www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Maiga, Milija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Brīvmūrnieku ložas neatkarīgajā Latvijā6.12.2004

Latvijas LielložaLai gan brīvmūrniecība bija nospēlējusi ļoti svarīgu lomu latviešu zemnieku atbrīvošanā no dzimtbūšanas, izglītības veicināšanā un pirmās latviešu atmodas kustības sagatavošanā, tomēr latvieši nav bijusi tieši saistīti ar brīvmūrniecību līdz pat 20.gs. sākumam. Valdošās ideoloģijas Eiropā šajā laikā bija valstiskais nacionālisms no vienas puses un komunisms no otras puses, kas neradīja brīvmūrniecībai labvēlīgu gaisotni arī neatkarību ieguvušajā Latvijā. Slēgta tipa organizāciju vidū šajā laikā dominēja studentu korporācijas un filistru biedrības, kas savos pirmsākumos bija stipri iespaidojušās no Vācijas brīvmūrnieku ložām 18. gs. sākumā.

Tomēr Latvijā šajā laikā pastāvēja divas ložas, Liepājā un Rīgā, kurās gan dominēja savas privilēģijas zaudējušais baltvācu pilsoniskais augšslānis. Patstāvīga Liepājas loža "Enkurs" ("Anker") tika izveidota no vācu ložas "Enkurs un zobens" ("Anker und Schwert") 1921. gada 6. aprīlī. Sakarā ar preses apsūdzībām "pretvalstiskā darbībā" 1925. gada februārī pret ložu tika uzsākta politiskās policijas izmeklēšana, kas gan parādīja šādu apgalvojumu pilnīgu nepamatotību. Neraugoties uz to, Kurzemes apgabaltiesā tika iesniegta prasība ložu slēgt, jo tā nedarbojas pēc iesniegtajiem statūtiem un tūlīt apturēt ložas darbību, jo tā "atrodas ārzemju atkarībā". Kā vienīgais otrā apgalvojuma pieradījums bija ložā lietotais Prūsijas lielložas rituāls. Tiesa 1927. gada 21. maijā konstatēja apsūdzību pilnīgu nepamatotību un prasība par ložas slēgšanu tika noraidīta.

Rīgas loža "Jāņuguns"("Johannisfeuer") tika izveidota 1924. gada 17. novembrī, galvenokārt no vācu lauka ložas "Hanziešu uzticība" ("Hanseatentreue") Rīgā palikušajiem brāļiem, kaut arī tiešais dibināšanas iniciators ir bijis latviešu kuģa kapteinis un kādas skotu ložas brālis Mārtiņš Sniķers. Sekojot tradīcijām, loža tika svinīgi dibināta Rigas Tirgoņu biedrības telpās Anglikāņu ielā 5, arī jaunās ložas godājamais meistars bija Tirgoņu biedrības vecākais Vilhelms Reimerss. Sakarā ar tiesas procesu pret Liepājas ložu, arī Rīgas loža lūgusi savu māteslieložu - Vācijas Lielo Zemes ložu atzīt to par neatkarīgu Latvijas ložu, ko tā panāk 1926. gadā. Šajā gadā to atzīst arī Norvēģijas, Zviedrijas un Ņujorkas štata lielložas. Savas darbības sākumā loža gūst lielu atsaucību Rīgas pilsoniskajās aprindas, par ko liecina straujais ložas brāļu pieaugums - no 10 līdz 41 gada laikā, bet 1929. gadā tajā darbojas jau 88 pastāvīgie ložas brāļi un 15 ārzemju ložās esoši brāļi, galvenokārt vācbaltu fabrikanti un tirgotāji, diplomātiskā korpusa pārstāvji, advokāti, ārsti, bet krietnu daļu sastāda arī latviešu ierēdņi, advokāti, uzņēmēji.

Otrs latviešu brīvmūrnieku grupējums veidojas 1928.-1938. gadā ap toreizējo Latvijas vēstnieku Zviedrijā Kārli Zariņu (Charles Zarine), kurš 1928. gadā tiek uzņemts Stokholmas ložā "Den Nordiska Foersta". 1929. gadā šajā ložā tiek uzņemti arī divi augsti Latvijas Ārlietu ministrijas ierēdņi - toreizējais ministrijas preses sekretārs Dr.Alfreds Bilmanis (Bihlman) un toreizējais Baltijas valstu nodaļas vadītājs Vilhelms Munters, par kura uzņemšanu brīvmūrniecībā iestājas Zviedrijas vēstnieks Latvijā Patriks de Reitersverds (Reutersvaerd). 1930. gadā tiek uzņemts advokāts Mārtiņš Antons, 1935. - Rūjienas mācītājs Roberts Šlokenbergs, 1936. - Gustavs Feigemanis, 1937. - Rūjienas slimnīcas virsārsts Hugo Bērziņš. Lai arī vairums no pieminētajiem līdz 1938. gadam sasniedz augstus grādus Zviedrijas lielložā, tomēr dibināt zviedru sistēmas ložu Rīgā neizdodas sakarā ar lēno ložas paplašināšanas darbu, kam pamatā vismaz daļēji ir augstie politiskie amati, kurus ieņem ložas brāļi. Brīvmūrnieku sakari atvieglo K.Zariņa kā Latvijas nacionālas valdības ārkartēja pilnvarotā darbu Londonā 1940.-1963. gadā. Lielā mērā pateicoties Dr.A.Bilmaņa labajiem sakariem, jau 1940. gadā 15. jūlijā tika iesaldēts Baltijas valstu zelts un noguldījumi ASV bankas, bet 23. jūlijā Valsts sekretāra vietnieks Samners Velss (Sumner Welles) paraksta Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas deklarāciju. Dr.A.Bilmanim ir izdevies ievietot daudz rakstu pret Latvijas okupāciju svarīgākajos ASV politiskajos izdevumos un žurnālos.

Brīvmūrniecības atjaunošana pēc neatkarības atgūšanas

Pēc Berlīnes mūra krišanas Austrumeiropas valstīs tika strauji atjaunotas brīvmūrnieku ložas. Tāpat kā gadsimta sākumā, arī šoreiz Francijas neregulārā lielloža "Grand Orient de France" bija aktivāka par regulārajām lielložām, uzsākot savu darbību Austrumeiropā jau 1988. gadā. Pēc 1991. gada Krievijā tika nodibinātas četras ložas Maskavā un viena Pēterburgā. 1992. gada septembrī regulārā Francijas Nacionālā lielloža (Grand Lodge Nationale Francaise) atvēra pirmo regulāro ložu Maskavā "Harmonija", bet 1995. gada jūnijā - Krievijas lielložu.

1992. gada pavasarī "Grand Orient de France" uzsāka latviešu uzņemšanu neregulārajā ložā "Francois Rabelais", bet 1993. gada 8. maijā St. Avoldā Lotaringijā tika izveidota pirmā latviešu loža "Jāņuguns". 1995. gada sākumā ložas brāļi nolēma turpmāk strādāt regulārajā brīvmūrniecībā un jūlijā tika uzsāktas sarunas ar Vācijas A.F.u.A.M. lielložas lielmeistaru Klausu Horneferu par ložas "regularizēšanu", kas notika svinīgos apstakļos ar Brēmenes ložas “Roland zu den alten Pflichten" palīdzību 1996. gada 13. janvārī, kur tika reģistrēti jaunās ložas statūti. 1996. gada 25. maijā notika "gaismas ienešanas ceremonija" ar viesiem no Brēmenes, Hamburgas un Viļņas ložām un ar Apvienoto Vācijas lielložu (VGLvD) lielmeistara dekrētu III/1996 loža "Jāņuguns" tika ierakstīta VGLvD matrikulā ar numuru 1010. 1997. gada novembrī ložas pārstāvji piedalījās Vācijas Apvienoto Lielložu konventā Berlīnē, kur loža gūst starptautisku ievērību. 1997.-1998. gadā nodibināti brālīgi sakari ar igauņu, somu, zviedru ložām. Otra Rīgas brīvmūrnieku grupa veidojās ap Vācijas Lielās Zemes ložas (G.L.L.v.D.) Lībekas ložu "Zum Fullhorn", 1996. gada aprīli oficiāli Rīgā reģistrē "Brīvmūrniecības Atjaunošanas biedrību Latvijā". Kopš 1996. gada novembra Lībekas ložas "Zum Fullhorn" sastāvā uzņemti brāļi no Latvijas kas 2002. gada oktobrī krāšņā ceremonijā Rundāles pilī Vācijas Lielās Zemes ložas - Brīvmūrnieku Ordeņa sastāvā nodibināja Jāņa ložu "Pie Zobena".

2002.gada nogalē tika panākta vienošanās starp divām Vācijas Apvienoto lielložu sastāvā esošajām lielložām (Vācijas A.F. u. A.M. lielložu un Vācijas Lielo Zemes ložu) par neatkarīgas Latvijas lielložas dibināšanu. Arī minēto trīs ložu vadītāji vērsās pie Vācijas Apvienotajām lielložām ar lūgumu iesvētīt Rīgā suverēnu Latvijas lielložu, kas arī tika izdarīts Mežotnes pilī 2003.gada 8.martā, klāt esot Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Itālijas, Čehijas, Bulgārijas, Beļģijas, Austrijas, Šveices lielložu delegācijām. Jau 2003.gada decembrī Anglijas Apvienotā lielloža atzina Latvijas lielložas regularitāti, kas apstiprināja to, ka šī lielloža pilnvērtīgi darbojas pēc senajiem brīvmūrnieku principiem.

masonicum.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv