www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Maiga, Milija
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Vēdas06.12.2006

Vēdas (sanskritā वेद - 'zināšanas' vai 'patiesība') ir senākie hinduisma svētie raksti. Sākotnēji tās pastāvēja mutvārdu formā; vecākās vēdu daļas ir no aptuveni 2500.-2000.g. p.m.ē. Tās, iespējams, ir vissenākie svētie raksti. Vēdās atrodama informācija ir par astroloģiju, astronomiju, rituāliem utt. Pastāv četri vēdu krājumi - Rigvēda (lūgšanas un himnas), Jadžurvēda (ziedošanas pamācības), Samavēda (skandēšanas grāmata) un Atarvēda (burvestību un filozofisku pārdomu grāmata). Upanišadas ir komentāri par vēdās aprakstītajām mantrām un rituāliem. Par vēdisko periodu uzskata periodu no 1500.-700. p.m.ē. (āriešu migrācija Indas ielejā).

Svarīgākā no vēdām ir Rigvēda, viedas gudrības vārsmas. Filozofiskākā vēdu daļa ir to komentāri – upanišadas.

Vēdas iedalītas četrās daļās:

  • samhīta (mantras un himnas),
  • brahmanas (pamācības par rituāliem),
  • aranjākas (mācība par meditāciju),
  • upanišadas.

Vēdas var interpretēt dažādi – reliģiski tajās parādās monisms, monoteisms, politeisms vai henoteisms (vairāku dievu pielūgsme, no kuriem viens izteikti ir galvenais). Parādās tiekšanās uz vienu caur dažādām dievībām (elementiem) – Agni (Uguns), Vāju (Vējš), Indra (Lietus, Pērkons, Debesis, Dievu Karalis), no kuriem katrs noteiktās grāmatu daļās (kurām ir dažādi autori) uzskatīts par svarīgāko dievību. Rita – augstākā kārtība, saistoša visiem dieviem. Kosmosa dzimšana – no “Zeltainās Dzemdes”, Sūrjas (sensena Saules figūra).

Par vedāntu (vēdu pilnīgojumu) sākotnēji sauca upanišadas, vēlāk šo jēdzienu attiecināja uz mācību sistēmām, kas izauga no vēdu skaidrojuma. Līdzās upanišadām viena no svarīgākajām vedāntas grāmatām ir Bhagavadgīta.

Upanišadas (no devangari उपनिषद) ir hinduisma raksti, kuros pamatā aplūkota meditācija un filozofija, taču atrodami arī garīgu debašu un strīdu pieraksti, kā arī mantras, rituālu norādījumi, pamācības priesteriem, jogas un meditācijas komentāri, pārdomas par Vienu un tā izpausmēm. Lielākā daļa hinduisma skolu tās uzskata par reliģiskām instrukcijām. Upanišadas ir vēdu interpretācijas, un tās sauc arī par vedāntu ("vēdu beigām"). Vairums speciālistu uzskata, ka agrīnās upanišadas tika pierakstītas pirms Budas laika.

Upanišadas ir 123 grāmatas, no kurām hinduismā par primārām uzskata 12. "Upanišada" - sanskritā "upa" ("tuvu"), "ni" ("lejā"), "šad" ("sēdēt") – nozīmē "apsēsties tuvu" Skolotājam, no kura mācies.

Upanišadās atrodama informācija par hinduisma pamatprincipiem, ieskaitot ticību pasaules dvēselei Brahmanam un individuālajai dvēselei Ātmanam. Brahmans – visu ātmanu apvienojums.

Upanišadas izskaidro "aum" jeb "om" kā dievišķo vārdu, kosmisko vibrāciju, kas ir visa pastāvošā pamatā.

Upanišadu izšķirīgās atziņas un pamatjēdzieni:

  • Brahmans un Ātmans būtībā ir viens;
  • karma, samsāra (“plūst kopā”) un atdzimšana;
  • mūžīgais pasaules likums jeb darma.

Pasaule upanišadās aprakstīta kā ciešanu pilna un pārejoša, pastāv vēlēšanās pēc pestīšanas jeb mokšas. Pareizais ceļš ir askēze.

Citāts:

Celies! Mosties! Meklē apgaismota
Skolotāja palīdzību un īsteno Sevi.
Ass kā asmens ir ceļš
Un, saka gudrie, grūti pārvarams.
(Nāve runā ar Načiketu Vārda upanišadā)

lv.wikipedia.org

***

Sākumā bija tikai viena Vēda, un to nevajadzēja lasīt. Cilvēki bija tik gudri, ar tik labu atmiņu, ka, vienreiz noklausījušies garīgā skolotāja teikto, viņi to saprata. Viņi visu saprata uzreiz. Bet pirms piectūkstoš gadiem, domādams par šī laikmeta — Kali-jugas — cilvēkiem, Vjāsadēva Vēdas pierakstīja. Viņš zināja, ka tad cilvēku mūžs būs īss, atmiņa būs ļoti vāja un saprāts zaudēs asumu. «Tāpēc es Vēdu zināšanas mācīšu rakstiski.» Viņš sadalīja Vēdas četrās daļās: Rigvēdā, Sāmavēdā, Atharva un Jadžurvēdā. Tad viņš uzticēja Vēdas dažādiem mācekļiem. Viņš parūpējās arī par mazāk saprātīgajām sabiedrības daļām — strī, šūdrām un dvidža-bandhu. Viņš neaizmirsa arī sievietes, šūdras (strādnieku kārtu) un dvidža-bandhu. Dvidža-bandhu ir augstdzimis cilvēks, kura īpašības neatbilst viņa augstajai kārtai. Cilvēku, kurš dzimis brāhmanu ģimenē, bet kuram nav brāhmana īpašības, sauc par dvidža-bandhu. Šiem cilvēkiem viņš sastādīja Mahābhāratu, ko sauc arī par Indijas vēsturi, un astoņpadsmit Purānas. Vēdu raksti sastāv no Purānām, Mahābhāratas, četrām Vēdām un Upanišadām. Upanišadas ir Vēdu daļa. Tad Vjāsadēva apkopoja visas Vēdu zināšanas zinātniekiem un filozofiem domātajā Vēdānta-sūtrā. Tā ir pati Vēdu pilnība.

gauranga.lv


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv