www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Gaisma, Auseklis
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Dzenbudisms un koanu paradoksi4.12.2006

Dzenbudisms ir sinkrēta reliģiski filozofiska skola. Pamatos tā iri mahājanas budisma novirziens, ko uz Japānu atnes ķīniešu budistu mūki. Bet budisms Ķīnā lielā mērā transforējās, asimilējot sevī daudzus ķīniešu daoisma elementus – arī un jan pretmetu filozofiskās kategorijas. Japānā šis daoisma cauraustais budisms savukārt pārveidojās tālāk, ietverdams sevī gan japāņu pirmatnējās reliģijas – sintoisma – elementus, gan japāņu mentalitātei tik raksturīgo saikni ar dabu, estētiku un poēziju. Tādā kārtā dzenbudismā, kas ziedu laikus sasniedza 15. gadsimtā sadzīvoja visas trīs lielās Austrumu kultūras – Indijas, Ķīnas un Japānas kulrūra.

Dzenbudisms cieši saistīts ar Japānas ainavu parkiem, akmensdārziem, budistu svētnīcam, filozofiskām ainavu gleznām, ar ikebanu – puķu sakārtošanas mākslu, tejas ceremoniju un haikas poēziju. Dzenbudisma triju kultūru sintētisko apvienojumu varbūt vislabāk simbolizē Kinkakudzi (Zelta Paviljons) templis Kioto. Tas uzcelts 1397. gadā. Trijos stāvos apvienoti Indijas, Ķīnas un Japānas arhitektoniskie elementi.

Dzenbudisma filozofiskās domas visspilgtākā izpausme ir dialogu formā veidota saruna starp dzenbudistu meistaru un mācekļiem. Dialoga forma kā filozofiskās domas virzītāja pazīstama jau Senajā Grieķijā. Platona darbos aprakstīti Sokrāta dialogi ar mācekļiem. Arī Galilejs veiksīgi izmantojis dialogu savu filozofisko un fizikālo ideju izpausmei. Tomēr koanas ir īpaša veida dialogi. Meistars, uzdodams jautājumus, iedzen mācekli loģiskā strupceļā, nostādīdams to šķietami neatrisināma paradoksa priekšā. Negaidītais paradoksa atrisinājums tad arī noved mācekli pie apskaidrības – satori. Būtībā šāda dialoga tehnika palīdz „izlēkt„ no ierastās domāšanas sistēmas un atrast jaunu, pārsteidzošu skatījumu uz lietām un parādībām. Piemēram var minēt kādu tipisku koanu: „Divu plaukstu sasitiens ir skaņa. Kas ir vienas plaukstas skaņa?”

Jautājums liekas apsurds. Meklētā atbilde ir netriviāla. Vienas plaukstas skaņa ir klusuma skaņa. Sākotnēji šāda atbilde var šķist tikai poētiska metafora. Bet tās saturs ir dziļāks. Par klusuma skaņu var saukt skaņu, kura mūsu uztverē kļuvusi par klusuma sastāvdaļu. Dzenbudistu tempļu dārzos mēdz būt nelieli čalojoši ūdenskritumi vai arī īpaši bambusa svērteņi pie strautiņa aizsprostiem. Kad svērteņi piepildījušies ar ūdeni, tas tiek pārliets ar īpatnēju klikšķi no vienas tvertnes otrā. Šīs ūdenskrituma čalas vai svērteņa ritmiskie klikšķi tad arī kļūst par apkārtējā klusuma sastāvdaļu, ar savas ritmiskās skaņas pretmetu klusumam uzsverot klusuma būtību. Šādi skaņas un klusuma pretmeti veido fonu dzenbudistu filozofiskajām meditācijām.

Japāņu haiku dzejas klasiķis Macuo Basjo atstājis vienu no burvīgākajām filozofiskas ievirzes haikām – 17 zilbju vārsmu (haiku veido tieši 17 zilbes):

Vecais dīķis.
Klusumā ielec varde.
Ūdens šļakstiens.

Japāniski tas skan šādi:

Furu ike ya
Kawadzu tobikomi
Midzu no oto

Šī impresionistiskā aina izsaka klusuma un skaņas un jan pretmetu pāra poētisko filozofiju. Ūdens šļakstiens tieši izceļ klusuma burvību, kuru bez tā mēs varbūt nebūtu pamanījuši.

Un vēl kāda filozofiski dziļdomīga koana. Trīs mūki skatās uz vējā plīvojošu karogu. Pirmais saka: „Karogs kustas.” Otrais: „Nē, vējš kustas.” Trešais mūks: „Mūsu domas kustas.” Te ietverta gan kustības relativitātes teorija, gan objekta un subjekta attiecību duālisms.

E.I.Siliņš Lielo patiesību meklējumi


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv