savus uzskatus un domāšanu un atklājot savu esību un patieso būtību, varētu garīgi realizēties un sasniegt mokšu - atbrīvi no dvēseles pārceļošanas. Vēdu tradīcijā formulēti arī hinduismam būtiskie priekšstati par visā esošās absolūtās garīgās realitātes jeb patiesības - Brahmana un cilvēka dvēseles - Ātmana identitāti. Tāpēc hinduisti reliģiju uztver kā dabisku dievišķā meklēšanu sevī.

Brahmanam - visur caurstrāvošajam garam, vienotam un bezpersoniskam kosmiskam sākumam - ir trīs sejas, kuru vienības apzīmēšanai izmanto sanskrita vārdu trimutri. Šīs sejas vienlaikus ir trīs svarīgākie hinduisma dievi, kuri atspoguļo Brahmana būtiskākās funkcijas: Brahma - visa pirmradītājs; Višnu - pasaules kārtības uzturētājs un Šiva - iznīcinošais spēks. Tā kā Brahmam īpaša kulta nav, pārsvarā tiek pielūgti pārējie divi dievi, un atbilstoši tam hinduismā pastāv divi galvenie novirzieni: vaišnavisms un šaivisms. Indijā tiek godināti arī daudzi citi dievi, piemēram, Dēvī, Kali, Durga, Sarasvati, Lakšmi, Ganēša u.c. Hinduisti uzskata, ka Dievs jebkurā veidolā, kurā cilvēks viņu godina, var dot godinātājam žēlastību, kas tuvinās viņu mokšai. Vēl citi būtiski hinduisma principi ir ahimsa - nevardarbība un guru nozīmīgums.

Vēsture

Jēdziens “hinduisms” ir rietumnieku radīts nosaukums, lai apzīmētu plašu un sazarotu reliģiski filozofisku mācību un rituālu kompleksu, kas veidojies Indijas pussalā apmēram kopš 3000 g. p. m. ē. un no kura vēlāk izauguši budisms, džainisms un sikhisms. Indieši paši savu reliģiozitāti sauc par sānatana dharma - mūžīgo ticību, kur ar ticību tiek saprasts pienākums, kā uzdevums, kas ikvienam indietim ir jāpilda. Hinduisms ir attīstījies, saplūstot Indas upes teritoriju apdzīvojušo vietējo cilšu reliģiskajiem priekšstatiem ar vēdu reliģiju, kuru senajā Indijā ienesa ārieši - indoeiropiešu ciltis - apmēram 1500 p. m. ē. Hinduisma vēsturē parasti izdala piecus laikmetus: 1) Harapas kultūras laiku (3000. — 1900.g. p .m. ē.); 2) seno vēdu jeb brahmanisma laiku (1200. — 500 g. p. m. ē.); eposu vai klasiskā hinduisma laiku (500.g. p.m.ē. - 1000.g.); 4) postklasiskā hinduisma vai islāma laiku (1000. - 1750.g.); 5) britu Indijas (1750. — 1947.g.) un nacionālās atmodas laiku.

Mūsdienas

Mūsdienās pasaulē pēc dažādiem datiem hinduisma piekritēju skaits svārstās no 762 miljoniem līdz pat 940 miljoniem. No tiem lielākā daļa - aptuveni 94 - 96% dzīvo Dienvidāzijā (Nepālā, Bangladešā, Šrilankā, Indijā u.c.) Citviet pasaulē visvairāk hinduisma piekritēju ir ASV - 1, 5 miljoni. Apvienotajā Karalistē ir 1 miljons un Krievijā aptuveni 700 tūkstoši hinduisma piekritēju. Apmēram 80% no hinduistiem ir vaišnavi, tas ir, pielūdz dievu Višnu.

Riti

Hinduisma piekritēju reliģiskāprakse ir ļoti daudzveidīga. To nosaka gan tas, kāds dievs tiek godināts, gan arī piederība noteiktai varnai. Hinduisma praksē ietilpst dažādas jogas. Galvenās ir Bhakti joga (dieva mīlestības un godināšanas prakse), Karma joga (nesavtīga kalpošana), Rādža joga (meditatīvā joga; tajā ietilpst arī Hatha joga)) un Gjāna joga (analītisku zināšanu joga). Piemēram, dieva mīlestības praksē katra dieva godināšanai ir izstrādāti īpaši, tikai šim dievam veltīti rituāli, kuri veicami gan šim dievam vai dievietei veltītos tempļos (pūdža), gan mājās. Godināšanas rituāla objekts ir dieva veidols (mūrti), kuram tiek izrādīta īpaša mīlestība. Neatņemama hinduisma prakses sastāvdaļa ir godināmā dieva vārda atkārtošana un īpašu mantru daudzināšana, kā arī uguns rituāli. Daudzi hinduisti regulāri dodas svētceļojumos vai piedalās dažādos reliģiskajos svētkos.

Hinduistu ikdienas praksē nozīmīga vieta ierādīta dažādiem attīrīšanās rituāliem un gavēņiem. Piemēram, daudzi hinduisti pat šodien seko vismaz 3000 gadu senai tradīcijai veikt rīta nomazgāšanos kādas svētās upes krastā. Ikdienā sievietes savas pieres bieži rotā ar sarkanu punktiņu, ko sauc par bindi. Arī vīrieši reliģisko ceremoniju laikā uz ķermeņa liek īpašas zīmes, kuras sauc par tilaku. Tās norāda uz noteiktas galvenās dievības godināšanu.

Latvija

Latvijā dažādas hiduisma idejas un jogas skolas bija populāras jau 20. gs. sākumā. Tā, piemēram, 1936. gadā sāka darboties Latvijas jogas biedrība, kuru vadīja Harijs Dīkmanis, bet aktīvistu vidū bija Anna Dolfija, Alfrēds Biezais, Anna Plaudis u.c. Jogas biedrība darbojās kā Rišikešas Šivanandas "Divja Dživan" atzars. Par saviem skolotājiem Jogas biedrības dalībnieki uzskatīja arī Šri Ramanu Mahariši, Šri Aurobindo un Šri Jogendru. 20. gadsimta 20-ajos gados izveidojās un pirmskara Latvijā aktīvi darbojās Rēriha biedrība, kuras uzmanības centrā bija Nikolaja Rēriha skaidrotās Agni jogas (Bhakti un Karmas jogu sintēze) jeb Dzīvās ētikas mācības popularizēšana. Biedrības vadītājs bija dzejnieks Rihards Rudzītis. Biedrības paspārnē izveidojās grāmatu apgāds “Uguns.”

Arī mūsdienās Latvijā darbojas vairākas hinduismam piederīgas reliģiskas organizācijas un garīgas kustības. Kopš 1979. gada Latvijā darbojas Starptautiskā Krišnas apziņas kustība. Jau 20.gs. 70-tajos gados Latvijā sāka veidoties Sathja Sai Babas kustība. 1988. gadā savu darbību atjaunoja Rēriha biedrība, bet 1992. gadā sāka darboties Austrumu kultūras centrs „Urusvati”. 1992. gadā Rīgā tiek nodibināts Brahma Kumaris Pasaules Garīgās Universitātes centrs, kurā tiek praktizēta Rādža joga. 1993. gadā reģistrēta sabiedriskā organizācija "Rīgas Šri Činmoja centrs". 2000. gadā reģistrēta arī Bhakti jogas Liepājas draudze. Kopš 1990-to gadu beigām Rīgā savu mācību popularizē arī Sahadža jogas piekritēji.

20. gs. beigās Latvijā sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā, respektīvi, kā vingrinājumi veselības uzlabošanai. Piemēram, 1999. g. Rīgā sāka darboties jogas skola „Dipika”, kur nozīmīga vieta ierādīta Hatha jogai. Kopš 2003. gada Hatha jogu interesenti var apgūt arī Daya Joga studijā. Jogu var apgūt arī citās studijās un fitnesa centros.

Interneta resursi

http://www.liis.lv/kultvest/kultura/indija/www.htm
http://eawc.evansville.edu/inpage.htm
http://eawc.evansville.edu/anthology/gita.htm
http://india.coolatlanta.com
http://www.religioustolerance.org/hinduism.htm
http://hinduism.about.com

http://www.bibelesbiedriba.lv/


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv