www.e-mistika.lv Šodien vārda dienu svin:
Karīna, Gaits
 
JAUNUMI
N-Latvija
Budisms
Kabala
Veselība
Rožkrustieši
Antroposofija
Brīvmūrniecība
Kristietība
Par mums
Arhīvs
* Bibliotēka
Domu nolasītājs




E-Mistērija
Lasītava
Takas un Celinieki
Latvijas Rožkrustiešu mājas lapa




Rūnas par skandināvu un Latvijas iedzīvotāju saskarsmi11.12.2006

Lakoniskas, bet interesantas ziņas par skandināvu gaitām Latvijā un saskarsmi ar Latvijas iedzīvotājiem sniedz skandināvu rūnas un rūnakmeņi.

Sākotnēji rūnas bijušas sakrālas zīmes, jo katrai rūnai ir savs noteikts skaidrojums, katra rūna simbolizē kādu noteiktu jēdzienu vai sfēru. Tas nozīmē, ka rūnas izgājušas vairākas attīstības stadijas, līdz apvienotas alfabētā jeb futhark. Nosaukums radies no pirmajām sešām zīmēm. Pirmais alfabēts jeb futhark sastāvēja no 24 zīmēm. Tas tika lietots līdz 9.gs. Vēlāk zīmju skaits tika samazināts līdz 16. Šīs zīmes vikingi gravēja metālā, kaulā un akmenī.

Att.1. Daugmales pilskalnā atrasis akmens priekšmets ar rūnu rakstiem

Vārds “rūna”, domājams, cēlies no gotu vārda “run” noslēpums, senskandināvu “ryna” – “slepeni sarunāties” vai no ģermāņu “raunen” – “čukstēt”. Latviešu valodā, kā redzams, ir saglabājusies šī vārda senā - indoeiropiešu pirmvalodas nozīme – “balss izmantošana skaņu atdarināšanai”. Sākotnējā šī vārda nozīme, iespējams, bijusi – “svinīga runāšana mītiskā rituālā”. Vēl pat 17.-19.gs. vārdam “runa” ir bijis īpašs komunikācijas raksturs, jo parasti teikts – “runas dot”(padomu dot) [1]. Tādējādi valoda jau parāda, ka rūnas latviešiem nav bijušas svešas.

Att.2. Dāņu rūnu futharks

Akmeņi ar rūnu zīmēm jeb rūnakmeņi atrodami daudzās Skandināvijas vietās. Parasti tie veidoti, lai godinātu kādu vikingu karavadoni vai arī kā citādi ievērojamu cilvēku. Tomēr vairums rūnakmeņu stāsta tieši par vikingiem – par viņu ceļojumiem, cīņām, ieguvumiem un zaudējumiem. Šie uzraksti sniedz ziņas par vikingu apmeklētajām vietām. Rūnakmeņi tāpat kā sāgas un hronikas apliecina, ka starp skandināviem un Latvijas iedzīvotājiem pastāvējušas dažāda veida attiecības. Tie bijuši tirdzniecības sakari, ko apliecina Nēdervalles rūnakmens [Sēdermanlandē], kur rakstīts,

ka to cēlusi Sigrida par piemiņu savam vīram Sveinam, kas bieži ar bagātiem kuģiem braucis uz Zemgali ap Kolkas ragu. Bijušas arī dažādas cīņas starp šīm tautām, gan sirojot, gan meklējot jaunas apmetņu vietas. Tāpēc vairāki rūnakmeņi stāsta par vikingiem, kas miruši dažādās Latvijas vietās, piemēram, rūnakmens [Sēdermanlandē] stāsta par kādu Sumaru, kas miris austrumos pie Daugavas grīvas, bet Vekholmas draudzes rūnakmens [Uplandē] stāsta par zviedru karavīru Asgeiru, kas kritis Vidzemē Frēgera pulkā. Savukārt, Sjonhemas rūnu akmens [Gotlandē] stāsta, ka šis akmens celts Likvosam, kas mira pie Ventas.[2] Tā rūnakmeņi atklāj, ka senajiem skandināviem bijušas labas zināšanas par Latvijas teritoriju. Vikingi tātad pazinuši ne tikai Kursu un Zemgali, bet arī Vidzemi.

Rūnakmeņi tika arī ilustrēti, tāpēc tie ir nozīmīgi vikingu laikmeta mākslas pieminekļi. Bieži uz tiem tika attēloti dažādi zvēri. Reizēm zvēru ķermeņi tika veidoti kā pamats rūnu lentei. Vēsturnieki ir atklājuši, ka rūnakmeņi bijuši arī izkrāsoti, tādējādi veidojot košus mākslas darbus. Parastās vikingu laikmetā izmantotās krāsas bijušas – visbiežāk sarkans, arī dzeltens, melns, balts un brūns.

Arī Latvijā atrasti Skandināvijas rūnu pieminekļi, piemēram, 1937.g. Daugmales pilskalna izrakumos atrasts apaļš priekšmets – akmens zižļa vai kaujas vāles puse, kurā iegravētas 11 skandināvu rūnas. Uzraksts senskandināvu valodā atklāj, ka tā ir tikai daļa no teikuma: “ Šīs rūnas veidojis O…”[3]

Rūnu iespējamā ietekme rakstības attīstībā Latvijā

Tā kā vikingu laikmetā sakari ir bijuši diezgan intensīvi, tad arī baltu tautām un lībiešiem noteikti bija pazīstamas skandināvu rūnas, kas tolaik tika plaši izmantotas. Rūnas ietekmēja arī rakstības veidošanos Latvijas teritorijā, jo savos sirojumos kurši noteikti ieguva gan rīkus rūnu uzrakstu veidošanai, gan arī priekšmetus ar rūnu uzrakstiem.

Latvijas iedzīvotājiem bija cieši sakari arī ar citām kaimiņu tautām, kuras jau no m.ē. 9.gs. pazina attīstītu burtu rakstību, piemēram, Rietumeiropā latīņu rakstu, senajā Krievzemē slāvu rakstu - kirilicu. Uz vairākiem Latvijā atrastiem priekšmetiem ir sastopami šādi lineāra raksta paraugi. Atsevišķi latīņu burti sastopami arī uz Latvijā atrastajiem 10.-12.gs. zobenu asmeņiem, kurus gatavoja Piereinas zemēs. Visbiežāk burti bija redzami uz monētām Zināms, ka Latvijā jau izsenis ieplūdušas dažāda veida monētas. Te atrastas gan grieķu, gan arī romiešu monētas. Romā nonāca dzintars, bet pretī tika dotas monētas, kuras galvenokārt tika izmantotas kā rotkaļu izejviela. Monētas veicināja informācijas apmaiņu ar kaimiņu tautām. Uz monētām bija gan grieķu, gan latīņu alfabēta burti, kurus tādējādi varēja iepazīt arī Latvijas iedzīvotāji. Pazīstams bija arī arābu raksts, un pētnieki ir atklājuši, ka balti veidojuši savus – pseidoarābu rakstus.[4]

Tomēr šķiet, ka tuvāka un saprotamāka latviešiem bijusi rūnu rakstība. Uz to norāda vairāki Latvijā atrastie uzraksti. Līdz mūsdienām gan saglabājušies tikai nedaudzi latviešu rakstības pieminekļi, jo latvieši pārsvarā rakstījuši uz vaska vai kaļķakmens plāksnītēm, par ko liecina gan Talsu pilskalnā, gan Daugmales senpilsētā atrastie no dzelzs un bronzas gatavotie rakstāmie stili. Diemžēl šādi uzraksti nevar saglabāties ilgāku laiku. Arī vācu mācītāji un muižnieki šādus uzrakstus noteikti uzskatīja par pagāniskiem un centās iznīcināt. Tāpēc šodien varam pētīt vien tos rakstus, kas iekalti akmenī vai metālā tāpat kā skandināvu rūnas.

Vēl arvien aktuāls ir jautājums, vai Latvijā pirms 13.gs. pastāvējis kāds vietējais burtu raksts. Vairums pētnieku to noliedz. Tomēr ir atrasti vairāki rakstu pieminekļi, kuru nozīme šobrīd nav vēl izprasta. Ludzas rajona Rundēnu ciemā atrasts laukakmens ar 2 rindās iekaltu savādu rakstu. Skaidrs, ka šis raksts ir cilvēku roku darbs, taču atšifrēt un hronoloģiski datēt to līdz šim vēl neviens nav mēģinājis. Skaidrs ir vienīgi tas, ka minētās zīmes atšķiras no skandināvu rūnu zīmēm.

Asotes pilskalna izrakumos atrasts liels daudzums no māla un dolomīta radzes pagatavotu vērpjamo vārpstiņu skriemeļu. Daļu no tiem rotā ģeometriski ornamenti, bet vienai nelielai ripiņai, kas datēta ar 12.gs. virsmā iegravētas svītras un krustiņi, kas neatgādina rotājumu. Redzams, ka šīm zīmēm nav tikai ornamenta nozīme, tāpat tās nevar uzskatīt arī par īpašuma zīmēm, jo tad zīmju būtu daudz mazāk. Tāpēc var pieņemt, ka to nolūks ir izteikt kādu domu.

Interesants un pagaidām neatšifrēts uzraksts atrasts arī arheoloģiskajos izrakumos Kokneses viduslaiku pilī. Šis uzraksts ir iegravēts uz dolomīta plāksnes, zīmes ir sakārtotas divās rindās un atgādina rūnas.[5] Rūnām līdzīgi uzraksti atrasti arī uz Latvijas 16.-18. gadsimta koklēm. Atšķirībā no skandināvu rūnām latviešu rūnu raksti vēl nav izpētīti un izprasti. Bieži vien īsi uzraksti Latvijā tiek nosaukti par īpašuma zīmēm, kaut arī tiem ir ārkārtīga līdzība ar rūnām. Skandināvijā toties šādus rakstus uzreiz cenšas iztulkot, izmantojot kādu no rūnu alfabētiem.

Vēl joprojām aktuāls paliek jautājums: vai arī latviešu rūnu raksti reiz tiks atšifrēti un ko tie mums pavēstīs?



[1] K. Karulis, “Latviešu etimoloģijas vārdnīca”, II, Rīga, 1992.,137.lpp

[2] Latvijas vēstures avoti, 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937.,11.-12. lpp.

[3] Radiņš A., Ceļvedis Latvijas senvēsturē, Rīga: Zvaigzne ABC, 1996., 53. lpp

[4] Paiders Juris, Senlatviešu rakstības noslēpumi, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003., 46. lpp

[5] Ruša Mārtiņš, Arheoloģiskie izrakumi Kokneses viduslaiku pilī// Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001.gadā – Rīga, 2002. – 202.-203.lpp.

 

Ieva Ančevska, fragments no darba „Latviešu un skandināvu saskarsme vēstures gaitā”


Loading

 

Kopējot ievietoto informāciju, lūgums pievienot linku uz www.e-mistika.lv